Выбрать главу

Džeks pasmaida — pirmo reizi visas intervijas laikā.

—       Kā nu pret kurām. Pret savu romānu varonēm iztu­ros, protams, ļoti labvēlīgi. Pārējās ciest nevaru. Esmu askēts. Kalpošana literatūrai un sekss nav savienojami. Starp citu, laiks jau notecējis! — Džeks ar izteiksmīgu žestu piegrūž Elvīrai pie deguna rokas pulksteni «Mon- blāns».

Ir tieši bez divdesmit minūtēm pusnakts.

Tajā brīdī nodziest burts «G» reklāmas uzraksta frag­mentā «Garants-Lu…».

Džeks Kreilis pieceļas, izslējās visā augumā.

—       Svinīgi paziņoju! Es, Merlins Hausmanis, kuru gan policija, gan visi citi idioti uzskata par Džeku Kreili, Den-Grab-Hisiba asistentes nāvē neesmu vainīgs!

Ekrāns satumst. Pēc maza brīža no jauna parādās Elvīra.

— Mēs atkal turpinām tiešo pārraidi! — ar valdzinošu smaidu viņa paziņo. — Nupat redzētie kadri pieder pie vissensacionālākajiem, kādi gadījušies manās televīzijas reportieres gaitās… Nule man zvanīja inspektors Kouls. Policija aicina mani sadarboties, tā lūdz, lai palīdzu sa­meklēt vietu, kur Džeks Kreilis slēpjas no varas iestādēm. Diemžēl biju spiesta atteikties. — Elvīra izteiksmīgi pa­raustīja plecus. — Ko var liecināt cilvēks, kurš divas stun­das ceļojis mašīnā ar galvā uzbāztu maisu? Bez tam esmu apsolījusi Džekam neizpaust noslēpumu. Savas saistības mēs allaž izpildām, kā tas zināms mūsu skatītājiem un klientiem!

IZZIŅA

Aģentūra «XX gadsimta gaismas reklāma» uz jūsu pie­prasījumu paziņo, ka saskaņā ar ilgstošu kontraktu ar firmu «Garants» argona uzrakstus ar tekstu «Garants- Lukss-83» esam uzstādījuši mūsu apgabala sekojošos 232 punktos:

1. Andakrika, Setonāda ielā 568 a

(tālāk seko pilsētu un adrešu saraksts alfabētiskā kār­tībā).

Augšminēto gaismas uzrakstu, tāpat ari visu citu mūsu aģentūras uzstādīto uzrakstu remontu veic firma «Elektro».

IZZIŅA

Firmas «Elektro» galvenā valde apliecina, ka šā gada 12. decembri pulksten 23 un 40 minūtēs vecākais mehāni­ķis Horācijs Blavati samainījis izdegušās argona caurules burtam «G» reklāmas uzrakstā «Garants-Lukss-83», kas uzstādīts uz viesnīcas «Kontinentāls» jumta, ar šādu adresi: Ptimarselā, Neatkarības laukumā 3. Divsimt jūdžu rādiusā, par kura centru tiek pieņemts jūsu uzrādītais punkts, nevienam citam šīs firmas reklāmas uzrakstam remonts nebija vajadzīgs.

Ar cieņu

V. Mekifs,

Skaitļošanas centra vecākais statistiķis

KRISTOFORS DEILIJS

Lai dzīvo! Beidzot uzzinājām, kur slēpjas Džeks.

Tas ir inspektora Koula nopelns. Kā visiem"zināms, no­slēpumainā istabā, kur Džeks Kreilis bija pieņēmis Elvīru, pa logu varēja redzēt pusi no reklāmas uzraksta «Garants- Lukss-83». Bez divdesmit minūtēm divpadsmit burts «G» nodzisa. Inspektoram Koulam tad nu radās kolosāla ideja — izmantot šo nodzisušo burtu kā orientieri, lai no­teiktu Džeka noslēpumainās atrašanās vietu. Pēc attiecīgo izziņu ievākšanas noskaidrojās, ka Džeks pieņēmis Elvīru Ptimarselas pilsētiņā. Tādējādi inspektors Kouls pierādīja, ka mūsu policija ar tās pārmērīgi uzpūstajiem štatiem (un sevišķi intelekta trūkumu) tomēr pārāka par mums, na­baga privātdetektīviem, kuri var paļauties vienīgi uz savu iemaņu.

