Выбрать главу

ILZE EŅĢELE

75 DIENAS

.

I ŠODIEN

PILSĒTA MIC1062, 30A, 2095. GADA 16. MARTS. 11:00

Truli skatos grīdā. Kā katru dienu pēdējās trīs dienas. Vai varbūt četras. Vai piecas. Nezinu, kāds šodien datums. Starp citu, nezinu arī, kur atrodos. Ludras kundze piemieg­tām acīm mani vēro.

-   Nu, ko glūni? Labāk mācies sakāmo un pielūko, NEKO NESAJAUC!

Ludras kundze ir zaudējusi paškontroli. Nedaudz uzblīdušais, skolotājas formā tērptais augums viegli trīc, stūrainā seja pārklājas sārtiem plankumiem. Diez kāpēc viņa atsakās no gēnu inženierijas pakalpojumiem, lai uzlabotu izskatu?

Iejaucas doktors Lilli. Uz mana labā pleca nolaižas sau­dzīga, kopta plauksta.

-   Heidi, tev jāsaprot mēs vēlamies tev palīdzēt. Tev ir tikai sešpadsmit gadu. Mēs dodam tev iespēju atgriez­ties normālā, pilnvērtīgā dzīvē. Labākā, nekā tu un tava ģimene jebkad varētu iegūt saviem spēkiem.

Ludra jau ir savaldījusies un ari uzlikusi gādīgas krust­mātes masku.

-   Heidi, piedod, es biju pārāk asa. Bet saproti ja šodien kļūdīsies, tava nākotne ir pagalam. Tev bija spoža prakse žurnālistikā, padomā par to! Un vēl kad tevi izsū­tīs no Metropoles uz ārējiem kvartāliem, tu vairs nesatiksi Miku. Nekad dzīvē.

Mika pieminēšana ir trāpījusi tieši mērķī, kā parasti. Iegrimstu atpakaļ nu jau ierastajā apātijā. Sellenna injek­cijas mani vairs nebalsta, tāpēc garastāvoklis svārstās no emociju uzplūdiem līdz pilnīgai vienaldzībai.

Doktors Lilli un godājamā Ludra turpina kalt dzelzi, kamēr tā karsta.

-Jenna aizvīla tavu puisi, lai gan skaitījās tava drau­dzene. Tu viņai uzticēji visu, bet Jennai tas bija izsmiekla vērts piedzīvojums.

-  Tu un Miks jūsu jūtas bija īstas, Jenna tās apzināti iznīcināja, papildina Ludra.

-Jenna aizvīla tavu draugu. Izjauca gadiem ilgušo draudzību ar Betu tavu labāko draudzeni! Vai tiešām tu to tā atstāsi? Taisnībai ir jāuzvar, Heidi! Miks rīt pametīs iecirkni un dosies mājās. Tu vari iet viņam līdzi.

-   Vai arī palikt ārpus Metropoles uz visiem laikiem.

-   Un Miks būs Metropolē. Viens, bez Jennas, šos vār­dus Ludra čukst man ausī, pieliekusies tuvu, tuvu klāt.

-  Tāds puisis ilgi viens nepaliks. Noteikti atradīsies kāda, kas viņu mierinās. Bet tu sēdēsi kaut kur 5A kvar­tālā. Varbūt kādā tuneļa spraugā tev palaimēsies ieraudzīt Metropoles kupolu un zināt, ka Miks ir kaut kur tur.

-  Jūs varat būt kopā.

-   Tu nebūsi slikts cilvēks, ja tā darīsi. Visi sapratīs. Tas būs taisnīgi. Taisnībai jāuzvar, un tev ir tiesības sodīt Jennu. Tev un Mikam jābūt kopā, jūs esat radīti viens otram. Doktora Lilli glītajā sejā atspoguļojas patiesa pārliecība. Man tā gribas viņam ticēt.

-Jā, tev ir tiesības Jennai atdarīt. Cilvēks, kas sabra­dājis tavu mīlestību, nav pelnījis cēlsirdību, Ludra pie­vienojas.

-  Tu varēsi būt cēlsirdīga pret Miku, kad viņš lūgs tev piedošanu, doktors Lilli kārdina.

-   Protams, Miks lūgs piedošanu. Lūgs, jo būs sapratis, ko tev ir nodarījis, Ludra pareģo.

-   Heidi, mēs tev ticam. Pasēdi šeit, pamācies, kas jāsaka.

Durvis aizcērtas.

Sakožu zobus. Viegli reibst galva, un plaukstas ir miklas. Krekliņš izmircis sviedros. Atceros Jennas vārdus: "Heidi, vienmēr jācenšas saglabāt tīrus nolūkus. Naids tērē spēkus un indē dvēseli." Dziļi ieelpoju un piespiežu sevi atlaist savilktās dūres. Protams, Jennai ir viegli dot cēlus padomus no saviem labklājības augstumiem. Viņai ir viss, viņai vienmēr ir bijis viss. Tagad viņai ir arī Miks.

