Bet ko lai iesāk tagad?
Izmantot Novērošanas disku? Nē, vēlāk: trīs dēmona izsaukšanas bija viņu pārlieku nogurdinājušas, un vajadzēja atpūsties. Varbūt doties uz meistara bibliotēku? Jā, ar to varētu sākt. Iespējams, tur varētu atrast vēl labākas Izsaukšanas metodes. Vai uziet informāciju par to, kādus trikus var izspēlēt džini, lai izvairītos no Izsaukšanas.
Netenjels piecēlās un pārsedza paklāju pāri ar krītu uzvilktajiem Izsaukšanas apļiem. Tagad nebija laika tos nodzēst. Pēc pāris stundām paredzēts tikties ar meistaru, lai beidzot izmēģinātu ilgi gaidīto smilšu krupja velnēna Izsaukšanu. Netenjels izmisumā novaidējās tas nu viņam patlaban bija vismazāk vajadzīgs. Zēns varētu izsaukt velnēnu pat miegā, bet meistars noteikti divreiz pārliecināsies, ka viņš ir pareizi uzvilcis katru līniju un iemācījies katru vārdu, un viss šis pasākums aizņems vairākas stundas laika. Lieka spēku tērēšana, bez kuras varēja mierīgi iztikt. Kāds muļķis gan bija šis viņa Krūmložņa!
Netenjels devās uz bibliotēku. Viņš rībināja lejup pa bēniņu kāpnēm…
Un uzskrēja tieši virsū savam meistaram, kas nāca augšup.
Krūmložņa triecās ar muguru pret sienu, satverot vēderu, pa kuru Netenjels bija iebelzis ar elkoni. Viņš nikni iebļāvās un ieblieza skolniekam pa pakausi.
- Tu, mazais huligān! Tu varēji mani nogalināt!
- Es atvainojos, ser! Es negaidīju…
- Tu te skrien lejā pa kāpnēm kā tāds bezsmadzeņu radījums, kā viens no vienkāršajiem ļautiņiem! Burvji vienmēr izturas nosvērti un mierīgi. Kurp tu tā steidzies?
- Man patiešām žēl, ser, Netenjels bija atguvies no šoka un nu jau runāja lēni un padevīgi. Es tikai gāju lejup uz bibliotēku, lai vēlreiz pārbaudītu visu par šajā pēcpusdienā paredzēto Izsaukšanu. Man žēl, ka biju pārāk dedzīgs.
Audzēkņa pazemīgais tonis, kā jau allaž, panāca gaidīto efektu. Krūmložņa gan vēl smagi sēca, bet nu jau izskatījās nomierinājies. Ja jau tavi nodomi bija labi, tad nez vai es varu tevi vainot. Patiesībā nācu pie tevis, lai pateiktu, ka diemžēl šopēcpusdien nebūšu mājās. Ir noticis kaut kas nopietns, un man… viņš apklusa un sarauca uzacis. Kas tā par smaržu?
-Ser?
- Tā smaka… tā nāk no tevis, zēn. Viņš pieliecās tuvāk un skaļi paošņāja gaisu.
- Atvainojiet, ser, es laikam šorīt aizmirsu nomazgāties. Krūmložņas kundze jau man aizrādīja…
- Es nerunāju par tavas miesas smaku, puika, lai gan arī tā nav no patīkamajām. Nē, tu smaržo pēc… rozmarīna. Jā, un vēl pēc lauru lapām… un asinszāles… Meistara acis pēkšņi iepletās un kāpņu pustumsā uzmirdzēja. No tevis plūst smarža, kas saistīta ar dēmonu Izsaukšanu!
- Nē, ser…
- Neiedrošinies runāt man pretī, puika! Kā tas varēja notikt? Krūmložņas acīs parādījās aizdomas. Džon Mandrāk, es vēlos apskatīt tavu istabu! Tūlīt pat.
- Labāk jau ne, ser, tur ir briesmīga nekārtība; man būtu kauns jūs tur ievest…
Meistars izslējās visā garumā, acīm zvērojot un apdegušajai bārdai trīsot. Likās, ka viņš izaug garāks, nekā Netenjels viņu jebkad bija redzējis. Audzēknis juta, ka pats saraujas melns un maziņš.
Krūmložņas kungs izstiepa pirkstu un norādīja ar to augšup. Ejam!
Netenjels bezspēcīgi pakļāvās. Pilnīgā klusumā viņš veda meistaru uz savu istabu, Krūmložņas smagajiem soļiem skanot aiz muguras. Kad viņš atvēra istabas durvis, sejā iesitās ne ar ko nesajaucamā vīraka un sveču smarža. Netenjels drūmi pakāpās malā zem zemajiem griestiem, un viņa meistars iegāja bēniņu istabā.
