— Ko?! Kā?! Jūs pirmo reizi dzirdat, ka jums padotās pārvaldes slepenās ziņas regulāri nonāk spiegu rokās? — vecītis nikni pablenza uz pārvaldes priekšnieka pusi. — Un pēc visa tā jums vēl pietiek drosmes palikt savā postenī?!
Aizsardzības pārvaldes priekšnieks apjuka. Atmosfēra zālē tūlīt kļuva saspringta.
— Piedodiet, kad noticis tas, par ko jūs runājat? Vai nesen?
— Kad? Kopš tās dienas, kad tika izveidota Japānas Aizsardzības pārvalde, visi tās noslēpumi platā straumē aizplūda uz kādu ārvalsti. Un plūst projām vēl šobaltdien!
— Es atkārtoju: pirmo reizi dzirdu par to. Ja tas viss patiešām ir tā, kā jūs atļaujaties apgalvot, tad stāvoklis ir ārkārtīgi nopietns. Man tikai gribētos zināt, kādā veidā notiek Aizsardzības pārvaldes noslēpumu izpaušana?
— Kādā veidā… — vecītis dzēlīgi ieķiķinājās. — To jau pat katrs bērns zina! Man jums jāsaka, ka tam ir tikai viens veids — slepenās ziņas tiek nodotas no vienām rokām otrās, no Japānas Aizsardzības pārvaldes rokām Amerikas Savienoto Valstu rokās.
Zālē visi atkal sāka smieties.
Pat pārvaldes priekšnieks nevarēja atturēties ne- pasmlnējis.
— Es ceru, jums ir zināms, ka mums ar Ameriku noslēgts drošības līgums. Turklāt saskaņā ar vienošanos par militāro palīdzību amerikāņi mums piegādā ieročus. Un vēl augstākais pašaizsardzības spēku komandējošais sastāvs tiek apmācīts Amerikā. Vārdu sakot, Japānu ar Savienotajām Valstīm saista militāra savienība.
— Vai tiešām? Militāra savienība? — vecītis tēloja patiesu izbrīnu. — Ai, ai, ai, pirmo reizi dzirdu, ka valsts uztic sabiedrotajam visus savus kara noslēpumus. Varbūt jums pasaules vēsturē zināms vēl kāds līdzīgs piemērs? Es tādus piemērus nezinu. Pazemīgi lūdzu, apgaismojiet mani, ja jau esmu tik neizglītots.
— Redziet, ilgtermiņa līguma projektā paredzēts, ka mēs savas robežas aizsargāsim paši, taču pagaidām vēl neesam sasnieguši attiecīgu līmeni, un mums gribot negribot jāpieņem amerikāņu armijas palīdzība, it īpaši vēl tāpēc, ka zinām, kāds stāvoklis izveidojies Tālajos Austrumos. Tātad nemaz nav jābrīnās, kāpēc mēs patlaban tik cieši sadarbojamies ar Savienotajām Valstīm aizsardzības jautājumos.
— Bet vai mēs varam samierināties ar to, ka paļaujamies tikai uz rungu svešinieka rokās? Tas taču ir vienkārši neciešami — Aizsardzības pārvalde visu laiku aizkustināta noraugās, kā amerikāņu tēvocītis rotaļādamies vicina savu vareno bozi. Iznāk tā: ņem visu, ko vien vēlies, tikai ja būs vajadzīgs, nāc palīgā kauties! Nē, kungi, mēs veltīgi apvainojam mūsu jaunatni, ka tā ir amerikanizējusies. Nevis jaunieši, kas dauzās apkārt pa krogiem, bet gan Aizsardzības pārvaldes virsotni pārņēmis apgādājamo noskaņojums. Ai, cik jauki: augstākie virsnieki uzturamu draugaļu lomās! …
Vārds «draugaļa» izraisīja vētrainu protestu, un oratoram nācās to atsaukt. Tomēr tas viņu nemaz neapmulsināja, un viņš turpināja:
— Pietiek kaut vai pavirši iepazīties ar «Aizsardzības projektu», par kuru gluži nejauši pirms dažiem gadiem uzzināja sabiedrība, lai pārliecinātos, ka ārkārtējos apstākļos visa Japānas teritorija pārvērtīsies par Amerikas Savienoto Valstu kara bāzi, tajā izvietos amerikāņu kodolieročus, bet japāņu pašaizsardzības spēki tiks pakļauti amerikāņu armijas pavēlniecībai. Vai to var saukt par «Japānas aizsardzības projektu»? Nav nekādu šaubu, ka tas ir amerikāņu projekts, kas paredz izmantot Japānu kā kara poligonu. Es, protams, nezinu, varbūt šādas absurdas idejas izperinājuši mūsu pašu militāristi aiz mīlestības pret amerikāņu tēvocīti, bet vai jums nešķiet, ka šāda rīcība drīzāk raksturīga ielas meitām, kas vienmēr gatavas pakalpot katram bosam. Jebkuram cilvēkam ar veselu saprātu ir skaidra vienkārša patiesība: ikvienai valstij pirmām kārtām jāievēro pašai savas intereses. Tātad, lai kā arī mēs koķetētu ar savu aizokeāna partneri, lai arī cik laipnus skatienus tam veltītu, pirmajā izdevīgajā brīdī mums bikses nokritīs bez mūsu pašu palīdzības. Vēl vairāk, — aizsardzības projekts, kas paredz ievērot tikai amerikāņu intereses, pat nedos mums iespēju saglabāt neitralitāti, ja tas būs nepieciešams. Un jūs vēl uzdrošināties nosaukt šādu nelietību par «Japānas aizsardzības projektu»?! Mūsu tēvzemes drošības labā es aicinu nekavējoties anulēt Japānas un ASV drošī' bas līgumu!
