Ilgāku laiku raķešu šahta palikusi neapdzīvota. Zaudējis cerības jebkad pārdot neizdevīgo pirkumu, nekustamo īpašumu aģents ārkārtīgi nopriecājies, kad beidzot parādījās pircējs.
Apmēram nedēju pirms Džeka apcietināšanas pie viņa atnākusi jauna, glīta sieviete, kas, ja varētu ticēt uzrādītajiem dokumentiem, saucās Stella Morišā. Aģentam par brīnumu, viņa samaksājusi nevis ar čeku, bet skaidrā naudā, pie tam gluži jaunām vienādas sērijas asignācijām.
Uzskaitījis šos sausos faktus, aģents savas liecības lielāko daļu veltīja tīrai lirikai. Jauno, pievilcīgo pircēju viņš aprakstīja tik glaimojošiem izteicieniem, ka tie drīzāk tuvinājās dzejai.
*
Neraugoties uz šo pārspīlēto apjūsmošanu, es pēc dažām raksturīgām iezīmēm pazinu šahtas pircēju.
— Tā taču Elvīra! — pārsteigts iesaucos.
— Droši vien, — stipri apdomīgāk piekrita Mūns.
— Jūs vēl šaubāties?
— Uzminējāt. Pēdējā laikā mēs ik uz soja saduramies ar visādām iluzoriskām parādībām, tāpēc arī šoreiz baidos pievilties.
Neņēmos strīdēties ar Mūnu. Tas, kurš sapinies profesora Latona tīklos, patiešām vairs nespēj aptvert, kurš ir zirneklis un kurš muša. Tomēr es nešaubījos, ka raķešu šahtu pirkusi Elvīra.
— Bēdīgi! — Mūns iebāza lapiņu atpakaļ kabatā. — Es vēl labi atceros tos laikus, kad ar vienu tādu izziņu pietiktu, lai atšķetinātu mīklainu noziegumu. Tagad tā pat neder pagaidu hipotēzei.
— Bet ja nu tomēr pamēģinātu? — bikli nomurmināju. — Mēs varētu …
— Tikai bez manis! — Mūns atrūca. — Esmu jau tā pārāk noguris no visas šīs jezgas. Bet pieminiet manus vārdus — ja Den-Grab-Hisiba asistenti nogalinājis tas pats Džeks Kreilis, kuru kādreiz pazinu …
Tieši tobrīd piezvanīja Minerva.
— Krist! Vai tu mani dzirdi? — viņa čivināja līksmā balstiņā, kas man kādreiz tā patika. Ar laiku izvērtusies par gaišreģu slavenību, viņa krietni daudz zaudēja no savas agrākās piemīlības.
— Vai tu tici man? — viņa turpināja čivināt. — Nu tad labi uzklausi, ko tev teikšu. Jūtu, ka kļūstu par īstu gaišreģi. Nupat man uznākusi mistiska priekšnojauta, ka pēc pusstundas tu ieraudzīsi Džeku Kreili!
— Kur ieraudzīšu? — mulsi jautāju.
Kas to zina, varbūt Minerva nejoko. Viņa tik ilgi iejutušies pareģes lomā, ka patiesi atklājusi sevī kaut ko no šīm neizprotamajām dotībām. Tā, piemēram, pavisam nesen, kad pazuda mana vismīļākā kaklasaite, viņa tūdaļ pateica, ka tā droši vien ir mazgātavā. Tik tiešām — izrādījās, ka tā iejukusi starp dvieļiem un palagiem, kurus Minerva bija nodevusi mazgāt.
Atbildes vietā Minerva smiedamās nolika klausuli.
Pastāstīju Mūnam par šo dīvaino sarunu. Viņš pat nepasmaidīja. Klusēdams piegāja pie televizora un ieslēdza to. "" •
— Dieva dēļ, izslēdziet! — žēlabaini iesaucos. — Vai vismaz pārslēdziet uz citu kanālu. «Universālā panorāma» mūs baro ar tādu bleķi, ka es jau sāku apskaust pat aklos.
Mūns neturēja par vajadzīgu reaģēt. Vienā mierā aizkūpinājis cigāru, viņš apsēdās, it kā kaut ko gaidīdams. Saskaities pielēcu pie televizora, lai aizbāztu tam muti. Taču pusceļā apstājos, saklausījis savu vārdu.
— … arī pazīstamie detektīvi Mūns un Deilijs būs starp brauciena dalībniekiem. Kā zināms, «Zelta ekspresis» aties no Centrālās stacijas nākamo svētdien pulksten deviņpadsmitos. Tiem, kas vēlas būt klāt šajā vēsturiskajā notikumā, jāiegādājas speciālas caurlaides, tāpēc ka stacijas kvartālu ielenks policija.
Varam apsveikt, ka spožajai plejādei, no kuras minēšu tikai senatoru Validonu, populāro žurnālisti Deiziju Mārču un miljonāru Van Lembrahtu ar kundzi, pievienojušies divi spīdekļi kriminālistikas nozarē.
Viņiem šis brauciens ar vislielāko komfortu apgādātajā vilcienā nozīmē ne tikai patīkamu atpūtu. Ļoti iespējams, ka tieši «Zelta ekspresī» detektīvi sastapsies ar Džeku Kreili.
Atgādinu — pirms savas nedzirdēti pārdrošās bēgšanas no cietuma Džeks sarunā ar mūsu līdzstrādnieci Elvīru Zamoru licis saprast, ka nodomājis aplaupīt «Zelta ekspresi». Zelts un banknotes divu miljonu kopvērtībā, ko vedīs vilcienā, patiešām spēj iekārdināt kuru katru. Taču speciālisti vienbalsīgi apgalvo, ka šinī ziņā «Zelta ekspresis» ir visdrošākā vieta pasaulē. Džeka varbūtējais mēģinājums jau iepriekš lemts neveiksmei. Tas var beigties vienīgi ar viņa apcietināšanu.
Vakar uzzinājām, ka Starptautiskā ceļojumu biroja Parīzes nodaļā biļeti «Zelta ekspresim» pasūtījis slavenais spāņu dziedātājs Roberto Mauritāno. Sajā sakarībā uz Parīzi izlidoja mūsu līdzstrādnieks, kuram Roberto Mauritāno sniedza sekojošu paziņojumu:
«Manai turnejai jūsu valstī jāsākas ar Rietumu piekrasti. Tikt uz turieni varētu vienīgi pa dzelzceļu, jo nepanesu ne automobiļus, nedz lidmašīnas. Ziņas par biežajām dzelzceļa avārijām tā nobaidījušas mani, ka biju jau gatavs anulēt kontraktu. Pēdējā brīdī uzzināju par brīnišķīgo «Zelta ekspresi». Esmu laimīgs, ka būšu viens no pasažieriem.»
«Universālās panorāmas» diktore turpināja kaut ko stāstīt, bet es lāgā vairs neklausījos.
Nezinu, kādi apsvērumi īsti pamudinājuši spāņiu dziedoni uzticēt savu dzīvību, čeku grāmatiņu un pie viena balsi, kas apdrošināta par veselu miljonu, Elisona brīnum- vilcienam. Mēs ar Mūnu darījām to aiz tīri praktiskiem apsvērumiem.
Proti, Mūns atšķirībā no manis visu šo laiku nopūlējās sadabūt kādu konkrētu informāciju par Džeku. Izvirzījis sev gandrīz vai neatrisināmu uzdevumu nošķirt reālo cilvēku Džeku Ever-Smitu no profesora Latona leģendas.