Neviens nebrīnītos, ja lode, kas izšauta no dažu metru attāluma ar lielkalibra smitu-vesonu, izurbtos cauri Tamuras krūtīm un noguldītu gar zemi arī aiz viņa muguras stāvošo miesassargu. Taču policists bija izrāvis pistoli tik izveicīgi un eleganti, ka Tamura pat pasmaidīja, droši vien nodomādams: šis zellis grib atdot man godu.
Tamura tomēr maldījās. Tas bija profesionāls slepkava, izgājis caur uguni un ūdeni. Viņa neizteiksmīgajā sejā, kas bija ar lieliem vaigu kauliem un pelēka kā zeme, nenotrīsēja neviens muskulis, tikai acis auksti iezalgojās stingrā apņēmībā. Viņa roka nenodrebēja, kad viņš notēmēja pistoli uz sava upura krūtīm. Šī pistole rēgojās Tamuras acu priekšā tik draudīga, ka varētu likties: pret viņu pavērsts pasaulē vislielākā lielgabala — līnijkuģa «Jama- to» četrdesmit sešu centimetru kalibra lielgabala stobrs.
Tas viss norisinājās vienā acumirklī. Kad kaut ko grib aprakstīt, vienmēr iznāk ļoti gari, taču īstenībā es šoreiz pat acis nepaguvu pamirkšķināt. Tamuras vaigi nevilšus noraustījās. Neviens nespēja aizkavēt slepkavu. Neviens pat neiekliedzās. Visi sastinga itin kā pēkšņi apturētas filmas kadrā.
Tūlīt būs redzams apžilbinošs uzliesmojums, nodārdēs šāviens, un nāsīs iesitīsies stipra pulvera
smaka … Es instinktīvi piemiedzu acis. Taču … bija dzirdams vienīgi metālisks klikšķis.
Es atvēru acis. Zellis, kurš bija izlicies par policistu, itin aukstasinīgi vēlreiz atbrīvoja drošinātāju. Šīs sistēmas pistolēm gaili uzvilkt nevajag — tas darbojas automātiski, tiklīdz atbrīvots drošinātājs. Atskanēja vēl viens, gluži tāds pats klikšķis.
Kad šāviņš jau otrreiz nebija gājis vaļā, slepkavas sejā pavīdēja šaubu izteiksme. Izvairījies no miesassarga, kurš viņam beidzot metās virsū, viņš sāka kāpties atpakaļ, turot pistoli pie jostas vietas, kā to dara kovboji vesternu filmās. Nepaļaudamies vairs uz automātiku, viņš trīsreiz ar plaukstas sitienu uzvilka gaili un trīsreiz pēc kārtas atbrīvoja drošinātāju.
Taču visas piecas reizes šāviņš negāja vaļā.
Nākamajā mirklī aiz izbrīna un šausmām pārvērstā viltus policista seja jau bija pazudusi aiz īsto policistu, detektīvu un miesassargu mugurām.
3
— Nu, vai redzējāt?
Tamura stāvēja pie kadijaka durvīm, lepni atmetis atpakaļ galvu, un smējās pilnā kaklā. Uz viņu blenza apstulbinātie korespondenti.
Pēc tam Tamura pagriezās pret policistu, kas atradās viņam līdzās.
— Iedodiet man savu pistoli!
— Atvainojiet, es to nedrīkstu darīt! — policists, nosarcis sarkans kā vēzis un nezinādams, kā īsti šajā brīdī rīkoties, atbildēja.
— Labi, tad šaujiet pats. Neuztraucieties, es, Daidzo Tamura, atbildēšu jūsu priekšniecībai par šo šāvienu.
Policists, it kā meklēdams sev aizstāvi, palūkojās uz visām pusēm. Viņš saskatījās ar policijas komisāru, taču tas novērsās un acīmredzot aiz cieņas pret Tamuru piegāja klāt tikko notvertajam noziedzniekam. Policists, izpildīdams pavēli, ko viņam deva «ievērojamā persona», kuru viņš, bez šaubām, pazina, izrāva no maksts pistoli.
— Pārbaudiet, cik jums ir patronu, — Tamura sacīja.
Policists lēnām, nepavisam ne tik izveicīgi, kā to bija darījis slepkava, atvēra cilindru.
No sešām ligzdām piecās spīdēja patronu muguriņas. Lai izvairītos no nejauša šāviena, sesto ligzdu vienmēr atstāja tukšu.
— Pārbaudījāt, vai viss kārtībā, viss savā vietā? — Tamura līksmi ievaicājās, ar katru ādas poru sajuzdams korespondentu saspringtos skatienus. — Lieliski. Bet tagad šaujiet gaisā!
Policists, padevies liktenim, neveikli pacēla gaisā pistoli un pavērsa stobru pret debesīm. Ja ap viņu ciešā lokā nestāvētu Tamura un tā miesassargi, viņš droši vien būtu rīkojies citādi. Viņam kļuva baismi, redzot, ka uz viņu noraugās citi policisti un detektīvi.
