Kā īpašu «Nacionālās panorāmas» ieguldījumu parādīsim jautru filmu «Vajāšana».
Diktors apklusa. Sākās filma.
Tur tiešām bija ko noskatīties. Jau iepriekš zināju, ka par galveno varoni būs Džeks Kreilis. Taču šoreiz nevis multiplikācijas zīmējums, bet lelle cilvēka augumā, absolūti līdzīga Džekam. Tai dzinās pakaļ citas, tikpat naturā- listiskas lelles — inspektors Kouls, seržants Higinss, Mūns un es.
īsti humoristiska man likās nevis šī parodija par reāli eksistējošiem cilvēkiem, bet Elvīras sagudrotā Džeka Kreiļa jaunā nodarbība. Viņš izlaupīja nevis seifus un vilcienus, bet gluži banāli zaga visbanālākās komerciālās preces, no kurām man palikušas atmiņā vienīgi kārba ar barojošu auzu tumi «Čempions» un firmas «Karnevāla joki» plastmasas zārks.
Piezvanīja inspektors Kouls. Viņš satraukts pateica,, ka mums tūlīt jābrauc uz Portvelkomu.
PORTVELKOMA ALLAŽ PRIEKŠGALĀ!
Mūsu pilsētas iedzīvotāji, kas no seniem laikiem izcēlušies ar savu patriotismu un izdomu, ar entuziasmu atsaucās uz prezidenta aicinājumu.
Lai apmierinātu viņu vēlēšanos, municipalitāte atļāvusi visiem veikaliem bez izņēmuma, tai skaitā arī avīžu kioskiem un aptiekām visas «Nacionālā humora nedēļas» laikā tirgoties ar speciāli šim gadījumam izgatavotām firmas «Karnevāla joki» uzjautrinošām precēm — pārsteigumiem.
Municipalitāte paziņo, ka pēdējā šīs ievērojamās nedēļas dienā Biržas klubā notiks karnevāls ar devīzi s<Džeks ciemos pie Portvelkomas ilggadējiem iedzīvotājieni»; kurā piedalīsies ievērojamākie pilsētas ļaudis ar pašu mēru priekšgalā. Visi tiek aicināti kuplināt sarīkojumu.
Labākie pilsētas mākslinieki steidzamā kārtā gatavo šim asprātības vakaram dekorācijas. Jau tagad, neizpaužot sīkumus, varam pastāstīt mūsu lasītājiem, ka atsevišķas zāles tiks izveidotas kā rakešu šahta, cietuma pagalms un citas vietas, kuras saistītas ar Nenotveramā Džeka epopeju.
Karnevāla dalībniekus lūdz jau iepriekš iegādāties sarīkojuma devīzei piemērotas maskas. Lai apmeklētāji varētu atšķirt pie Biržas kluba dežurējošos īstos policistus no karnevāliskajiem, vietējās policijas priekšnieks H. A. Bren- sigs izdalījis saviem padotajiem īpašas krūšu nozīmes ar pilsētas ģerboni un uzrakstu «policija».
«Portvelkomas Kurjers», «M 337.
KRISTOFORS DEILIJS
Mūsu mašīna atradās kolonnas priekšgalā. Aiz mums — visa mobilā brigāde.
Normālos apstākļos mēs būtu sasnieguši Portvelkomu pusotrās divās stundās. Taču tagad jokdari bija pārvērtuši ceļu vienā vienīgā šķēršļu joslā.
Pārsteigumi variējās atkarībā no autoru asprātības un intelekta līmeņa.
Visvairāk patrāpījās nolaisti šķērskoki ar norādījumu «Avārija! Izmantojiet apkārtceļu!» un virziena bultām, kurām sekodami lētticīgie nokļuva pie cita šķērskoka ar tādu pašu brīdinājumu.
Mazliet atjautīgāks, bet tikpat izplatīts stiķis — par policistiem pārģērbušies jokdari aizturēja visas mašīnas (tai skaitā arī mūsējo) ar ieganstu, ka viņiem uzdots apcietināt Džeku Kreili.
Mūs daļēji glāba patruļas mašīnas. Braukdamas mums pa priekšu, tās brīvēja ceļu ar sirēnu kaucieniem un mirk- šķinātāja gaismas signāliem. Pastarpām skaļruņi brīdināja: «Nost no ceļa, citādi šausim!» Ja tas nelīdzēja, tika šauts gaisā.
Taču pat šīm brīdinājuma zalvēm ne vienmēr bija panākumi. Ļaudis, jau humora nedēļas pirmajā dienā iestiprinājušies pilnas nedēļas apjomā, savā reibumā domāja, ka sprāgst petardes. Jo vairāk tāpēc, ka no paša rīta «Universālā panorāma» nemitīgi atgādināja:
— Firmas «Karnevāla joki» speciāli šim gadījumam izgatavotās petardes imitē īstus pistoles šāvienus un tādējādi lieliski papildina tās pašas firmas zārku imitāciju.
Apmēram pēc pusstundas braukšana vairs nesagādāja tādas grūtības. Sāka jau iedarboties valdības speciālais aicinājums — iedzīvotāji tika lūgti mazliet ierobežot savu nacionālā humora izjūtu.
Līdz šim pūles izcīnīt sev brīvu ceļu bija prasījušas visu vecākā inspektora Koula uzmanību un enerģiju. Tagad viņš beidzot varēja pastāstīt par pēdējiem notikumiem.
Uzzināju, ka nodibināta īpaša mobilā brigāde, par kuras vadītāju ar paaugstinājumu dienesta pakāpē iecelts Kouls. Viņš arī pateica, ka manas sievas paziņojums Kar- lam Ebotam un šīs informācijas zinātniskās apstrādes rezultāti radījuši viņā ciešu pārliecību, ka Džeks uzturas Portvelkomā un apmeties kādā viesnīcā.
— Visādas vīzijas, kontemplācijas, transplantācijas — tas viss, protams, priekš muļķiem. Es tādām blēņām neticu, — deklarēja Kouls, vienlaicīgi izšaudams tukšu patronu, lai aizbaidītu no šosejas melnu kaķi. — Bet, kad darīšana ar Džeku Kreili, pret paša gribu jākļūst māņticīgam.
Vārdu sakot, kad žurnālists Karls Ebots piezvanīja uz policiju, es nebūt nesmējos par jūsu laulāto kundzi. Es nodomāju — ja reāli spēki, kas sakoncentrēti policijas rokās, nespēj pieveikt šo vilkati, izmēģināsim laimi ar visādām vīzijām, kontemplācijām un transplantācijām.
Sākās traks darbs. Tagad, kad viss jau aiz muguras, negribas ticēt, ka šo kolosālo darbību vadījis viens pats cilvēks — es. Visi bija sacelti kājās. Jūs nemaz nevarat aptvert, cik darbinieku pavadīja augas naktis bez miega skaidrodami un precizēdami.
Neiešu jums izklāstīt visa šī titāniskā darba atsevišķos posmus, jo vairāk tāpēc, ka esmu jau apsolījis attiecīgu rakstu policijas tehniskā dienesta žurnālam. Pateikšu tikai vienu — kad šorīt atnācu pie kompjūtera «Krimināls- Universāls» vecākā operatora, man līdzi bija saraksts, kurā ietilpa ap miljons informācijas vienību … — aV-.sjem vārdiem vecākais inspektors nobeidza savu monologu.