Netenjelam beidzot izdevās ierunāties. Jā, ser.
Siržulauzējs pievērsās pārējiem. Uzbrucējs bija atstājis zem terases laivu, tad pārrāpies pāri mūrim un pārgriezis rīkli sargam. Sarga ķermeni neizdevās atrast, bet viņa postenī ir liela asins peļķe, tāpēc mēs pieļaujam, ka uzbrucējs iemetis nogalinātā ķermeni Temzā. Liekas, ka arī pats jaunietis pēc uzbrukuma ielēcis upē un ļāvis, lai straume viņu aiznes. Iespējams, viņš noslīcis.
Melnbārdis nogrozīja galvu. Tas ir kaut kas nedzirdēts! Par ko gan tas Divāls domā? Policijai vajadzēja kaut ko tādu novērst.
Siržulauzējs piebalsoja. Pilnībā piekrītu. Bet divi policijas virsnieki nekavējoties sekoja uzbrucējam; iespējams, ka viņi kaut ko atradīs, lai gan ūdens var nojaukt pēdas. Es aizsūtīju džinu, lai pārmeklē upes krastus. Baidos, ka pašlaik neko vairāk nevaru pastāstīt. Mums jābūt pateicīgiem, ka premjerministrs ir sveiks un vesels un nav nonāvēts neviens no ietekmīgajiem burvjiem. Vai es drīkstētu ieteikt jums visiem doties mājās, lai atpūstos un pārģērbtos? Nedaudz vēlāk jūs saņemsiet par notikušo sīkāku informāciju. Tagad atvainojiet mani…
Pieklājīgi pasmaidījis, viņš devās prom un pievienojās nākamajai viesu grupiņai. Visi burvji noskatījās viņam pakaļ, mutes pavēruši.
-No visiem iedomīgajiem… melnbārdainais vīrs nicinoši nosprauslojās. Kas to būtu domājis, ka viņš ir tikai tirdzniecības ministra vietnieks. Nepaies ilgs laiks, līdz viņš satiksies ar ifrītu… Es netaisos te uzkavēties, pat ja jūs, pārējie, paliekat.
Viņš aizklumpačoja prom, un pārējie drīz vien viņam sekoja. Krūmložņas kungs klusējot sameklēja savu sievu, kura čaloja ar kādu pāri no Ārlietu ministrijas, pārspriežot gūtos ievainojumus. Netenjelam tipinot viņiem blakus, abi devās prom no Vestminsteras zāles.
- Ceru, ka man tagad piešķirs vairāk līdzekļu, meistars teica. Ja tā nenotiks, tad ko gan var gaidīt? Manā pārraudzībā ir tikai nodaļa ar sešiem burvjiem! Neesmu taču nekāds brīnumdaris!
Uzsākot atpakaļceļu, automašīnā valdīja nospiedošs klusums un apdegušas bārdas smaka. Kad viņi bija izbraukuši no Londonas, Krūmložņa pēkšņi kļuva pagalam runīgs. Likās, ka kaut kas viņam neliek mieru.
- Tā nav tava vaina, mīļais, sieva mierinoši teica.
- Protams, ne, bet viņi vainos mani! Tu taču dzirdēji, puika, viņi mani apsūdzēja par visām tām zādzībām!
Netenjels atļāvās uzdot jautājumu. Par kādām zādzībām?
Krūmložņa izmisis uzsita ar plaukstām pa stūres ratu. Par tām, ko veikusi Pretošanās kustība, protams! Par maģiskajiem priekšmetiem, kas nozagti visas Londonas neuzmanīgajiem burvjiem. Tādi paši priekšmeti kā šī Četru elementu lode pāris tādu janvārī tika nozagtas no noliktavas, ja atmiņa mani neviļ. Pēdējo gadu laikā šādu zādzību kļūst arvien vairāk, un man jātiek ar tām galā! Bet Iekšlietu ministrijā manā pakļautībā ir tikai seši burvji!
Netenjels ieinteresēts paliecās uz priekšu savā sēdeklī. Atvainojiet, ser, bet kas ir Pretošanās kustība?
Krūmložņa pārāk ātri nogriezās ap stūri, gandrīz notriecot no kājām kādu vecāku kundzīti, kura aiz šausmām ielēca renstelē, izdzirdot, kā autovadītājs piespiež autotauri. Pretošanās kustība ir saujiņa nodevēju, kuri negrib, ka mēs esam pie varas, viņš nošņācās. It kā tie nebūtu mēs, kas devuši šai valstij bagātību un varenību! Neviens nezina, kas šie Pretošanās kustības dalībnieki ir, bet viņu noteikti nav daudz. Saujiņa vienkāršo ļaužu, kas tiekas sanāksmju namos; pāris neprātīgu kūdītāju, kas nenovērtē maģiju un visu, ko tā dara viņu labā.
- Tātad viņi nav burvji, ser?
- Protams, nav, muļķi, tur jau tā lieta! Viņi ir no vienkāršajiem ļaudīm, tikpat prasti kā mēsli. Viņi ienīst mūs un maģiju un gribētu gāzt valdību… It kā tas būtu iespējams. Krūmložņas auto šķērsoja ielu pie sarkanās gaismas, un viņš pats nepacietīgi pavicināja ar roku gājējiem, kuri pārbiedēti atlēca atpakaļ uz ietves.
- Bet kāpēc viņiem nepieciešams zagt maģiskos objektus, ser? Es gribēju teikt, ja jau viņi ienīst maģiju.
