Выбрать главу

-   Bet paklau, kāpēc tad es tevi neesmu redzējusi nevienā smalko aprindu hronikā? Tās taču seko šīm ballī­tēm un to apmeklētājiem!

-   Es uz šiem pasākumiem parasti neeju un no žurnā­listiem izvairos. Vecāki nokārtoja, lai par mani neviens nerakstītu. Viņiem ir plāns, ka man jāsāk spīdēt sabiedrībā tikai pēc pilngadības sasniegšanas.

-   Ai, tad tev jāgaida veseli trīs gadi! Cik žēl!

-   Heidi, es nemaz negribu publicitāti un uz ballītēm tāpat eju reti.

-   Kāpēc tu neej? Tur ir tik aizraujoši, tik daudz spožuma!

-   Tas ir virspusējs spožums, Heidi. Visur viens un tas pats, bez dziļākas jēgas. Ļaudis satiekas barā, bet tajā trok­snī pat lāgā parunāties nevar. Šīm ballītēm nav jēgas.

-   Bet Miks? Miks arī nav redzēts smalko aprindu hro­nikās.

-   To nevēlas viņa vecāki. Visiem žurnālistiem zināms ja nevēlies nepatikšanas, nefotografē, nefilmē un neraksti par Miku.

Apjukusi sagremoju jauniegūtās ziņas. Paskat ko? Kāds atļaujas ignorēt smalkās Trejkrāsu ballītes. Es nu gan tādā tusiņā no kamerām nevairītos. Lai visi redz!

Nevēlos atstāt ziņkārīgas klaču kules iespaidu, bet nespēju nepajautāt:

-   Paklau, bet kas tad tavi un Mika vecāki tādi ir, ja viņi var noteikt medijiem, par ko drīkst un nedrīkst rakstīt?

-   Nu… mana ģimene ir vieni no kupola akcionāriem, bet Mika tēvs vada Metropoles Rekonstrukcijas biroju, Jenna īsi paskaidro kā kautrēdamās.

Esmu pārvērtusies sālsstabā. Ārprāts.

Esmu pazīstama ar ietekmīgākajām Metropoles ģime­nēm. Kupola akcionāri ir Metropoles dibinātāji, kuri finan­sēja kupola celtniecību, un Metropoles nodokļi plašā, nepārtrauktā straumē plūst viņu kabatās un plūdīs, kamēr pastāvēs kupols. Viņiem labpatikas saukt sevi par Metro­poles aristokrātiju, un varbūt tā arī ir. Tā kā viņiem nav pilnīgi nekādas nepieciešamības strādāt, viņi var atļauties veltīt laiku tam, lai izkoptu dzīvesstilu, izzinātu pasauli, nodotos izsmalcinātām izklaidēm, un tiem, kas vēlas, atliek laiks domāt par dzīvi. Un Rekonstrukcijas birojs ir Rekonstrukcijas birojs, ar šo iestādi cenšas sadzīvot visa pilsēta, jo viņi nosaka, kurš kādās ēkās dzīvos, kur brauks, ko elpos un ēdīs Metropolē.

Protams, jāiet uz to ballīti! Vai jāiet? Nē, tak skriešus jāskrien!

Bet kā ar Betu? Nē, Betu nedrīkst atstāt novārtā, mēs tomēr esam draudzenes. Senas un uzticamas draudzenes. Svārstos, tad saņemos un nopīkstu:

-Jenna, paklau, vai hm… ē… vai Beta arī drīkst nākt līdzi?

-   Protams, man ari Beta ļoti iepatikās, lai nāk droši! Jenna smaida. Kaut es iemācītos tik rāmi un gaiši smaidīt! Tomēr nē Jennas smaidā ir kaut kas ļoti, ļoti skumjš.

Savādi gan: ja man būtu Jennas ģimene un iespējas, es tik dzīvotu nost uz pilnu klapi, priecātos vienā baltā gabalā un izmantotu visu, ko piedāvā Metropole. Jāuzzina, kas par lietu, kāpēc tāda laimiga un bagāta meitene kā Jenna skumst.

-  Jenna?

-Jā?

-  Varbūt tā nav mana darīšana… Bet vai tev kāds ir nodarījis pāri?

-   Nē, kāpēc tu jautā? Jenna ir aizgriezusies laikam tāpēc, lai es neredzētu, ka viņai acīs asaras. Nudien tūlīt rau­dās, tātad ar Jennu noteikti ir gadījies kaut kas ļoti, ļoti slikts.

-   Nu… varbūt es varu palīdzēt, parunāties. Izrunājo­ties taču kļūst vieglāk.

-   Heidi, paldies, bet man neviens nevar palīdzēt. Mani izšķīra no cilvēka, kuru es ļoti mīlēju.

-   Kā?! Jums aizliedza tikties? Šokēta redzu, ka Jenna apstiprinoši pamāj. Tas tiešām ir briesmīgi. Es noteikti jus­tos iznīcināta, ja kāds man neļautu tikties ar Miku. Satrau­kušies taujāju tālāk:

-   Bet jūs nemēģināt tikties slepeni? Vismaz sazvanī­ties? Sarakstīties?

