- Pasmaidi, viņa teica. Vai tiešām Vārda došana tevi tā uztrauc? Par to nu nepavisam nav jāraizējas. Netenjels ir jauks vārds, bet arī citiem vārdiem nav ne vainas. Padomā tikai, tu vari izvēlēties tādu vārdu, kādu gribi, pat bez jebkāda iemesla. Ja vien kādam no dzīvajiem burvjiem jau nav šāds vārds. Tu taču zini, ka vienkāršajiem cilvēkiem netiek dota tāda iespēja, vai ne? Viņiem jādzīvo ar tādu vārdu, kādu vecāki ielikuši. Viņa turpināja savus darbus piepildīja tējkannu, izņēma no ledusskapja pienu un visu laiku bez mitas pļāpāja. Netenjels juta tabakdozes svaru jakas kabatā.
- Es labprāt izietu uz bridi ārā, Martas kundze, viņš teica.
- Man gribas ieelpot svaigu gaisu.
Uzrunātā veltīja viņam neizpratnes pilnu skatienu. Tagad tu to nedrīksti darīt, mīļais. Ne jau pirms Vārda došanas. Meistars pēc stundas vēlas tevi redzēt bibliotēkā. Un neaizmirsti paņemt Vārdu almanahu. Lai gan, ja tā padomā, tu patiešām izskaties sanīcis. Iespējams, svaigs gaiss nāktu tev par labu… Gan jau viņš nepamanīs, ja tu izlavīsies ārā uz piecām minūtēm.
- Viss kārtībā, Martas kundze. Es palikšu iekšā. Piecas minūtes? Lai nokļūtu līdz Temzai un atpakaļ, bija vajadzīgas divas stundas, iespējams, pat vairāk. Viņam būs jāatbrīvojas no tabakdozes vēlāk un jācer, ka Bartimajs līdz tam neko neuzsāks.
Marta ielēja tasi tējas un pastūma to Netenjelam priekšā.
- Tā vismaz gādās par kādu sārtumu tavos vaigos, Netenjel. Kad mēs nākamreiz tiksimies, tevi jau sauks citādi. Šī noteikti ir pēdējā reize, kad es tevi saucu vecajā vārdā. No šodienas man tas būs jāaizmirst.
Kāpēc tu nevarēji to aizmirst jau šorīt, Netenjels domāja. Maza, maza daļiņa no viņa vēlējās vainot Martas kundzi par visu notikušo, bet zēns zināja, ka tas būtu netaisnīgi. Drošs, noslēpumains un stiprs. Tagad viņš vairs tāds nebija. Netenjels iedzēra malku tējas un apdedzināja mēli.
- Nāc iekšā, zēn, nāc iekšā. Meistars sēdēja augstā krēslā pie bibliotēkas galda, izskatīdamies ļoti ietekmīgs. Viņš nopētīja Netenjelu, kas ienāca istabā, un norādīja uz krēslu sev blakus.
- Apsēdies. Tu izskaties nopietnāks nekā parasti. Tu pat esi uzvilcis jaku, ko? Priecājos, ka tu saproti, cik šis brīdis ir svarīgs.
- Jā, ser.
- Labi. Kur ir almanahs? Paskatīsimies… Grāmata bija iesieta zaļos ādas vākos, un tajā bija ielikta vēršādas grāmatzīme. Grāmatu vakar bija atnesis Jaroslavs, un līdz šim to vēl neviens nebija atvēris. Krūmložņas kungs atšķīra pirmo lapu un izlasīja virsrakstu. Loive's Vārdu almanahs, trīssimt deviņdesmit piektais izdevums… Kā gan skrien laiks! Es izvēlējos savu vārdu no trīssimt piecdesmitā, vai spēj tam noticēt? Atceros to tik skaidri, it kā tas būtu noticis vakar.
- Jā, ser. Netenjels apspieda žāvas. Šīsdienas piepūle lika sevi manīt, bet šis uzdevums prasīja atkal jaunu koncentrēšanos. Viņš vēroja, kā meistars šķirsta lapas, nepārtraukti runādams.
- Almanahā ir uzskaitīti visi vārdi, kādi bijuši burvjiem, no Prāgas Zelta laikmeta līdz mūsdienām. Tos var izmantot vairāk nekā vienreiz. Turklāt katrs vārds tiek reģistrēts, lai parādītu, kas to pašlaik lieto. Ja tāda pieraksta nav, šo vārdu var izvēlēties kāds cits. Turklāt tu vari izgudrot arī pavisam jaunu vārdu. Paskaties: "Krūmložņa, Artūrs; Londona"… Es esmu otrais, kam ir šāds vārds. Pirmais bija ietekmīgs jakobīnis, tuvs karaļa Džeimsa I sabiedrotais. Esmu tev devis vielu pārdomām, un tu noteikti vēlēsies sekot kāda tikpat diža burvja pēdās.
- Jā, ser.
- Es domāju par Teofilu Trokmortonu viņš bija ievērojams alķīmiķis. Un… jā, es redzu, ka šis vārdu savienojums ir brīvs. Nē? Tev nepatīk? Un kā ar Baltazaru Džonsu? Neesi drošs? Iespējams, ka viņš nebūtu īstais, kam sekot. Jā, puis? Vai tev ir ierosinājumi?