Kopš šī atklājuma inspektors Kouls staigā apkārt lielīgs kā gailis.

Jau vairākas dienas dzīvojam viesnīcā «Kontinentāls», uz kuras jumta liktenīgajā brīdī nodzisa burts «G», tādē­jādi atklādams noziedznieka slēptuvi.

No istabas, kuru apdzīvo inspektors Kouls, var novilkt taisnu līniju līdz logam, pie kura intervijas laikā stāvēja Džeks. Lai to konstatētu, inspektors neskaitāmas reizes noskatījies videofilmu, kā arī izdarījis sarežģītus optiskus mērījumus.

Diemžēl labuma no tā nekāda. Džeka dzīvoklis ir tukšs.

Seržants Higinss, kas ar saviem palīgiem izdarījis tur slepenu kratīšanu, tomēr pārliecināts, ka tas pamests tikai uz laiku. Inspektors Kouls ir ar viņu vienis prātis — Džeks nodomājis agrāk vai vēlāk atgriezties.

Tādēļ esam saņēmuši stingru rīkojumu neizbāzt"degunu uz ielas, izņemot nakts laiku. Pa dienu mums aizliegts iziet no viesnīcas. Inspektors piekodinājis mums būt klu­siem kā pelēm.

Pat Elvīra Zamora šoreiz spiesta pakļauties bargajam slepenības režīmam. Bet viņa izdomājusi visai labu triku, kā nomaskēt savus ļaudis. Noslēpuši uzņemšanas kameras bungu un ģitāru futrāļos, tie tēlo džeza orķestra muzikan­tus. Tiesa, garāmgājēji, redzēdami viņus bieži vien pie at­vērtiem logiem ar instrumentu futrāļiem rokā, droši vien brīnās, kādēļ tie ne reizi nespēlē.

Visumā dzīvojam, cepures kuldami, pārceldamies no numura uz viesnīcas restorānu, no restorāna - uz viesnīcas bāru, tad atpaka] uz numuru.

Šodien, iegriezies bārā, pamanīju, ka inspektors Kouls vairs neizskatās diez cik rožains.

Turēdams pirkstos viskija glāzi, viņš to nedzēra, tikai drūmi uzlūkoja, it kā mēģinātu uzminēt, vai tajā n^v pie­lieta klāt zilskābe.

—   Kas jums kaiš? — es līdzjūtīgi vaicāju. — Džeks Kreilis mums taču jau tikpat kā rokā.

Inspektors sastomījās, tad ar smagu nopūtu noslīdēja no ķebļa un, pametis viskija glāzi uz letes, aizveda mani vistumšākajā kaktā.

—   Labi, tikai lai tas paliek starp mums… Seržants Higinss, protams, ir ēzelis, bet arī pār ēzeli dažbrīd nāk apskaidrība. Vārdu sakot, 'viņš tur aizdomās Elvīru Zamoru.

—   Uz kāda pamata?

—   Vēlāk pastāstīšu, — inspektors nepacietīgi atmeta ar roku. — Vārdu sakot, izrādīdams visumā nevēlamu, bet šajā gadījumā slavējamu iniciatīvu, seržants nolēma izse­kot viņu. Vai jums zināms, ka Elvīra Zamora, neraugoties uz manu stingro aizliegumu neiziet no viesnīcas dienas laikā, to darījusi? Vakar viņa pazuda uz dažām stundām. Seržants Higinss pēc dažādiem skaitītājiem viņas mašīnā konstatējis, ka Elvīra Zamora kaut kur braukusi. Kurp, tas pagaidām nav noskaidrots. Deilij, jūs taču neesat ēzelis. Tad padomājiet pats — pie kā viņa braukusi slepus no manis?