Hm, diez kurā pulciņā ir Jenna? Ak tu negals tālumā redzu, ka telpā ieveļas vēl viens trokšņains bariņš. Diemžēl Jo-Jo mūsu galdiņu jau ir pamanījis, un visi nāk šurp. Ar nepatiku ievēroju, ka ar viņu kopā ir efektīgā melnā meitene, kuru pamanīju vilcienā šurpbraucot. Arī tagad viņa dižojas sniegbaltā piegulošā kombinezonā. Komplektā ar melno ādu tā ir kliedzoša kombinācija, nepieklājīgi uzkrītoša šai smalkajai vietai. Varbūt Mikam iepatiksies tāds eksotisks skaistums?
- Mani sauc Lanna, meitene pieklājīgi sniedz mums visiem roku un pretēji gaidītajam izrādās diezgan sirsnīga un erudīta. Pēc dažiem mirkļiem viņas ar Betu jau ir iegrimušas šīs nedēļas modes aktualitāšu analīzē.
Klusībā pasmīnu zinu, ka Betai mode nav īpaši saistošs jautājums, bet draudzenei ir nepārspējams talants piemēroties sarunu biedram un šķietami kompetenti izteikties par visu. Kā tad tagad šīs abas detalizēti apspriež gēnu skaistuma inženierijas un mēnesakmentiņu cenas, lai gan labi zinu, ka Beta par to īpaši neinteresējas.
- Karls, ar sevi iepazīstina slaids jauneklis. Viņam ir austrumnieciska āriene ieslīpas acis un izteikti vaigu kauli, bet mani mulsina ar gēnu tehnoloģijām izbalinātā āda, sniegbaltie mati un koši zaļās acis. Uz viņu skatīties ir mazliet neomulīgi. Kad uzzinu, ka Karls šorīt taisnā ceļā nokļuvis realitātes šovu studijā, man ir skaidrs, ka šis puisis noteikti tiks TV ekrānos un kļūs par tūkstošiem meiteņu elku. Man skauž.
Uzjautrināta pamanu, ka Beta samulst un sarosās, apsveicinoties ar Kārlu. Man viss skaidrs. Notveru Betas skatienu un pabolu acis uz vismaz simt metrus augstajiem stikla griestiem. Beta izteiksmīgi atbild ar skatienu, kas dveš: "Viņš ir ideāls! Palīdzēsi man viņu pievilināt?" Mans skatiens, dabiski, paziņo: "Jā, kā tik vajadzēs!"
Pamanu kaut ko, kas man tomēr nepatīk. Lanna acīmredzot ir saskaitījusi pie galda sēdošos trīs puišus un trīs meitenes. Ne es, ne Beta neiebilstu, ja Lanna sev par pāri izvēlētos Jo-Jo. Puisim nav nekādas vainas spēcīgs, simpātisks, sabiedrisks. Tomēr šķiet, ka Lanna met aci uz nevainojamo Miku (manu Miku!) un ar savādo skaistumu apveltīto Kārlu. Abas ar Betu saskatāmies vēlreiz un saprotamies bez vārdiem šī meitene ir jāuzmana!
- Varbūt aizejam šodien izklaidēties? Mēs varētu doties uz kādu 3D spēļu salonu vai tāpat apskatīt pilsētu. Miks ir bezgala sabiedrisks.
-Jā, es par! dedzīgi piekrītu, pirms Miks pārdomājis.
- Es ari. Tā ir Beta.
Mums par atvieglojumu, piekrīt arī Karls. Diemžēl arī Lanna nāks līdzi. Un Jo-Jo, dabiski, nepieļaus, ka kaut kas notiek bez viņa.
Steidzīgi apēdam piedāvātos seijo ēdienus un atgriežamies darba vietās, sarunājuši vakarā pēc darba satikties, lai pavakariņotu kādā no smalkajiem restorāniem un pēc tam paklejotu pa pilsētu.
i
Jenna sēdēja savā darba vietā, kura bija ierādīta Prakses centra biroja ēkas 198. stāvā, un mēģināja koncentrēties uz rediģējamo reklāmas tekstu, bet domas nepakļāvās kontrolei.
Tramīgi palūkojusies apkārt, meitene iegrima fotogrāfijas vērošanā savā Mi-datorā. Fotogrāfija bija aizsargāta ar paroli. Uz tās bija attēloti divi smejoši, apskāvušies jaunieši sportisks, iededzis puisis, kura baltais krekls un platīnblondie mati kontrastēja ar meitenes tirkīzzilajiem, vaļējiem matiem un piegulošo kleitu, savērtu no tūkstošiem sīku pērlīšu. Šādas kleitas bija modē pirms divdesmit nedēļām.
- Mik… Jenna ar pirkstu galiem noglāstīja attēlu.
Jenna satrūkās, durvīm atsprāgstot un atklājot skatienam
stūrainu, apjomīgu stāvu.
- Jenna, jūs neatbildējāt uz izsaukumu, kāda bezatbildība!
