„ Visnopietnākais simptoms, kas rodas, pakļaujot ķermeni vakuuma iedarbībai, ir ebulisms jeb burbulišu veidošanās ķermeņa šķidrumos samazināta atmosfēras spiediena dēļ. Ūdens jūsu ķermeņa audos iztvaikos, izraisot nopietnu pietūkumu...”
„Mans dārgais gaisagalva, pie nopietna pietūkuma esmu pieradis gluži labi. Vienkārši pajautā par to savai mātei. Un savam tēvam. Un savai māsai!' Atceros, kā Takts toreiz teica. Un atceros Roka smieklus. To, kā rupjais joks iesvēla viņa vaigos sārtumu, liekot man aizdomāties, kāpēc
20. ŠĶELŠANĀS
Mums ir nepatikšanas, un Sevro to zina. Pārņēmis vadību no manis, kolīdz piezemējamies nolietotajā Arēja dēlu bāzes piestātnē, viņš pavēl aizvest un lazaretē pamodināt joprojām bez samaņas guļošos Mateo un Dzīvsudrabu, iesprostot kamerā Kavaksu, bet Rollo un dēliem liek gatavoties uzbrukumam. Dēli apstulbuši blenž uz mums. Mūsu obsidiāna aizsegi ir sabojāti. īt sevišķi manējais. Sejas protēzes esmu pazaudējis kaujā. Kontaktlēcas izsūcis vakuums. Sviedri pabalinājuši melno matu krāsu. Cimdi gan man joprojām ir. Tomēr nu šie dēli vairs neskatās uz obsidiānu komandu. Viņi redz zeltu vienību un vismaz vienu rēgu.
„Pļāvējs...” kāds nočukst.
„Turi muti ciet!” uzsauc Klauns. „Nevienam ne vārda!”
Lai ko viņš teiktu, drīz baumas izplatīsies. Pļāvējs ir dzīvs. Lai kādu iespaidu tas atstās, šobrīd nav īstais laiks. Varbūt esam izvairījušies no policijas pakaļdzīšanās, tomēr tik nozīmīgu personu nolaupīšana, nemaz nerunājot par divu augsta līmeņa iezīmēto slepkavību, garantēs to, ka visi Šakāļa pretterorisma izlūkošanas analīzes resursi tiks novirzīti pierādījumu sagādei. Prētoriešu un Drošības dienesta pretterorisma tehniķu vienības droši vien jau metušās pētīt uzbrukuma ierakstus. Viņi atklās, kā iekļuvām ēkā, kā izbēgām un kas ir aizdomās turamie līdzdalībnieki. Tiks noskaidrota katra izmantotā ieroča, ierīces un kuģa izcelsme. Sabiedrība stacijas zemKrāsām atriebsies ātri un nežēlīgi.
Tā gan notiks tikai tad, ja pieņemam, ka varas iestādes būs infor
mētas tikai par Dzīvsudraba nolaupīšanu. Es nezinu, kādēļ Mustanga un Kasijs rikās, bet jāpieņem, ka Šakālis par to nezina. Tāpēc es izmantoju mūsu slāpētājus. Lai Dzīvsudraba nekontrolētās videokameras neatpazītu Kavaksu. Ja Šakālis viņu šeit ieraudzītu, uzreiz saprastu, ka viņa savienība ar Valdnieci un Dzīvsudrabu sašķobījusies. Un šo kārti vēlos paturēt savā kabatā, līdz zināšu, kā to vislabāk izmatot, un varēšu runāt ar Mustangu.
Ko gan Valdniece domās, kad Kasijs viņai piezvanīs, lai pateiktu, ka Moira ir mirusi? Un kāda loma šeit ir Mustangai? Pārāk daudz jautājumu. Es zinu pārāk maz. Tomēr, skrienot pa metāla gaiteņiem, kamēr draugi dodas salāpīt savus ievainojumus un garām slīd ieroču noliktavas, kur dučiem sarkano, brūno un oranžo ņem rokās šaujamos un velk bruņas, mani nepamet Mustangas teiktie vārdi.
„Pakss ir pie manis. Orions ir dzīva.”
Nācis no viņas mutes, tas var nozīmēt gandrīz duci dažādu lietu, un vienīgais, kurš to zinās, ir Kavakss. Man viņam tas jāpajautā, bet Ragnārs jau aizvedis viņu uz Arēja dēlu kameru pa citu gaiteni, un Sevro beidzis izkliegt pavēles citiem un uzrunājis mani. ,,Pļāv’, viņi mums uzbruks, turklāt pamatīgi,” viņš saka. „Tu leģiona armijas procedūras pārzini labāk nekā es. Ātri ej uz datu centru. Dabū man laika aplēses un viņu uzbrukuma plānu. Mēs nevaram viņus apturēt, bet varam iegūt laiku.”