- Kas zina? Viņu domāšana ir pavisam greiza; tie taču ir vienkāršie cilvēki. Varbūt viņi cer, ka tas mazinās mūsu varenību it kā pāris maģisko priekšmetu pazušana spētu to izdarīt! Bet ir daži maģiskie priekšmeti, ko var izmantot arī cilvēki, kas nav burvji, kā jau tu šodien redzēji. Iespējams, ka viņi vāc ieročus vēl kādam uzbrukumam, varbūt pat kādas citas valsts valdības uzdevumā… To nav iespējams pateikt, pirms mēs viņus nebūsim atraduši un izjautājuši.
- Bet vai šis bija pirmais uzbrukums, ser?
- Pirmais tik pamatīgs. Pirms tam ir bijuši vairāki sīki uzbrukumi piemēram, pret valdības automašīnām mesti novērošanas stikli, un tā tālāk. Ir cietuši daži burvji. Vienreiz kāds vadītājs cieta satiksmes negadījumā; un, kamēr viņš gulēja bezsamaņā, no automašīnas tika nozagta viņa soma ar vairākiem maģiskiem priekšmetiem. Pēc tam šis burvis jutās ļoti nokaunējies. Bet tagad Pretošanās kustība ir aizgājusi pārāk tālu. Tu saki, ka uzbrucējs bija jauns?
- Jā, ser.
- Interesanti… Tātad noziegumu izdarīšanā ir iesaistīta arī jaunatne. Jauni vai veci, tomēr šie zagļi tiks iznīcināti dienā, kad viņus notvers. Kopš šī vakara katrs, pie kura tiks atrasts kādam burvim nozagts maģisks priekšmets, tiks sodīts ar visbargāko sodu, kādu vien valdība var piespriest. Un vari man ticēt, ka šiem neliešiem nāve nebūs viegla. Vai tu kaut ko teici, puika?
Netenjels bija izdvesis neizprotamu skaņu, kaut ko pa vidu starp klepu un pīkstienu. Viņš pēkšņi bija iedomājies par nozagto Samarkandas amuletu, kas pašlaik atradās Krūmložņas darbistabā. Zēns mēmi pašūpoja galvu.
Automašīna pagriezās ap pēdējo stūri un apstājās tumšajā ceļa galā. Krūmložņas kungs novietoja savu braucamo mājas priekšā. Piemini manus vārdus, puika, viņš teica, valdībai jāsāk rīkoties. Jau rīt no rīta es pieprasīšu, lai manā nodaļā norīko papildspēkus. Un varbūt tad mēs sāksim ķert tos zagļus. Un, kad noķersim, mēs viņus saraustīsim gabalos.
Viņš izkāpa no automašīnas un aizcirta durvis, pametot aiz sevis apdegušu matu smaku. Martas kundze pagriezās pret Netenjelu, kas sēdēja, izstiepies kā stīga, un vērās tālumā.
- Vai nevēlies karstu šokolādi pirms gulētiešanas, mīļais? Krūmložņas sieva vaicāja.
Bartimajs 21
Melnais plīvurs beidzot pacēlās no manas apziņas. Pēkšņi jutos tikpat možs kā allaž, visas manas maņas darbojās kristālskaidri, biju kā nostiepta stīga, kas gatava kustībai. Bija pienācis laiks bēgt!
Laikam tomēr ne.
Mans prāts darbojas vairākos līmeņos vienlaikus.*[1] Vairākos apzinātos līmeņos, es domāju. Lielākoties cilvēku prāts spēj darboties tikai vienā apzinīgajā līmenī, kuram piejaucas vairāki zemapziņas līmeņi. Tas ir jāsaprot šādi: es spētu lasīt grāmatu, kurā četri stāsti būtu uzdrukāti viens virs otra, lasot tos visus vienlaikus. Labākais, ko es varu piedāvāt tev, ir parindeņi Spēju vienlaikus uzturēt smalku sarunu, prātā atkārtot buramvārdus un vēl apdomāt dažādus bēgšanas ceļus. Šādas spējas mēdz noderēt. Bet pašlaik man pat nebija vajadzīgi vairāki apziņas līmeņi, lai saprastu, ka izbēgt nav iespējams. Man draudēja lielas nepatikšanas.
Bet sāksim visu pēc kārtas. Pirmām kārtām man vajadzēja labi izskatīties. Brīdī, kad atmodos, es sapratu, ka mana fiziskā forma snaudas laikā pārvērtusies. Vairs neizskatījos pēc piekūna, bet gan pēc biezas, eļļainas dūmakas, kas šūpojās gaisā kā vilnis. Šī viela patiesībā bija vistuvākā manai patiesajai būtībai [50] [1] būtība: tādu garu kā es pamatesamība, kurā ir apvienota mana personība un daba. Jūsu pasaulē mums jāsavieno sava būtība ar fizisku formu; Citā pasaulē, no kuras mēs nākam, mūsu būtība brīvi plūst un mainās. laikā, kad esmu iesprostots uz zemes, bet, par spīti cēlajai dabai, dūmakas izskats nebija pārāk pievilcīgs. [51] [1] Patiesībā tā izskatījās un smakoja pēc netīra, karsta mazgājamā ūdens. Tāpēc aši pārvērtos par slaidu sievieti, kas tērpta vienkāršā tunikā, un uz viņas galvas izaudzēju divus radziņus.