Starp citu, Mūns bija saticies ar to pašu tipu, kas reiz pastāstīja inspektoram Koularn par Džeka paražām. Šis tips izrādījās no tās īpašās mazrurtīgo sugas, no kuriem katrs vārds jāizvilina ar alkohola palīdzību. Galu galā šim mērķim upurētās pudeles tomēr noveda pie zināma rezultāta — Redžinalda Šmica adreses.
Smies, tagad jau krietni gados, agrāk kopā ar Džeku izcietis cietumsodu Santrentinā un tika uzskatīts p'ar tā skolotāju aroda prasmē. Jo toreiz nevis iesācējs Džeks, bet tieši viņš, Redžinalds Smies, ar iesauku «Redžs mūķīzeris», spīdējis pie kramplaužu debesīm kā pirmā lieluma zvaigzne.
Caurcauri ar džinu piesūcinātais Mūna informators atzinās, ka gan ar Džeku Ever-Smitu, gan ar tolaik jau izdaudzināto Redžinaldu Smicu viņš iepazinies tieši San- trentinas cietumā. Ieslodzījumā viņi visi trīs devuši svinīgu solījumu neaizmirst cits citu.
Džeka kādreizējais paziņa apgalvoja, ka tas, saglabājis visam mūžam pateicības jūtas pret savu skolotāju, laiku pa laikam apciemojot Smicu, nemaz nerunājot par apsveikumiem Ziemsvētkos.
Redžinalds Smies dzīvoja Laskariotasā, nelielā pilsētiņā Rietumu piekrastē, tikai simts jūdžu atstatumā no «Zelta ekspreša» maršruta". Un, ja tā., kāpēc tad mums ar Mūnu neaizceļot uz Elisona rēķina, baudot plaši izbazūnētās pasakainās priekšrocības, piemēram, vilciena bāru ar teicamiem un, galvenais, bezmaksas dzērieniem?
Domājot par Smicu, kurš varbūt spēs ienest kādu gaismas staru visai miglainajā notikumu jūklī, es aizmirsu izslēgt televizoru. Atcerējos savu pirmītējo nodorņ.uv paspēru dažus soļus un jau izstiepu roku.
Mūns, rāmi turpinādams kūpināt cigāru, ar majestātisku žestu apstādināja mani
— Jūs taču gribat redzēt Džeku, par kura parādīšanos jūsu Mimervu brīdinājusi mistiskā priekšnojauta? Tad, lūdzami, netraucējiet šim pareģojumam piepildīties. Mūsdienās neviena vīzija nav iespējama bez televīzijas.
Nuipat diktore vēl bija stāstījusi par lietusgāzēm Rie- tumaa piekrastē, no kurām cilvēkus paglābj vienīgi jaunas konstrukcijas lietussargi «Portatīvjumts-83».
Pēkšņi, it kā vēlēdamās apstiprināt, ka Mūnam piemīt pravietiskas spējas, viņa aprāvās pusvārdā.
Gluži bez pieteikuma uz ekrāna parādījās Džeks Kreilis. Viņa seja aizņēma visu platību, labā auss pat palika ārpus ietvara. Katra krunciņa izskatījās kā aiza, ādas poras drīzāk atgādināja Mēness krāterus. Milzīgā mute atvērās kā lielgabala rīkle, no tās kā šāviņi izlidoja vārdi: * — Es, Merlins Hausmanis, kuru gan policija, gan visi citi idioti uzskata par Džeku Kreili, Den-Grab-Hisiba asistentes nāvē neesmu vainīgs!
Seja pazuda. To nomainīja Elvīra Zamora. Gulēdama uz krāšņa porolona dīvāna, viņa ar sevišķi apburošu smaidu uzrunāja skatītājus:
— Dārgie draugi, mēs vēl atgriezīsimies pie šīs intervijas, kuru uzskatu par sensacionālāko notikumu savās reportieres gaitās … Bet tagad vispirms pastāstīšu, pareizāk, parādīšu, kā man izdevās to dabūt. Cerēdami, ka Džeks atsauksies mūsu aicinājumam, bijām jau iepriekš teicami sagatavojušies. Kadrus, kurus jūs redzēsiet, uzņēmuši mūsu operatori, kas bija noslēpušies sienas skapjos vai tēloja nejaušus garāmgājējus uz ielas. Bez tam Džeka Kreiļa vīri, sperdami visus iespējamos piesardzības soļus, laimīgā kārtā nepārmeklēja mani. Manā jostas sprādzē bija iemontēta filmas kamera, bet auskaros tikpat miniatūrs diktofons.
Bet tagad skatieties šos filmā uzņemtos dokumentālos kadrus!
Tā pati istaba. Elvīra kairinošos rītasvārkos zvilnē uz dīvāna. Zvana telefons. Elvīra pieskrien klāt. No sienas skapja apaļā cauruma izlien kameras objektīvs.
— Klausos! — Elvīra piespiež muti pie telefona.
It kā no tālienes atskan mazliet pārvērsta balss:
— Runā Merlins Hausmanis. Esmu gatavs atsaukties «Universālās panorāmas» aicinājumam. Pie jums ieradīsies mani palīgi. Izpildiet visu, ko tie jums liks. Ja jums iešausies prātā brīdināt policiju, daru jums zināmu — tiklīdz nolikšu klausuli, vads tiks pārgriezts!
Elvīra ātri apģērbjas. Apliek jostu ar iemontēto kameru, iekniebj ausīs auskārus-diktofonus.
Pie durvīm zvana.
Ienāk divi vīrieši, kuru sejas daļēji aizklāj dziļi pār pieri uzvilktas platmales, lielas melnas acenes, pielīmēta bārda un ūsas.
Viens no tiem piegrūž pistoli Elvīrai pie sāniem un stumj uz durvju pusi.
Iela. Džeka rokaspuiši iegrūž Elvīru melnā au'tomobilī «Fords-Sāga-83», kura numurs notašķīts ar dubļiem. Viens no tiem uzbāž viņai galvā maisu, otrs steigšus aizrauj aizkariņu.
Melnā mašīna, spēji uzņemdama ātrumu, aizbrauc, bet tā joprojām vīd ekrāna dziļumā, tāpēc skatītājam atļauts secināt, ka tai pa pēdām brauc mašīna ar «Universālās panorāmas» operatoriem.
Pēkšņi no šķērsielas iznirst mašīna ar garu piekabi. Aizšķērsodama ceļu sekotājiem, tā apstājas. Izlec šoferis, knibinās ap motoru. Vēl kādu brīdi objektīvs aiz tīras inerces turpina rādīt mašīnu ar piekabi. Tas ir kādas mēbeļu firmas izvadājamais vāģis, uz piekabes uzmālēts tāds pats dīvāns kā Elvīras istabā.
Tumsa.
Acīmredzot operatori, atģidušies, ka Džeka puišiem izdevies tikt vaļā no sekotājiem, pārtraukuši uzņemšanu.
Ekrāns atkal iegaismojas.
Redzama istaba, kuras vienīgā iekārta sastāv no diviem krēsliem. Kaila arī siena, ja neskaita logam priekšā aizvilktu plāna neilona aizkaru. Pa logu ik pēc brīža vāji iespīd kāds reklāmas uzraksts. No tā salasāmi tikai daži burti: «Garants-Lu …»
Uz krēsla, šķirstīdams grāmatu, sēž Džeks Kreilis.