Saskatāmies, un mums ir tā jāsmejas, ka pieturamies
pie modes kioska. Tikmēr mūsu pasūtījums jau ir klāt kioska sienā atveras mazas durtiņas un pa tām izkrīt divas akurātas paciņas.
Trejkrāsu Torņos rīkoto ballīšu atspoguļojums bija nemainīgs mediju reitingu līderis gan reportāžām portāla televīzijā, gan blogiem aizrautīgi sekoja līdzi lielākā daļa pilsētnieku. Un kāds tur brīnums Trejkrāsu Torņos mitinājās Metropoles elite.
Jenna apstaigāja plašo, no elastīgam stiklam līdzīga materiāla veidoto telpu. Meitene visvairāk mīlēja harmoniskas, tīras formas, tāpēc viņas apartamentos nebija Metropolē tik moderno sarežģīto, izvīto figūru. Šķita, ka tukšā telpa ir pilna caurspīdīgiem dažādu izmēru ziepju burbuļiem, lai gan katrs no tiem slēpa kādu funkciju krēsls, dzērienu panelis, apgaismes ierīce un tā tālāk.
Arījennas tērps šķita gatavots no materiāla, kurš zaigoja visā varavīksnes košumā, atstarodams telpas krāsainās gaismas.
Jenna klusi apstaigāja ballītes zāles. Drīz te mudžēs cilvēki. Būs interesanti, jo ir ielūgti daži desmiti viesu no Mežonīgās ielejas. Protams, vairums ballītes dalībnieku uzlūkos viņus kā eksotiskus zvērnīcas eksponātus, bet tas nekas. Noteikti atradīsies kādi, kuriem būs interesanti satikt īstus cilvēkus.
Soļu čirkstoņa pa glāžaino grīdu ziņoja par pirmo viesi.
- Mik? Jenna strauji pacēla galvu un atkāpās. Ko tu te dari?
-Atnācu uz ballīti. To, ka man nedrīkst būt saviesīgās dzīves, es nevienam neapsolīju.
- Mik, mēs apsolījām vecākiem, ka netiksimies divatā.
- Šis jau nav randiņš. Es tikai atnācu uz ballīti.
Jenna nervozi spēlējās ar ziepju burbuli dzēriena glāzi.
- Mik, ja mūs kāds ieraudzīs…
- Tad-kas?-Miks izaicinoši iesēdās tuvākajā ziepju burbulī-dīvānā un izstiepa spēcīgās kājas, aizlikdams rokas aiz galvas.
- Nezinu. Nekas labs.
- Jenna, es neesmu tevi aizmirsis.
- Mik, mēs nedrīkstam, Jenna pārtrauca.
- Jenna, ja tu baidies, mēs varam satikties eho režīmā tur neviens mūs neredzēs.
- Mik mēs apsolījām!
- Kam un ko mēs apsolījām? To, ka jutīsimies nožēlojami visu atlikušo dzīvi?
Jenna pavīpsnāja.
-Mik, vai tev vēl ir tā fotogrāfija no Saturna svētkiem?
- Jā. Tavējo neviens neizdzēsa?
-Nē. Ludra redzēja, bet pagaidām klusē.
- Vai tu domā par mums, kad skaties uz to?
- Jā. Jennas sejā pazibēja acumirklīgs smaids, tad viņa sadrūma. Bet es neteiktu, ka tu pēc manis ļoti ilgotos.
- Tu runā parHeidi?
- Jā. Kas tev ar viņu ir?
- Nekas. Foršs čoms. Savējā.
- Un viss?
- Jenna, izdomā, uz kura krēsla tu sēdēsi, labi?-Miks iekaisa.
- Nesapratu.
-Tu ar mani neko mēģināt negribi, jo baidies no vecajiem. Bet, kad es sāku pievērst uzmanību citai meitenei, tad uzreiz nedrīkst, ja? Tad te vienam otram sākas greizsirdība.
- Mik, tev nav tiesību ar mani tā runāt! Es ne ar vienu citu nesaejos, bet tu…
- Bet tu ar mani arī nesaejies, vai ne tā? Tu vispār sajēdz, kā dažreiz gribas ar kādu aprunāties, satikties ar kādu, kuram esi vajadzīgs?
- Un es? Kā ar mani? Domā, ka es nevēlos tevi mīlēt, par tevi rūpēties? Tu esi padomājis, kā jūtos es, kad redzu jūs staigājam roku rokā? Un, Mik, viņa ir laba meitene, viņa nav pelnījusi tādu spēlēšanos!
- Tad izglāb viņu,Jenna,jajau tev Heidi rūp vairāk nekā es! Izstāsti viņai visu, un es atkal būšu viens!
Viņus iztraucēja viesi, kuri košā, trokšņainā pulkā iebira zālē.
