— Bet kurš tev deva ierosmi? — smējās viņa sarunas biedrs. — Nebūtu manis, tu vēl tagad nīktu konsultanta amatā, kalpodams svešai firmai. Kas attiecas uz pamācībām … Protams, pats neesmu nekāds psihologs, bet no manis iznāktu tīri labs reklamētājs. Kurš pirka dzērienu «Kolo» agrākā īpašnieka laikos? Neviens, izņemot muļķus, kuri ticēja, ka uz kuņģa kataru tas iedarbojas labāk par «Koka-Kolu». Bet, kolīdz pierunāju vienu lādzīgu puisi paņemt dažas pudeles kosmiskajā lidojumā, šis pats toniks, tikai ar -jaunu nosaukumu «Kosmo-Kolo»-, tagad pazīstams pat tiem, kas parasti lieto vienīgi alkoholiskus dzērienus.
— Piezvani vēlāk, — profesors centās viņu pārtraukt.
— Kāpēc vēlāk?
— Man jāaprunājas ar Mūnu.
— Ak ar Mūnu? Labi, ka atgādināji. Par pateicības zīmi aizsūtīšu viņam vēl dažas kastes. Kas attiecas uz Džeku Kreili, tad droši vien tas nebūs viņa pēdējais noziegums. Protams, žēl neizmantot tādu zelta bedri līdz galam. Bet tavā vietā es vēl krietni padomātu, vai atmaksājas. Varbūt pārslēgties uz citu objektu? Pārmaiņas pēc derētu kaut kas pievilcīgāks par šo slepkavu un laupītāju.
— Piemēram?
-— Piemēram, iztaisīt no kāda izskatīga skuķa kinozvaigzni, kas mūsu seksa laikmetā devusi solījumu glabāt nevainību. Pēc tam vari uzkarināt viņai kaklā jebkuru preci. Kaut vai seifu «Garants-Lukss-83», apspēlējot paralēli starp šīs kinozvaigznes neiedragājamo tikumību un neuzlaužamo naudas skapi. Starp citu, šai lomai tīri labi noderētu tava «guļošā skaistule», kura savā naktskrekliņā izskatās pēc mūsdienu paradīzes Ievas ar vīģes lapiņu …
Profesors Latons strupi izbeidza sarunu. Tas ir, viņš nolika klausuli uz galda, ļaudams sarunu biedram pūlēties tālāk. Patiešām smieklīgi, ja ola sāk pamācīt vistu! Taču •šī reklāmas diletanta vārdu plūdos patrāpījās viena otra lietojama ideja, tāpēc profesors katram gadījumam bija ieslēdzis diktofonu.
Vēlāk viņš lika kurjeram aiznest magnetofona lentu uz ideju iepriekšējās apstrādes nodaļu. Rit nodaļa atsūtīs savus režisoriski noformētos ierosinājumus, un tad profesors vai nu iemetīs drauga priekšlikumus papīrkurvī, vai arī, sajutis iedvesmas dievišķo dzirksti, noslīpēs šo bez- veida vielu ar savu meistara roku. Un tādā gadījumā pat visdraņķīgākais bleķis iegūs zelta spožumu.
Piemēram, ierosinājums ar tikumīgo kinozvaigzni — to var izmantot — un kā vēl! Kaut vai salīdzināt viduslaiku nevainības jostu ar seifu «Garants». Pirmo Džeks Kreilis spētu atlauzt ar vienkāršu kabatas nazi, otrs viņam nav pa zobam pat tad, ja būtu apbruņots ar lielisku mūsdienu tehniku.
Taču profesors tūdaļ neapmierināti papurināja galvu. Lai arī kādā virzienā darbojās viņa iztēle, ceļā neizbēgami iznira Džeks Kreilis. Viņš ir kā sasirdzis ar Džeku. Atteikties? Bet kādus grandiozus projektus vēl varētu īstenot, ja Džeks turpinātu savu tik veiksmīgi aizsākto darbību.