Pāris sekunžu Krūmložņa vēroja skatu, kas pavērās istabā. Tas bija apsūdzošs: apgāzts trauks, zem kura bija izlijis vīraks; vairākas Izsaukšanai domātas sveces, kas joprojām gailēja, sarindotas pie sienas un uz galda; uz gultas gulēja divas atvērtas maģijas grāmatas, paņemtas no Krūmložņas personiskajiem plauktiem. Nebija redzami tikai Izsaukšanas apļi; tos slēpa paklājs. Netenjelam ienāca prātā, kā varētu izlocīties. Viņš noklepojās.
- Es varētu paskaidrot, ser.
Meistars nelikās ne zinis. Viņš pagāja uz priekšu un paspēra malā paklāju, zem kura parādījās apļa ārējā mala un vairākas malējās rūnas. Krūmložņa apstājās, satvēra rokās paklāja stūri un parāva to malā. Tagad skatienam atklājās viss pentakls. Brīdi viņš pārbaudīja rūnas un tad pagriezās pret savu skolnieku ar naidīgu skatienu acīs.
-Nu?
Netenjels norīstījās. Viņš zināja, ka nekādi aizbildinājumi viņu šoreiz neglābs, tomēr bija jāpamēģina. Es tikai trenējos pareizi uzzīmēt rūnu zīmes, ser, zēns nedroši iesāka. Gribēju sagatavoties šai pēcpusdienai. Es, protams, neizsaucu dēmonu, ser. Es neuzdrošinātos…
Viņš sastomījās un apklusa. Ar vienu roku meistars norādīja uz lielāko apli, kur no pirmās Bartimaja parādīšanās bija palicis apdeguma pleķis. Ar otru roku viņš pamāja uz sienām, kuras bija apdegušas Stimulējošā kompasa darbības laikā. Netenjela pleci sašļuka. Ui…
Tikko jau likās, ka Krūmložņas kungs tūlīt zaudēs savu izslavēto mieru. Viņa seju izķēmoja dusmas. Meistars paspēra divus soļus pretī Netenjelam un pacēla roku, it kā gatavotos sist. Netenjels sarāvās, bet sitiens tā arī nesekoja.
Roka nolaidās. Nē, meistars teica, smagi elpojot. Nē. Man jāizlemj, ko ar tevi iesākt turpmāk. Tu esi man izrādījis nepaklausību simtiem veidos. Un ar savu rīcību esi pakļāvis briesmām gan savu, gan mūsu dzīvību. Tu esi niekojies ar tādām burvestībām, kuras tev nekad nebūs lemts saprast, es te redzu Fausta konspektus un Ptolemaja uārdul Tu esi izsaucis vai mēģinājis izsaukt džinu no vismaz četrpadsmitā līmeņa un pūlējies viņu saistīt ar Adelbranda pentaklu kaut ko tādu pat es vilcinātos darīt! Fakts, ka tas tev pilnīgi noteikti nav izdevies, nekādā mērā nemīkstina tavu vainu. Muļķa bērns! Vai tu apjēdz, ko šāds dēmons varētu tev nodarīt, ja tu pieļautu kaut vismazāko kļūdu? Vai visas manas pamācības šo gadu laikā tev pilnīgi neko nav nozīmējušas? Man jau vajadzēja zināt, ka kopš pagājušā gada tev vairs nevar uzticēties, kad tavs briesmīgais, vardarbīgais uzbrukums maniem viesiem gandrīz izpostīja manu karjeru. Man jau toreiz vajadzēja tikt no tevis vaļā, toreiz, kad tev vēl nebija vārda. Neviens to pat nebūtu pamanījis! Bet tagad, kad tev jau ir vārds un tu būsi ierakstīts nākamajā Loew's Vārdu almanahā, es tik viegli nevaru no tevis atbrīvoties. Tad tiks uzdoti jautājumi, būs jāaizpilda dokumenti un atkal tiks apstrīdēts mans lēmums. Nē, man jāapdomā, ko ar tevi iesākt, lai gan man tā vien niez roka izsaukt Soģi un atstāt tevi viņa gādībā.
Viņš ievilka elpu. Netenjels bija apsēdies uz gultas malas, gatavs uzklausīt visus pārmetumus.
Ņem vērā, meistars teica, neviens no maniem mācekļiem nekad nav izturējies pret mani šādi, kā tu to esi izdarījis! Ja man tagad nebūtu jāsteidzas uz ministriju, es tiktu ar tevi galā tūlīt pat. Tev jāpaliek savā istabā, līdz atgriežos. Bet pirms tam, viņš piegāja pie Netenjela skapja un atrāva to vaļā, jāpaskatās, vai tu šeit neesi paslēpis vēl citus noslēpumus.
Nākamās pāris minūtes māceklis tikai sēdēja un tukšām acīm lūkojās, kā meistars pārmeklē viņa istabu. Skapja un atvilktņu saturs tika izgāzts uz grīdas, tā ka visas drēbes tagad gulēja juku jukām. Meistars atrada pāris plastmasas maisiņu ar vīraku, nedaudz krāsainā krīta un pāris piezīmju lapu, ko zēns bija pierakstījis pašmācības ceļā. Tikai Novērošanas disks, droši paslēpts zem jumta dzegas, palika neatklāts.