Komisijas locekļu — valdošās partijas pārstāvju — vidū sacēlās neaprakstāms troksnis.
Vēl pirms minūtes neviens pat iedomāties nevarēja, ka Japānas un ASV līgumam uzbruks Budžeta komisijas sēdē, turklāt vēl valdošās partijas deputāts.
Opozicionāri apmierināti smīkņāja, bet premjerministram bija tāda sejas izteiksme, it kā viņš nupat būtu norijis mutē ielidojušu mēslu mušu. Aizsardzības pārvaldes priekšnieks aizkaitināts sacīja:
— Pieņemu jūsu izteikumus zināšanai, taču atļaujos pievērst oratora uzmanību tam, ka šiem izteikumiem nav nekāda sakara ar apspriežamo jautājumu.
— Nav nekāda sakara? Tādā gadījumā atļaujiet man paziņot, lūk, ko. Cik atceros, tad patlaban spēkā esošais «Likums par aizsardzības rakstura noslēpumu sargāšanu» tika pieņemts pēc amerikāņu puses rekomendācijas tieši tajā laikā, kad Japāna saskaņā ar Japānas un ASV vienošanos par militāro palīdzību sāka saņemt ieročus, galvenokārt raķetes. Citiem vārdiem sakot, šis likums tika pieņemts, lai neviens neatklātu šo ieroču noslēpumus. Vai es izsakos pareizi?
— Vispār… pareizi.
— Tātad šis likums neparedz rūpēties par to, lai Japānas valsts noslēpumi nekļūtu zināmi mūsu amerikāņu partnerim!
— Kā jau paskaidroju, Japānas aizsardzība saskaņā ar Japānas un ASV drošības līgumu tiek cieši saistīta ar amerikāņu aizsardzības sistēmu Tālajos Austrumos… — pārvaldes priekšnieks pēkšņi sastomījās, acīmredzot atcerējies, ka par Japānas un ASV attiecībām pieņemts izteikties daudz miglaināk. — Ē-ē, vārdu sakot… Mēs pagaidām vēl daudzējādā ziņā esam atkarīgi no Amerikas, it īpaši, ja ir runa par modernajiem ieročiem un tātad arī par kopīgas aizsardzības sistēmas radīšanu.
— Bet tam taču nav nekāda sakara ar apspriežamo jautājumu! — vecītis iesaucās, atklāti zobodamies par Aizsardzības pārvaldes priekšnieku. — Es jau jums jautāju, vai tiek kaut kas darīts, lai amerikāņu pusei nekļūtu zināmi Japānas militārie noslēpumi, it īpaši militāra rakstura pētniecības darbu slepenie dati?
— Es atkārtoju vēlreiz: gandrīz visu veidu ieročus un kara tehniku mēs saņemam no amerikāņiem, tāpēc nav nekādas vajadzības sargāt no viņiem viņu pašu noslēpumus.
— Nu, padomā tikai, cik aizkustinoša alianse! — vecītis zobgalīgi novilka. — Un droši vien amerikāņu armija ir informēta arī par darbiem Aizsardzības pārvaldes pētniecības centrā. Ir dzirdētas baumas, ka šajā centrā iekārtojušies Japānā izvietoto ASV bruņoto spēku pastāvīgie pārstāvji.
— Šādām baumām nav nekāda pamata, — ne visai pārliecināts par saviem vārdiem, atbildēja pārvaldes priekšnieks.
— Ko jūs runājat! Jūsu apgalvojumam gan nav nekāda pamata, — vecītis atkal tikpat strupi kā iepriekš atcirta Aizsardzības pārvaldes priekšniekam. — Manā rīcībā ir fakti, ka Japānā darbojas amerikāņu slepenā dienesta speciāla nodaļa, kas vāc informāciju par jaunākajiem militāras nozīmes izstrādājumiem, kurus ražo Japānas civilās rūpniecības uzņēmumos.
— Es par šādiem faktiem neko nezinu, turklāt neesmu kompetents civilās rūpniecības jautājumos.