- Lūdzu, piedodiet, Ludras kundze, biju iegrimusi darbā, Jenna mēģināja neuzkrītoši paslēpt skatienam Mi-datora ekrānu, aizliekot roku aiz muguras. Diemžēl Ludras kundze bija veiklāka un sagrāba meitenes roku.
Jenna apspieda nepatiku. Ludras kundze bija dzimusi un augusi vecajos, mežonīgajos laikos, kad cilvēki nevairījās no fiziskiem kontaktiem. Metropoles iedzīvotāji cits citam pieskārās reti, tikai ģimenes lokā un publiski gandrīz nekad.
- Jenna! Atkal tas pats, Ludra pārmetoši un mātišķi uzlika rokas Jennai uz pleciem, mīļā Jenna, būšu spiesta runāt ar jūsu vecākiem. Mēs taču vienojāmies, ka Miks ir jāaizmirst. To pieprasīja jūsu vecāki, Jenna. Un jūsu vecāku vārds šajā pilsētā ir likums. Mika vecāki neiebilda, un viss ir izlemts.
-Man tas šķiet nepareizi, es nevaru atteikties no jūtām pret Miku.
- Jenna, bērns, bet kurš tad te runā par atteikšanos! Ja vēlies, domā par viņu, atceries visu labo, kas jūs abus saistīja. Bet, Ludras sejā atvizēja ļauna atblāzma, par tuvu draudzību jums ir jāaizmirst! Tas irtev jāaizmirst. Miks jau ir aizmirsis. Mikam tagad ir cita meitene.
- Meli! Nav viņam citas meitenes!
- Tagad ir. Heidi-jauniņā, šodien sāka praksi. Manuprāt, jūs esat tikušās. Vienkārši samierinies ar to, Jenna, vienkārši samierinies, Ludra, manāmi iepriecināta, vēroja savu vārdu efektu.
Jenna sēdēja un vērās tukšumā. Nē, tā nevarēja būt taisnība. Viņa bija jutusi Mika skatienā vēl šorīt no rīta, ka nekas nav beidzies. Ludra melo, viņai noteikti uzdots uzmanīt, lai starp viņu un Miku nebūtu nekādu attiecību. Protams, Mikam varētu iepatikties Heidi tik dzīvīga un jautra meitene, vēl Metropoles nesabojāta. Un agri vai vēlu Miks ar Heidi dosies kādā eho klejojumā tāpat kā Jenna un Miks kādreiz. Un ja nu Miks tiešām iemīl Heidi, ko tad? Ko darīt viņai, Jennai? Palikt malā, izpildīt vecāku vēlmi un (aut, lai Miks pamazām attālinās? Vai varbūt cīnīties par savām jūtām, iekams nav par vēlu? Metropolē nav pieņemts pretoties sabiedrības viedoklim un autoritāšu vēlmēm, tas notiek tikai seriālos. Ko šādā gadījumā darītu Mežonīgās ielejas meitenes? Droši vien neslēptu galvu smiltīs, bet, turot to augsti paceltu, vismaz mēģinātu cīnīties. Jennu vienmēr ir fascinējusi Mežonīgās ielējās brīvība. Jo vairāk viņa pētīja informāciju par šo sabiedrību, jo vairāk tā viņu valdzināja. Bet vai Jennai būs drosme Mežonīgās ielejas tikumus piekopt te Metropoles sirdī?
Ludras balss izrāva Jennu no pārdomām.
- Mans padoms tev, Jenna, dzēs to bildi ārā un atrodi citu puisi, Ludra promejot pamācīja.
Klejojam pa promenādi, kas ir 37A kvartālā. Esam virs pašas pilsētas. Uz kupola attēlota zvaigžņota nakts. Pilsētas ugunis ir zem mums, un tās netraucē vērot zvaigznes un pāris mākslīgos mēnešus. Realitātē šādi mākslīgie mēneši tiešām pastāv, uz tiem tiek būvētas ekskluzīvas pilsētas ļoti bagātiem asu izjūtu cienītājiem, kuriem Zemes piedāvājums jau ir apnicis. Pilsētas gan būšot gatavas ne agrāk kā pēc pārdesmit gadiem, bet jau tagad netrūkst tādu, kas vēlas rezervēt šo iespēju.
- Tu gribētu tādā dzīvot? Miks man jautā, pamājis uz lielāko mēnesi. Šovakar visu vakaru turos viņam pie elkoņa un uzspļauju Metropoles labajam tonim. Pie otra elkoņa puisim laiku pa laikam pieāķējas Lanna cerībā pievērst Mika uzmanību. Velti pūlies, mīļā! Viņš ir mans.
- Skatoties, ar ko, flirtēju.
- Ar mani gribēsi? Miks flirtē pretī. Ja nu es viņam esmu tā pa īstam iepatikusies? Mana sirds sajūsmā pukst populāras mīlas dziesmas ritmā, kurai ir datora sacerēti vārdi "Mī-la ir pā-ri lai-kam, mī-la ir pā-ri vi-sam". Prasts popmūzikas šlāgeris, bet lipīgs.