- Vai Viljama Gledstona vārds ir pieejams? Es viņu apbrīnoju…
- Gledstons! meistars iepleta acis. Kāda pārdroša doma! Daži vārdi ir pārāk diži un visiem palikuši pārāk labā atmiņā, lai tos izmantotu vēlreiz. Neviens to neiedrošinātos! Tā būtu augstākā nekaunība, ja kāds iedomātos pieņemt viņa vārdu. Viņš sarauca uzacis. Ja tu nespēj izdomāt saprātīgu priekšlikumu, es izvēlēšos tavā vietā.
- Piedodiet. Es tā negribēju.
- Godkāre ir laba lieta, manu zēn, bet tev tā jāapslāpē. Ja tava godkāre būs pārāk acīmredzama, tu sadegsi, pirms būsi sasniedzis divdesmit gadu vecumu. Burvis nedrīkst pievērst sev apkārtējo uzmanību parak agri; visada ziņa ne agrak, pirms izsaucis savu pirmo moleru. Labi, sāksim vēlreiz no sākuma…
Bija vajadzīga stunda un divdesmit piecas minūtes, lai izvēlētos vārdu, un Netenjelam tas bija šausmu pilns laika sprīdis. Likās, ka meistaram īpaši patīk dīvaini burvji ar dīvainiem vārdiem, un audzēknis ar grūtībām izvairījās no Ficgibona, Treakla, Hūmsa un Gallimorfija vārdiem. Netenjela izvēlētie vārdi savukārt Krūmložņas kungam likās vai nu pārāk godkārīgi, vai ārišķīgi. Beidzot viņi tomēr pieņēma lēmumu. Krūmložņas kungs izvilka veidlapu, ierakstīja tur zēna jauno vārdu un uzlika uz lapas zīmogu. Arī jaunā vārda īpašniekam vajadzēja parakstīties lapas apakšā. Viņa paraksts izdevās asām šķautnēm un ne īpaši kārtīgs, bet šī bija pirmā reize, kad viņš šādi parakstījās. Zēns vēlreiz klusi nolasīja:
Džons Mandrāks.
Viņš bija trešais burvis ar šādu vārdu. Neviens no viņa priekštečiem nebija izcēlies ar sasniegumiem, bet tas Netenjelam nerūpēja. Jebkas bija labāks par Treaklu. Šim vārdam nebija ne vainas.
Meistars salocīja veidlapu, ielika to brūnā aploksnē un atgāzās savā krēslā.
- Nu tad tā, Džon, viņš teica. Tas nu ir padarīts. Es to tūlīt pat nosūtīšu uz ministriju, un tad tu oficiāli eksistēsi. Bet tas vēl neko nenozīmē. Tu joprojām zini ļoti maz, un to tu apjautīsi, kad rīt pirmoreiz mēģināsi izsaukt smilšu krupja velnēnu. Bet pirmā tavas apmācības daļa beigusies pateicoties man.
- Jā, ser. Paldies, ser.
- Debesis zina, šie ir bijuši gari un grūti seši gadi. Bieži vien šaubījos, vai tu tiksi tik tālu. Pēc tās izrādes, ko tu mums sarīkoji pagājušajā gadā, lielākā daļa meistaru būtu tevi izsvieduši uz ielas. Bet lai nu paliek. No šodienas tu drīksti valkāt lēcas.
- Paldies, ser. Netenjels nespēja nesamirkšķināt acis. Viņš jau ilgāku laiku valkāja lēcas.
Krūmložņas kunga balss ieguva pašapmierinātu toni. Ja viss ritēs, kā nākas, pēc pāris gadiem mēs tevi iekārtosim labā darbā: iespējams, par sekretāru kādā no mazāk svarīgajām ministrijām. Tas nebūs nekas dižs, bet tavām viduvējām spējām atbilstošs. Ne jau katrs burvis spēj kļūt par nozīmīgu ministru kā es -, bet tas nedrīkst tevi aizkavēt darīt to, kas ir tavos spēkos. Pa šo laiku tu kā mans māceklis drīkstēsi man palīdzēt izpildīt mazāk svarīgus uzdevumus, tādējādi atmaksājot par visām tām pūlēm, ko esmu ieguldījis tavā audzināšanā un skološanā.
- Tas man būs liels gods, ser.
Meistars ļāva viņam iet, un Netenjels, pagriezis viņam muguru, ļāva no sejas pazust neīstajam smaidam. Tad Krūmložņas kungs piepeši kaut ko atcerējās.
- Vēl kas, viņš teica. Tava Vārda došana patiešām notika īstajā laikā. Pēc trim dienām es došos uz Parlamentu, lai noklausītos, kā premjerministrs saka runu visiem nozīmīgākajiem valdības locekļiem. Tas ir ļoti ievērojams notikums, un tā laikā premjerministrs stāstīs par saviem plāniem iekšpolitikā un ārpolitikā. Kopā ar ielūgtajiem var ierasties arī viņu dzīvesbiedres un mācekļi, kuri jau saņēmuši vārdu. Ja tu līdz tam laikam nesagādāsi man nepatīkamus pārsteigumus, es tevi ņemšu līdzi. Tev tā būs nenovērtējama iespēja redzēt kopā visus valsts ievērojamākos burvjus!