izveidot senie grieķi, kuriem par televīzijas monitoriem nebija ne jausmas.
3.08—3.29. Sakarsētā atmosfēra pamazām atslābst. Tehnika apstājas, tai piekomandētie piedēkļi salasās barā, kaut ko pārspriež vai tāpat vien stāv neziņā. Operatori smēķē.
3.29—5.20. Pīppauze ieilgst uz veselām divām stundām. . Kā vēlāk izrādījās, mūsu glābēji tikai ar stipru novēlošanos atskārtuši, ka paši saviem spēkiem mēs.nevaram izkļūt ārā no aizslēgtajiem vagoniem.
Vienīgi Elvīra atcerējās, ka «Zelta ekspreša» vagoni pēc trauksmes signāla pārvēršas pilnīgi neieņemamā cietoksnī. Taču cietokšņa pārāk ātra ieņemšana 'runātu pretī profesora Latona formulētajam dramatisma kāpināšanas principam: «Jo vairāk skatītājam aizrausies elpa, jo neuzkrī- tošāk, jo labāk viņš norīs ēsmu.»
5.21. Beidzot ierodas mūsu īstie glābēji ar spēcīgiem konservu griežamiem… Piedodiet, gribēju teikt — ar vareniem, uz bruņumašīnām uzmontētiem lāzera griezējiem.
Vēlāk uzzinājām — tos izdevās dabūt tikai ar milzīgām pūlēm, pašam prezidentam iejaucoties. Iemesls — informācija par šiem ieročiem, īstenībā jauna tipa prettanku lielgabaliem, skaitījās pilnīgi slepena. Nemaz nerunājot par pašiem prettanku lāzeriem. Pat Validons, darbodamies senāta bruņošanās izdevumu komisijā, par tiem nekā nezināja (atskaitot baumas, ka valdība samaksājusi stipri pārspīlētu cenu).
5.59. Elisona izdaudzinātās hermētiskās durvis sekmīgi iztur pārbaudi, pierādīdamas, ka tās var konkurēt ar tanku bruņām. Pēdīgi parādās šaura sprauga.
6.30. Mūs izvelk citu pēc cita gluži kā sardīnes no konservu kārbas.
6.40. Sākas vispārēja bēgšana. Kā pirmais, izmantojis «Universālās panorāmas» filmēšanas autobusu, aizlaižas profesors Latons.
Aplūkojot tālākos notikumus, esmu spiests neprecizēt laiku — tas šoreiz nav tik svarīgi. Toties sanumurēšu visus pārsteigumus hronoloģiskā secībā.
1. Pirmais pārsteigums — ar vilcienu visumā nekas ļauns nav noticis. Katrā ziņā pasažieru vagoni stāv, kur stāvējuši, tie ir pilnīgi neskarti, ja neskaita šķirbas, pa knrām spraucas laukā pasažieri.
2. Toties trūkst lokomotīves, tāpat abu pasta vagonu. Tas nu būtu otrais pārsteigums.
3. Trešais pārsteigums — pretī braucošais vilciens pazudis bez vēsts. Nevienai stacijai tas nav braucis garām. Neviens to nav redzējis.
4. Sākas jauna panika. Šoreiz grandioza. Viss bars meklē glābiņu, jo …
5. Mežonīgi kaukdams, «Zelta ekspresim» brauc virsū kāds cits vilciens. Pagaidām dzirdams tikai brīdinājuma signāls, pašu vilcienu aizslēpj biezie koki. No kurienes tas pēkšņi gadījies? Ir taču zināms, ka no Līvlendas līdz Del- fosai sakarā ar uzbrukumu «Zelta ekspresim» pārtraukta jebkura satiksme. Turklāt šo viensliežu dzelzceļa posmu apsargā nacionālās gvardes motorizētās vienības.
6. Paiet gandrīz minūte, kamēr apstulbušie ļaudis apjauš, ka kaucošais vilciens ir spoks. Visi viņu dzirdējuši, bet neviens nav redzējis.
7. Vilciens pēkšņi atkal uzrodas, šoreiz pašā drūzmas _ vidū. Kā granātas šķembas cilvēki pašķīst uz visām pusēm.
Sprādziena epicentrā stāv Mūns, ap kuru izveidojies tukšums. Rokā viņš tur magnetofonu.
Lūk, šī mistiskā notikuma izskaidrojums. Mūnu kāda intīma vajadzība likusi ieiet dziļāk mežā, kur viņš pilnīgi nejauši uzdūries zarā uzkarinātam magnetofonam. īpašas konstrukcijas, tas, par spīti samērā nelielajam izmēram, ir fenomenāli skaļš. Tūdaļ sapratis, ka atradis «pretim braucošo vilcienu» (kura dēļ «Zelta ekspreša» lokomotīves vadītājs nobremzēja), Mūns, pilnīgi atbilstoši savam žultainajam raksturam, atļāvies mazu joku.
8. Sāk aust gaisma. «Universālās panorāmas» helikoptera apkalpe no augšas caur biezo lapotni pamanījusi kaut ko aizdomīgu. Pulkvedis Gorvinters nekavējoties nosūta uz turieni savu prettanku divizionu.
9. Ceturtais pārsteigums — paslēpusies meža biezoknī, šaurā, bez šaubām, speciāli šim nolūkam jau iepriekš sagatavotā izcirtumā stāv mūsu lokomotīve kopā ar abiem pasta vagoniem.
10. Piektais pārsteigums, turklāt pozitīvs, ja pārāk neiedziļinās būtībā — Elisona daudzkārtējie apgalvojumi, ka pasta vagonu sienās iemontētie seifi (gan lielie — «Ga- rants-Supers-83», gan mazie, individuālie — «Gārants- Supers-83») ir pilnīgi droši, gūst simtprocentīgu apstiprinājumu. Nevienam nav izdevies tos uzlauzt no vagonu iekšpuses, jo vairāk tāpēc, ka gangsteri atraduši daudz asprātīgāku atrisinājumu. Abu pasta vagonu ārējās sienas akurāti izgrieztas ar lāzeru. Policisti apjukumā noraugās iztukšotajos seifos. Bez ārsienas tie izskatās pēc bišu kārēm, no kurām izņemts medus. Pazuduši zelta stieņi, banknotes, pasažieru dārglietas turpat triju miljonu kopvērtībā.
11. Mašīnists un tā palīgs atrasti lokomotīvē guļam uz grīdas. Tas nu būtu sestais pārsteigums.
Uzbrukumā vilcienam abi dzelzceļnieki nemaz nav cietuši, tikai zaudējuši samaņu. Centrālās policijas pārvaldes ballistiski ķīmiskās laboratorijas nestandarto ieroču eksperti noskaidro, ka abus apdullinājuši ar gāzes pistolēm, kas bijušas pielādētas ar īslaicīgas iedarbības kapsulām.
Iekļauju savā atskaitē fragmentus no mašīnista Henriha * Somerseita pratināšanas oficiālā protokola.
«… tāds šoks, ka es gluži aizmirsu Haida kompresoru un gaisa spilvenu.
Turpat divdesmit gadus esmu nostrādājis uz dzelzceļiem, pa šo laiku man izveidojies reflekss — ja pa viensliežu līniju nāk pretim cits vilciens, vienīgais glābiņš — pēc iespējas ātrāk nobremzēt cerībā, ka otrs mašīnists darīs to pašu.