— Uguni! — Tamura nokomandēja.
Policists izmisīgā apņēmībā atbrīvoja drošinātāju.
Atkal varēja dzirdēt klikšķi.
— Tikai viens šāviens, — Tamura pavīpsnāja. — Varbūt pistolei gadījusies kļūme? Bet tagad izšaujiet visas patronas.
Bija redzams, kā ik reizes, atbrīvojot drošinātāju, lēnām tiek uzvilkts gailis un pagriežas cilindrs.
Klikšķis! … Klikšķis! … Vēl viens klikšķis! … Visas piecas reizes šāviens negāja vaļā.
Policists izbijies paskatījās uz pistoli, viņam acīmredzot likās, ka izdarījis kaut ko nepareizi, bet pēc tam viņš atkal atvēra cilindru. Ikvienā no piecām
ligzdām spīdēja pa sudrabainam detonatora aplītim, uz kura savas pēdas bija atstājis aizslēga belzenis.
— Ahā.. šķiet, jaunais ierocis jau sācis iedarboties! — Tamura pievērsās korespondentiem un izplūda skaļos smieklos. — Turpmāk šaujamieroči kļūs par parastām bērnu rotaļlietām.
To pateicis, Tamura steidzīgi iekāpa kadijakā.Man viss bija skaidrs: Goemons demonstreja savu kārtējo triku.
APĻI ŪDENĪ
1
Tamura vai, pareizāk sakot, Goemons, bija iesviedis ūdenī akmeni, un visā pasaulē bija parādījušies apļi.
Tie veidojas lēnam, cits pec cita.
Pompozais paziņojums, kuru Tamura bija sniedzis viesnīcā T., tikai pamazām radīja plašāku atbalsi sabiedrībā.
Preses konference notika marta pēdējās dienās, tāpēc korespondenti šo neticamo ziņu bija uztvēruši kā visai neveiklu pirmā aprīļa joku. Es nezinu, vai Tamura bija paredzējis, ka viss noritēs tieši tā.
Lielākā daļa Eiropas un Amerikas laikrakstu klusēja. Vienīgi dažas lētticīgākās lapeles zem kopīgā virsraksta «Pirmais aprīlis» bija ievietojušas dažus pavisam īsus ziņojumus: «Ūdeņradis bumbās pārvēršas par ūdeni», «Japāņu boss dzen jokus», «Tikmēr spridzinājās, kamēr apnika» u. c.
Japāņu preses paziņojumiem bija daudz sensacionālāks raksturs.
Tomēr ari neviens Japānas laikraksts ziņojumus par preses konferenci nesniedza pirmajā lapaspusē. īsas ziņas tika ievietotas tikai otrās lappuses pašā apakšā. Jāatzīmē gan, ka Tamura pēc starpgadījuma pie viesnīcas T. bija pazudis bez pēdām. Toties rubrika «Dažādi notikumi» visos laikrakstos bija veltīta gandrīz vienīgi «atentātam, ko pret Daidzo Tamuras kungu izdarījusi kāda nepazīstama persona». Policija pavēstīja, ka noziedznieka personību un nacionālo piederību pagaidām nav izdevies noskaidrot. Pratināšanā viņš spītīgi klusējot, un tāpēc varot vienīgi minēt, kas pamudinājis viņu izdarīt šo atentātu.
Pasaules presi daudz vairāk interesēja kaujas starp amerikāņu armiju Tālajos Austrumos un kādas Dienvidaustrumu Āzijas valsts iedzīvotājiem. Amerikāņu pavēlniecība jau sešas stundas pirms Tamuras paziņojuma bija pakļāvusi visstingrākajai cenzūrai visus korespondentu paziņojumus no kauju vietām, bet trīs stundas pēc šī paziņojuma Baltais nams bija sācis tikpat stingri kontrolēt arī presi un radio.
Kāda tad īsti situācija bija izveidojusies Dienvidaustrumu Āzijas frontēs? Nu jau vairākus gadus turpinājās nikns partizānu karš, kas amerikāņiem sagādāja ne mazums raižu. Visa pasaule bija nobažījusies par to, ka uguns, kas plēnēja kaut kur Āzijas džungļos, kuru katru brīdi var izvērsties milzīgā ugunsgrēkā.
Stundu pēc cenzūras ieviešanas Honkongas telegrāfa aģentūra PANA sniedza īsu ziņu, ka kauju vietās notikušas ievērojamas pārmaiņas.
Pēc tam aģentūra «Siņhua» publicēja paziņojumu par to, ka amerikāņu sauszemes karaspēka daļas cīņās ar partizāniem kādā no Dienvidaustrumu Āzijas rajoniem cietušas lielus zaudējumus.
Trīs stundas pēc cenzūras ieviešanas Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks misters Barbars, kurš bija akreditēts attiecīgās valsts marionešu valdības pārvaldītās teritorijas galvaspilsētā, atstāja savu rezidenci un, šķērsojis virsskaņas bumbvedējā okeānu, ieradās Vašingtonā.