Bet tam visam pēkšņi uzradies šķērslis. Šī nolādētā slepkavība pilnīgi izkropļo morālo aspektu. Skatītājs var klusībā just līdzi laupītājam, ja tas ir veikls un pārdrošs. Taču slepkava, pat ja tam izdevies divdesmittūkstoš cilvēku klātbūtnē izrēķināties ar savu upuri, tomēr paliek s'epkava. Viņa veiksme var izraisīt apbrīnu, bet ne simpātijas. Patērētāju psiholoģija prasa, lai jebkurš objekts, ar kura palīdzību tiek reklamēta prece, baudītu simpātijas. Kā lai izkļūst no šī sarežģītā stāvokļa?
Atstājis lēmuma pieņemšanu uz vēlāku laiku, profesors lūdza sekretāru savienot viņu ar Mūnu. Mūns nebija nekāds svarīgais klients, tāpēc tiešā vada privilēģija uz to neattiecās.
— Gribētu parunāt ar jums bez aplinkiem, — profesors drūmi iesāka.
— Es jau saožu, ko nozīmē šis ievads, — Mūns piespiesti iesmējās. — Mēs ar Deiliju arī domājām, ka tā būs labāk. Jūsu honorārs mums, protams, tīri labi noder, bet nav diez cik glaimojoši tēlot ākstu… Un tomēr izbeigt šo spēlīti tā kā žēl, — Mūns domīgi piebilda. — Tīri sportiskas intereses dēļ man gribētos beidzot noķert jūsu Džeku Kreili un līdz ar to izprast mīklu, kuras dēļ veltīgi lauzu galvu.
— Par ko jūs runājat? — profesors nepacietīgi pārtrauca.
— Par kontrakta anulēšanu. Tā kā es atļāvos nepiedienīgu joku ar «Kosmo-Kolo» …
— Kas par muļķībām! Tieši otrādi, firmas īpašnieks ir ļoti apmierināts. Viņš taisni vai jūsmoja. Solījās aizsūtīt jums vēl dažas kastes.
— Lai tik sūta! Tikai brīdiniet viņu, ka man sabojājusies izlietne.
Nenoklausījies līdz galam, profesors Latons nometa klausuli. Elvīra Zamora, kura ieradās pēc dažām minūtēm, tūdaļ pamanīja profesora ērcīgo noskaņu.
— Nezinu, ko iesākt ar Džeku Kreili, — viņš pārmetoši paziņoja, it kā viņa būtu vainīga.
— Pakariet viņu! — Elvīra atcirta.
Arī viņas oma nebija daudz labāka. Mūna muļķīgais izlēciens varēja viņai uz visiem laikiem sabojāt karjeru. Baidīdamās saņemt no profesora pilnīgi pelnītu rājienu, viņa šoreiz ķērās pie.taktikas, ko izmanto daudzas sievietes — atvairīt uzbrukumu ar tādiem pašiem ieročiem.
— Atmetiet savus jokus, — īgni norūca profesors. — FJumora šodien jau tā par daudz. Mani uztrauc Džeks Kreilis. Pats velns viņu iepinis šai slepkavības lietā! Elvīra, nu pakustiniet savas smadzenes! Vai tiešām mēs neatradīsim psiholoģiski pareizu izeju?
Elvīra pašūpoja galvu.
— Nezinu, — viņa nomurmināja. — Tiešām nezinu. Vienīgi iespējamais dabiskais noslēgums jūs diez vai apmierinās. -
— Kāds noslēgums?
— Bēdīgs, bet toties reāls. Ar mūsu palīdzību policija notver Džeku. Arests, roku dzelži, cietums — šoreiz tāds, no kura nav iespējams izbēgt. Izmeklēšanā visas mīklas tiek atrisinātas. Tas paņems pietiekami daudz laika, lai skatītāju interese par Džeku neatslābtu. Un pilnīgi pietiekami, lai, izmantojot viņa popularitāti, mēs to pievērstu, vienalga, kam — sākot ar cigaretēm, kuras tas smēķēs, atrazdamies cietumā, un beidzot ar pildspalvu, ar kuru parakstīs savu atzīšanos. Vajag tikafnodrošināt atbilstošu klientūru.