„Laiku kam?” prasu.
„Lai uzspridzinātu bumbas un atrastu veidu, kā tikt prom no šī klintsbluķa.” Viņš uzliek roku man uz pleca, tāpat kā es labi zinādams, ka mūs vēro dēli. „Lūdzu! Kusties!” Viņš dodas prom kopā ar pārējiem gaudoņiem, un es palieku gaitenī kopā ar ī lolideju. Pagriežos pret viņu.
„Holidej, tu pārzini procesus leģionā. Aizej uz datu centru. Sniedz dēliem vajadzīgo taktisko atbalstu.” Viņa pār plecu palūkojas gaitenī, kur tikko aiz stūra nozudis Sevro. „Vai tev nav iebildumu?” jautāju.
„Nē, ser. Kur iesi tu?”
Savelku cimdus ciešāk. „Pēc atbildēm.”
„Pēc tam, kad pameta tevi, Virdžlnija mums izstāstīja, ka esi sarkanais. Tāpēc mēs neieradāmies uz tavu Triumfu,” no grīdas uz mani lūkodamies, stāsta Kavakss. Viņš ir pieķēdēts pie tērauda caurules un izplestām kājām sēž zemē. Viņš joprojām ir tērpts bruņās, krēslainajā apgaismojumā sarkani zeltainā bārda izskatās tumša. Viņš izskatās pēc draudīga tēla, tomēr mani pārsteidz, cik atklāta ir Kavaksa seja. Tajā nav naida. Tīra aizrautība, kādā ieplešas viņa nāsis, man un Ragnāram atstāstot notikušo. Sevro pateicis dēliem, ka ar Kavaksu neviens nedrīkst tikties. Tomēr acīmredzot viņi neuzskata, ka šādi noteikumi īpaši attiecas uz Pļāvēju. Tas labi. Man vēl nav plāna, bet zinu, ka tas, ko iecerējis Sevro, nestrādā. Man nav laika rēķināties ar viņa jūtām vai ķīvēties ar viņu. Viss ir iekustējies, un man vajadzīga informācija.
„Viņa vēl nezināja, ko iesākt, tāpēc lūdza padomu mums tāpat kā bērnībā,” turpina Kavakss. „Mēs bijām uz mana kuģa Reinards un kopā ar Sofoklu ēdām ceptu jēra gaļu ponzu mērcē, lai gan mērce viņam negaršoja, kad zvanīja Agcjas komandcentrs un teica, ka Triumfam Agejā uzbrukuši Valdnieces lojālistu spēki. Virdžīnija nevarēja sazināties ne ar tevi, ne savu tēvu, tāpēc baidījās par apvērsumu un aizsūtīja no orbītas Dakšo, mani un mūsu bruņiniekus.
Viņa palika orbītā pie kuģiem un beidzot sazinājās ar Roku, kad mēs ar Dakšo jau šķērsojām atmosfēru. Roks teicis, ka Valdniece uzbrukusi Triumfam un smagi ievainojusi tevi un viņas tēvu. Viņš mudinājis Mustangu doties uz vienu no viņa jaunajiem kuģiem, uz kuru vedot tevi, jo uz planētas vairs neesot droši.” Atceros, ka redzēju Roku ar kādu sazināmies, kad pār mani noliecās Šakālis, bet nevarēju viņu sadzirdēt. Mēs nosēdāmies kādā kuģī. Tur bija Valdniece. Viņa nekad nepameta Marsu. Viņa slēpās Roka flotē. Tieši man zem deguna. „Bet Virdžīnija nemetās pie tevis.” Viņš dzīvespriecīgi pasmaida. „Tā būtu darījusi iemīlējusies muļķe. Bet Virdžīnija ir gudra. Viņa redzēja cauri Roka meliem. Viņa zināja, ka Valdniece tā vienkārši Triumfam neuzbruktu. Tas būtu plāns plānā. Tādēļ viņa Orionam un Arka nama mantiniecēm aizsūtīja ziņu, ka sākts apvērsums. Ka Roks ir sazvērnieks. Tāpēc, kad algotņi uzbruka un mēģināja uz komandtiltiņa nogalināt Orionu un viņai lojālos komandierus, viņi bija gatavi. Apšaudes notika uz komandtiltiem. Kajītēs. Orionu smagi sašāva rokā, bet viņa izdzīvoja, tad Roka kuģi atklāja uguni uz mūsējiem un flote sašķēlās...”
Un tas notika, kamēr Sevro un Ragnārs atklāja, ka Fičners ir miris un Arēja dēlu bāze iznīcināta. Un, kamēr viss gruva, es gulēju paralizēts uz Ajas transporta kuģa grīdas. Nē. Viss negruva.
„Viņa izglāba kuģa komandas dzīvības,” saku.