— Jāuzspridzina ziemeļu un dienvidu ceļa posmi, — viņa ierosināja.
— Dienvidu posms uzticēts Eriksenam. Attiecībā uz ziemeļu jālieto cita taktika.
— Kādēļ? — sieviete jautāja, bet tūdaļ pati sev atbildēja: — Skaidrs. Transkontinentālā sabiedrībā, kurai pieder šis dzelzceļš, nolīgusi apsardzībai detektīvus. — Pēc nelielas pauzes viņa piebilda: — Es ņemos aptīt viņus ap pirkstu.
— Muļķības, — šefs pārmetoši pakratīja galvu. — Ja tevi noķers, visa operācija izgāzīsies.
— Kas tad tev padomā?
— Mana recepte tikpat vienkārša, cik ģeniāla … Rīt tieši pulksten vienpadsmitos no rīta tu piezvanīsi Fostori- jas mezgla stacijas dežurantam. Pateiksi viņam, ka tiek gatavots uzbrukums «Zelta ekspresim». Sim nolūkam stacijas tuvumā paslēptas mīnas. Tās uzsprāgs, kad vilciens brauks pāri.
— Viņš var nenoticēt.
— Pēc sprādziena Merionā? — šefs pasmaidīja. — Noticēs — un kā vēl. Es dodu viņiem divas stundas — tieši tik daudz laika, cik vajadzīgs, lai Merionā izraisītā panika kļūst zināma arī Fostorijā. ""
— Nāvīgā psiholoģija, — savukārt pasmaidīja sieviete.
— Psiholoģija allaž bijusi mans stiprākais ierocis, — šefs piekrita. Taču, pamanījis viņas vaibstos tādu kā vilcināšanos, aši vaicāja: — Par ko tu domā?
— Par to pašu psiholoģiju, konkrēti par Elisona raksturu. Viņš ir zaķapastala.
— Un tad?
— Ka tik viņš nesabīstas tā, ka vispār atceļ šo reisu. Tad sabruks visi mūsu nodomi.
— Izslēgts. Viņš pārāk daudz ieguldījis šajā pasākumā.
— Bet neaizmirsti, ka vidējais atzarojums, pa kuru mums janovada «Zelta ekspresis», pieder Centrālajai līnijai. Tās īpašnieks Van Lembrahts taču uzskata Elisona pieprasīto summu pārāk augstu.
—• Pēc sprādziena Elisons ātri piekāpsies. Tieši to es gribu panākt. Neuztraucies, «Zelta ekspresis» brauks! Pie tam tieši caur Delfosu, pa vidējo nozarojumu!… Neatceros tādu operāciju, ko es nebūtu sekmīgi novedis līdz galam.
Viņu saruna ilga kadu pusstundu. Pēdīgi sieviete vaicāja:
— Brauksi man līdzi?"
— Šoreiz ne. Man vēl šis tas padarāms.
Ar televīzijas ierīces palīdzību pārliecinājies, ka viņas mašīna izbraukusi uz lauku xe\a, šefs izslēdza infrasarkano bāku.
Pēc tam izņēma no slēptuves rakstāmmašīnu un, mazliet padomājis, turpināja aizsākto darbu.
DZELZCEĻU GANGSTERI PASTIPRINA UZBRUKUMU
Sprādziens Merionā, kur daži cilvēki tika smagi ievainoti, satricināja ne tikai sabiedrisko domu, bet ari biržas kursu.
Tā, piemēram, Dienvidu Nacionālā dzelzceļa akcijas, kuras piedzīvoja kāpienu pēc tam, kad šī sabiedrība noslēdza līgumu ar «Haidu-Tranzītu-Garantu», pēdējās stundās bīstami nokritās.
Policija sākumā bija izvirzījusi hipotēzi, ka jaunā diversija ir līdzšinējo turpinājums un ar «Zelta ekspresi» tai nav tieša sakara.