Jenna brīdi minstinās, tad atbild:

-   Nē, mums vairs nav iespēju sazināties.

-Jenna, man ļoti žēl! Varbūt pastāsti man par viņu, parādi fotogrāfijas vai video sāpes nevajag turēt sevī, tās jāizrunā.

-   Heidi, liels paldies tev, bet es nevēlos par to runāt.

-   Viņš bija eho, tāpat kā tu un es?

-   Cik man zināms, viņš vēl tagad ir eho.

-   Klau, man ir ideja! Satiecieties paralēlajā Metropolē, neviens jūs tur neredzēs! Es pastāvēšu sardzē, es esmu ar mieru! Un Beta arī palīdzēs! Man no visas sirds gribas atbalstīt Jennu un palīdzēt viņai. Esmu laimīga, ka man tagad ir Miks, tāpēc vēlos, lai arī Jennai veiktos sirdslietās.

Mūsu sarunu pārtrauc pašā interesantākajā vietā.

-   Nu, par ko manas meitenes šeit sačukstas? Miks ir piezadzies un apskauj mūs abas. Man garlaicīgi. Doda­mies kādā eho klejojumā!

-   Kādā?

-   Runā, ka Geimeru centra augšējā stāvā esot nervus kutinošs realitātes skats. Riska maz, jo pārpildīts ar cilvē­kiem, Patruļa mūs nepamanīs.

Lieki teikt, ka kopā ar Miku esmu gatava pat bez kom­binezona iziet ārpus Metropoles kupola, par sīkākām izda­rībām pat nerunājot.

Miks izvelk jau pazīstamo adatiņu.

-   Ņem, noderēs. Tur būs vajadzīgs pilnīgs miers un precizitāte. Mēs uzkāpsim pašos augšējos stāvos!

-   Nē, es tāpat esmu mierīga.

-  Tici mums, bez tā tur nevar. Skats no platformas bija sīkums salīdzinājumā ar to, ko tu piedzīvosi Geimeru centrā.

-   Mik, izbeidz, nevajag, Jenna satver Mika roku. Manuprāt, pārāk agresīvi.

-   Beidz, tas nav bīstami, visi lieto un ir dzīvi, Miks atbrīvojas.

-   Dod tik šurp,' man nav problēmu! Vēlos pierādīt Jennai, ka mēs ar Miku esam vienisprātis it visā.

-   Protams! Miks noslēpumaini smaida. Dievinu viņa acu izteiksmi šajā brīdī. Heidi, tu esi drosmīga meitene, citas būtu stundām jādrošina. īsta eho!

-Jenna, tu nāksi ar mums? jautāju. Man gan īsti negribas trešo lieko, bet, tā kā Jenna ir nākamā kupola akcionāre, viņas draudzība nākotnē noderēs.

Jenna minstinās, tad piekrītoši pamāj.

Geimeru centrs ir vēl viena kolosālu izmēru celtne, precīzāk zirnekļa tīkla sarežģītības cienīga konstruk­cija. Zirnekļa tīkla pavedienu vietā jāiztēlojas neskaitāmi gaiteņi, kuri savieno dažādos virtuālo spēļu paviljonus. No viena paviljona var vest vairāki gaiteņi gan uz leju, gan uz augšu. Bez Lieldatora navigācijas apmaldīšanās te garantēta.

Ielecam liftā, kas ved pa vienu uz gaiteņiem, lai sāktu ceļojumu uz augšējiem paviljoniem.

Mans prāts tikmēr apstrādā domu, kura nemierīgi dīžājas zemapziņā. Paga, kā nu tur bija… Jenna dzīvo Trejkrāsu Torņos. Miks ir Jennas kaimiņš tātad Miks ir no Trejkrāsu Torņiem. Es, pelnrušķīte no 5A, jau pirmajā prakses dienā esmu nomakšķerējusi visīstāko princi! Un ja nu mēs nākotnē apprecētos? Vai tad Mika līgavai kaut kas tiktu liegts?

-   Heidi! Miks purina manu plecu.

-Jā… Nu? Uzmostos no sapņa vaļējām acīm. Kā jau viegli iedomāties, uz īsu bridi iztēlojos, kādi varētu izska­tīties mūsu abu apartamenti Trejkrāsu Torņos, kad tur dzī­vosim kopā.

-   Par ko sapņojam? Mika vaibsti un frizūra man šajā bridi šķiet īpaši skaisti un izsmalcināti.

-   Ai… es tā… neko.

Kādā no gaiteņu pārvadiem saskrienamies ar Kārlu un Betu. Mēģinām pazust no redzesloka, bet neizdodas viņi diemžēl pamana mūs pirmie. Ak tu neraža, tātad šova­kar nekāds eho piedzīvojums mums nespīd, nevaram taču ņemt un izgaist šiem degungalā! Neko darīt dodamies pasēdēt uz kādu no skābekļa kokteiļu kioskiem. Saru­nas īsti nevedas es klusībā īgņojos uz tiem abiem par izjukušo piedzīvojumu, ari Miks un Jenna jūtas acīmre­dzami neērti.