Mēs ar Betu bijīgi šķērsojam Trejkrāsu Torņu ierobežoto teritoriju. Esam saposušās no rīta iegādātajās drēbēs, kas modē šonedēļ, un esam ne pa jokam satraukušās. Esam nokļuvušas futūristiskā paradīzē. Ekskluzīva arhitektūra, ainavu dizains un materiāli. Uz īsu brīdi atceros, ka realitātē tas viss, visticamāk, ir atbaidoši grausti, bet sellenna deva, ar kuru esmu iestiprinājusies pirms nākšanas šurp, neļauj man par to uztraukties.
- Ieknieb man, Beta, es laikam sapņoju! Nostājos plaša skulptūru dārza vidū un atgāžu galvu, lai palūkotos uz tuvāko Sārto torni. Torņa smaile pazūd kaut kur debesis.
- Miks būs? Beta ir saglabājusi vēsu prātu un interesējas par galveno.
- Protams, apstiprinu.
- Tad jums abiem kas spīd? Jūs šodien sazinājāties?
-Jā! Noklusēju, ka sazināšanās iemesls bija jauna
sellenna deva. Manuprāt, viņš manī ir nopietni ieķēries!
- Zini, man tā Jenna tomēr šķiet aizdomīga. Nepārproti, labs cilvēks, bet viņa uz Miku skatās kaut kā īpaši. Ak vai, Beta atkal ir ķērusies pie iemīļotā temata.
- Nu lai skatās, man ta' kas.
- Miks ari tā silti pret viņu izturas. Man tas nepatīk.
- Nomierinies, Jenna nav man nekāda konkurente, pašapzinīgi pielieku sarunai punktu.
Vēl pēc pusstundas saprotu, ka viss līdz šim Metropolē piedzīvotais ir bijusi tikai tāda necila prelūdija pašlaik notiekošajam. Esmu dzīves virsotnē. Atrodos gan pilsētas, gan Metropoles ekskluzīvākajā, stilīgākajā un iekārojamākajā vietā ballītē Trejkrāsu Torņu apartamentos. Un ne kā parasts viesis, nē esmu ciemos pie draudzenes, kas patīkamas sagadīšanās pēc ir Metropoles ietekmīgāko vecāku meita. Un mans izskatīgais un stilīgais draugs arī pieder pie vienas no cienījamākajām Metropoles ģimenēm. Man ir prakse, un ar šādu pazīšanos noteikti atradīsies arī darbs Metropoles prestižākajā struktūrā Mediju centrā. Bet tas tāds pagaidu darbiņš līdz kāzām ar Miku. No prasta izspūruša skuķēna esmu kļuvusi par cēlu, zeltainu daiļavu. Un, ievērojiet, tas nav sapnis, tā ir īstenība!
Ar kokteiļa glāzi rokā klīstu pa plašajām telpām kā mēnessērdzīgā, manā sejā sastingusi sajūsmas izteiksme. Laiku pa laikam apstājos, lai pataustītu mēbeļu un dekorāciju materiālus un apbrīnotu to fantastiskās formas. Klausos mūziku manuprāt, arī tā šeit skan kaut kā īpaši. Man te patīk! Dievinu šo vietu! Es te iederos! Manā dzīvē ir pāršķirta jauna, spoža lappuse!
Uzmanīgi aplūkoju klātesošos. Man taču jāzina, kā jāuzvedas un jāizskatās augstākajā sabiedrībā. Daudzas meitenes ir Jennas līdzinieces tādas pašas tirkīzzilas matu šķipsnas, gēnu inženierijas dāvāts nevainojams augums un seja. Apģērbā te nav runas par šīs nedēļas aktuālo modi ir ievērotas konkrētās dienas modes nianses, un daudz ir spalvām klātu tērpu labi, ka iedomājāmies šorīt konsultēties ar
Lieldatoru un nekritām kaunā. Tomēr jūtos kā pelnrušķīte, bet saņemos man ir pa spēkam piemēroties šiem ļaudīm, tikai jākopē viņu uzvedība, un viss pārējais aizies kā smērēts.
Ja Miks un Jenna ir eho, tātad šeit arī jābūt vēl kādiem eho kā jau domubiedriem. Tāpēc ne tikai rūpīgi vēroju klātesošo stilu un ieklausos sarunās, bet vērīgi ieskatos sejās, meklējot, kurš vēl varētu būt eho. Varbūt visi, man pazib prātā. Nē, tas būtu pārdroši un maz ticami. Tad Patruļa jau sen būtu klāt.
Tērzēju ar vienu, tad ar otru klātesošo. Neko īpaši intelektuālu mēs neapspriežam modi, iepirkšanos, jaunākos šovus. Protams, Mežonīgās ielejas izsmiešana arī ir iecienīts sarunu temats.
Miks te parādās, te pazūd viņš pazīst gandrīz visus klātesošos. Tiešām žēl, ka Jenna šajās viesībās neļāva ierasties žurnālistiem mana pirmā iespēja parādīties smalko aprindu hronikā ir gājusi secen.