Noslēpumainais telefona zvans, kas pulksten vienpadsmitos atskanēja Fostorijas stacijā, lika to stipri apšaubīt.
Tūdaļ pēc šī zvana Ziemeļu Transkontinentālās sabiedrības akcijas nokritās gandrīz par desmit punktiem.
Vienlaikus radās negaidīti liels pieprasījums pēc Centrālā dzelzceļa akcijām, kuru kurss līdz šim turējās zemāk par nominālvērtību.
Tam par iemeslu izrādījās baumas, ka Centrālā dzelzceļa prezidents Van Lembrahta kungs savā piepilsētas villā pieņēmis Elisona kungu, kurš pārstāv «Haida-Tran- zita-Garanta» intereses.
Pēdējā brīdi, kad šī informācija jau bija salikta, uzzinājām, ka baumas apstiprinājušās.
Pēc četru stundu ilgajām sarunām abas puses parakstījušas vienošanos.
Elisona kungs mūsu līdzstrādniekam paziņojis, ka dramatiskie notikumi nav ietekmējuši «Zelta ekspreša» pirmo reisu, atskaitot daļējo grozījumu maršrutā. Tāpēc vilciens, nobraucis sākotnējo posmu pa visīsāko vidējo nozarojumu ar pieturu Delfosā, sasniegs galapunktu stundu ātrāk, nekā agrāk plānots.
Elisona kungs apliecināja, ka tādējādi maršruta izmaiņa nāks tikai par labu gan pasažieriem, gan brauciena organizētājiem.
«Komerciālās ziņas», N° 326
KRISTOFORS DEILIJS
Mūsu saistības ar «Universālo panorāmu» Elvīra, protams, mēģināja izmantot ne tik daudz lietas labā, kā savās specifiskajās interesēs.
Tā kā Mūns līdz šim ietiepīgi atteicās tēlot, kā viņš izteicās, reklāmas staba lomu, šī nasta uzgūlās maniem pleciem.
Šoreiz par intervijas vietu tika izraudzīts mans dzīvoklis, tēma — dzelzceļa mafijas sakari ar Džeku. Sī pasākuma īstenais nolūks bija papildināt profesora Latona veiksmīgi aizsākto reklāmas filmiņu. Diendienā pa televizoru atkārtoti demonstrēta, tā ar nelielām variācijām turpināja apdziedāt tos pašus trīs objektus — Elisona seifu, Hausmaņa romānu un tonizējošo dzērienu «Kosmo-Kolo».
Ienākusi dzīvoklī, Elvīra tūdaļ izvilka no koķetas somiņas intervijas scenāriju, lai pārlasītu sacerētās replikas.
Pamanījusi pie sienas plakātu, ko biju domājis kā viņai personiski adresētu draudzīgu humoru, viņa sašutusi pielēca kājās, lai to noplēstu.
Tā bija pašdarināta afiša-programma:
PROFESORA LATONA AUTORKONCERTS
1. «Meksikāņu serenāde» — izpilda Džeks Kreilis.
2. «Garants-Lukss-83» — izpilda Džeks Kreilis.
3. «Kosmo-Kolo» — izpilda Džeks Kreilis.
Koncertmeistare — Elvīra Zamora, konferansjē — Kristofors Deilijs.
Parasti Elvīra cienīja jokus, pie tam visai slidenus. Šoreiz acīmredzot biju nogrēkojies pret vienīgo, ko viņa ņēma nopietni — televīzijas kultu. Patiešām, kāds tracis izceltos, ja viņa laikā nebūtu pamanījusi šos zaimus, bet es nez kādēļ tos aizmirsu noņemt no sienas pirms pārraides.
Elvīra jau pavēra muti, lai pār mani nobērtu lāstu krusu, taču mani izglāba pulkstenis. Bija laiks sākt. Vēlreiz ieskatījusies scenārijā, Elvīra pamāja operatoram.