Man gan nav nekā. Izlaižu pirkstus caur matiem. No dzīvīgajām cirtām palikuši pāri vien sausi sari. Par to, kas atlicis no manas dzīvespriecīgās, ziedošās sejas, ziņo pirk­sti sataustu iekritušus vaigus un piņņainu seju. Stresa sekas. No sirds ceru, ka Jenna neizskatās labāk.

Un Miks? Vai arī viņš cieš? Kas palicis pāri no sportiskā stāva un lepnās stājas? Vai Miks atceras mani? Vai Miks nožēlo? Vai viņš vispār ir pamanījis, ka manis vairs nav?

Pat nepūlos nomierināties. Naids un panika ir atgrie­zušies, domas šaudās un velti cenšas ko izkombinēt. Ak, kā skaidrai galvai derētu kāda sellenna injekcija, bet šeit man to nedabūt. Skaiti, kā gribi, es palieku zaudētājos. Ja Jenna būs Metropolē, Miks aizies pie viņas. Es neko neva­rēšu izdarīt, jo Metropolē manis vairs nebūs.

Nē.

Bez Mika es nevaru. Doma par to, kā mani zeltainie mati atkal atspīdēs Mika dzidri zilo acu uguntiņās, ir visu šo laiku turējusi mani pie dzīvības. Savus sapņus es nenodošu.

Nolemts. Jennai būs jāmaksā.

Velkos pie metāliskajām durvīm. Brīdi atspiežos pret vēso virsmu un sāku drebēt, jo sviedros izmirkušais krekls pastiprina drēgnumu. Iecirknī sēdošajiem klimata kontrole nav paredzēta. Brīdi vilcinos, tad nospiežu izsaukuma pogu.

Ludras seja atplaukst haizivs smaidā, kad viņa dzird manu lēmumu.

II PIRMĀ DIENA

PILSĒTA MIC 1062 23A, 2095. GADA 3. JANVĀRIS. 11:50

No 23A kvartāla paveras bezgalīgas pilsētas panorāma. Debesskrāpji un satiksmes pārvadi zaigo gandrīz caurspī­dīgi, savijas neiedomājamās formās un izskatās viegli kā zirnekļa tīmeklis. Saraujos, jo šķiet, ka gaisa vilciens trau­cas man tieši virsū. Nē, tas veic asu pagriezienu un kā zeltaina zibens šautra pazūd nākamajā kvartālā.

Neesmu pieradusi pie plašiem skatiem. Mana dzīve jau 16 gadus rit 5A kvartālā. Daļēji man ir paveicies, jo tas vismaz ir virs zemes. Protams, dabiskā gaisma mums netiek to aizsedz pilsētas augstākie līmeņi.

Un kam mums zvaigznes? Mēs esam pilsētas īpašums, mums ir jāstrādā un jābūt gataviem uz visu, lai tikai izsis­tos uz augšu. Uz augšu, tas nozīmē nokļūt Metropolē.

Par Metropoli dēvē pilsētas centrālos kvartālus, sākot no 20A. Lai tos pasargātu no apkārtējās vides dabiskās saules radiācijas, lietus un vēja -, Metropoli sedz gigan­tisks ģeodēziskais kupols. Tā iekšpusē tiek uzturēts nevai­nojami mīlīgs klimats. Cauri kupolam spiežas gan īstās saules gaisma, gan papildu apgaismojums mākslīgās sau­les un mēness izskatā.

Novēršos no logiem, lai pavērotu telpu. Tā ir plaša, ieturēta baltos un zelta toņos. Augstākajos kvartālos ir aizliegtas smagnējas formas un tumšas krāsas. Apmēram 500 cilvēki ir sasēdināti ērtos, lēzenos krēslos, kuri ir savie­noti ar Pilsētas Lieldatoru.

Sakārtoju brilles. Metropolē digitālo briļļu vai lēcu nēsāšana ir obligāta. Nav jau ari izvēles. Kuriem nav savējo briļļu vai lēcu, tiem tās tiek implantētas pie ieejas un noņemtas izejot. Pats diemžēl tās noņemt nevar.

Bet es neprotestēju. Tas ir ļoti ērti. Brilles ir savienotas ar MIC pilsētas Lieldatoru, un es jebkurā momentā varu izmantot tā piedāvātās iespējas sākot no pilsētas kar­tes aplūkošanas un beidzot ar izziņu par katra apskatītā objekta izcelsmi un vēsturi. Lēcas caurspīdīgumu un skata laukumu varu konfigurēt saviem spēkiem.

Gatavojamies IQ testam. Asistenti sniegbaltos for­mas tērpos rūpīgi pievieno mūsu deniņiem mikročipus. Skaudīgi vēroju savas asistentes modernās kurpes, kamēr viņa nodarbojas ar manas galvas pievienošanu Lieldatoram.

Lai gan 5A kvartāls ir industriālais rajons, ziņas par augšējos rajonos valdošo modi nonāk ari pie mums. Tāpēc pat es esmu lietas kursā, ka Mēness rūpnīcās ražotie debes­zilie, ovālie akmentiņi, kuru iekšpusē dzirksteļo mazas uguntiņas un kuri rotā viņas apavu sprādzes, ir ekskluzīvi mākslīgie dārgakmeņi.