Ievēroju, ka Beta saskābusi sēž stūri viena pati.
- Ko tu netusē? pienākusi vaicāju.
- Zini, man garlaicīgi, nav par ko ar viņiem runāt. Man jau noriebās klausīties, ka šonedēļ modē ir caurspīdīgā elastīgā stikla rotājumi rozā krāsā, bet pagājušās nedēļas olīvzaļais modelis ir neglābjami vecmodīgs. Gribēju iet parunāties ar viesiem no Mežonīgās ielejas, bet tur apkārt tāds pūlis, ka netieku viņiem klāt, Beta žēlojas.
- Beidz, tu taču māki visiem piemēroties. Vienkārši izbaudi jautrību, mēs esam labākajā vietā šajā pilsētā!
- Ejam mājās?
Man no brīnumiem acis gandrīz izlec no pieres, dzirdot tik absurdu piedāvājumu.
- Tu ko? Atstāt šitādu baļļuku? Un Miks? Man jābūt pie Mika!
- Tu taču redzi, ka Mika te nav, viņš tusē kaut kur apkārt. Es tavā vietā viņu pieskatītu.
- Beta, no Jennas nav jābaidās. Viņa skumst pēc sava drauga un par Miku neinteresējas.
- Tu Jennu pazīsti tikai vienu dienu. Kā tu vari tik droši apgalvot, ka zini, kas šai padomā?
- Liec Jennu mierā!
- Ja jau Jenna ir tik nekaitīga, tad jau droši vien es drīzāk varētu Miku savākt, Beta turpina sirdīties.
- Piedod, bet es neuzskatu tevi par konkurenti, aizbildnieciski paraugos Betā. Iespējams, ka no malas tas skan sasodīti augstprātīgi, bet tāda nu ir realitāte. Viņa nudien man vairs nav nekāda konkurente.
Beta paver muti, lai atbildētu ko piemērotu, bet tad telpas durvīs parādās iespaidīgs pāris. Kārtējais nevainojami skaistais un stilīgais pāris šajās viesībās. Lai gan jauni un svaigi, tomēr viņi izskatās vecāki par mums jauniešiem. Apriju acīm blondās sievietes balto, eleganto un fantastiski dārgo dabiskā zīda vakartērpu. Tā kā dabisko zīdu ekoloģiskās situācijas un urbanizācijas dēļ ražo vairs tikai dažās vietās uz zemeslodes, tas IR planētas dārgākais materiāls. Lieki piebilst, ka ari vīrieša uzvalks ir no dabiska, bieza zīda.
Pārsteigumi nebeidzas pie abiem pienāk Miks un sāk runāties kā ar veciem paziņām. Tad kā zibens mani ķer atklāsme tie ir Mika vecāki!
- Beta, tie ir Mika vecāki!
- Ak! Beta izdveš. Paskaties, kas par kleitu!
- Beta, viņi nāk šurp! Ak pasaulīt, viņi skatās uz mani, viņi nāk šurp!
-Trakā, uz kurieni? Beta paspēj mani noķert aiz elkoņa, jo esmu panikā metusies prom. Nomierinies, Beta šņāc, tūlīt iepazīsies ar nākamajiem radiem!
Trijotne virzās mums tuvāk, pārējie klātesošie izliekas, ka turpina izklaidēties, bet īstenībā vēro mūs, viņuprāt, neuzkrītošiem skatiem.
- Mammu, tā ir Heidi, un, lūk, Beta. Iepazināmies vakar Prakses centrā.
- Beta un Heidi, tā ir mana mamma un tētis.
Svinīgi sarokojamies. Ceru, ka izskatos uzticami un piemīlīgi. Man par brīnumu, Mika vecāki izturas sirsnīgi, es pat teiktu aizdomīgi sirsnīgi cilvēkiem, kas mani pazīst vien pāris minūšu.
- Ak Heidi, māte dūdo. Cik simpātisks vārds! Nu, kā tev patīk Trejkrāsu Torņos?
- Ļoti skaisti, neko tamlīdzīgu iepriekš neesmu redzējusi.
- Tu nāc no 5A, vai ne?
- Jā, nedaudz nokaunējusies, atzīstu.
- Heidi, no savas izcelsmes nav jākautrējas. Esmu pārliecināta, ka tik pievilcīga un gudra meitene kā tu ātri tiks dzīvē uz augšu. Tev ir ļoti jauks tērps, Heidi. Tas ir mātes kompliments manam šodien iegādātajam sārtajam, pūkainajam kombinezonam.
Satrūkstos, kad viņa viegli noglāsta manu vaigu. Kas te notiek? Esmu vai apmulsusi no tādas uzmanības un neadekvātas sirsnības. Es nudien neko neteiktu, ja Mika vecāki šādi sasveicinātos ar visiem viesiem, bet viņi nez kāpēc ir pievērsušies tieši man.
- Heidi, ko tu vēlētos dzīvē darīt? Kāda profesija tevi interesē? sarunai pieslēdzas Mika tēvs.
- Es… nu… es… man patiktu darbs ziņās, es gribētu parādīt pilsētniekiem Metropoles ikdienu. Vadīt izglītojošus raidījumus.
- Ļoti laba izvēle, Heidi, ļoti laba. Mēs varētu mēģināt tev palīdzēt.
- Jā, Mikam ļoti paveicies ar tādu draudzeni, tiešām paveicies! Māte met zīmīgus skatienus uz Miku. Viņš ir galīgi apjucis, un kāds gan tur brīnums!
- Heidi, tev noteikti jāatnāk pie mums pusdienās. Ciemos. Protams, arī Betu ielūdzam, Mika vecāki mani burtiski nokautē ar labvēlību.
- Liels paldies, es tiešām jūtos pagodināta, kaut kā man izdodas izdvest piemērotu atbildi. Arī Beta nočiepst pateicības vārdus.
Visi trīs beidzot dodas prom. Beta atgūst valodu pirmā.
- Klau, kas te notika?
- Es nezinu. Tu kaut ko saprati?
- Neko. Un tu?
- Arī neko.
- Heidi, kas tiem cilvēkiem bija noticis? Kas ir jāsalietojas, lai tā uzvestos?
- Varbūt es šiem tiešām iepatikos?
- Heidi, es ņemu savus vārdus atpakaļ. Droši vien Miks tiešām ir bez prāta tevis dēļ un jau izreklamējis tevi saviem vecajiem. Tu taču lūgsi mani uz kāzām, vai ne? Beta muļķojoties dudina mūžveco kāzu marša melodiju.
- Beidz!
-Trā-tā-ta-ta-ta-ta-ta-tā-ta ta ta…
- Beidz!
Nu vairs nevaram nociesties un smejoties grūstāmies pa plašo terasi. Kupola dzīlēs neizdibināmi slejas Trejkrāsu Torņu sārtā, zeltainā un zaļā smaile.
VII PIECDESMIT PIRMĀ DIENA
Dienas nāk un paiet. Darbs ir diezgan vienmuļš klusībā esmu norakstījusi kā tukšus vārdus gan Jennas solīto parunāšanu ar svarigiem cilvēkiem, gan Mika vecāku piedāvāšanos nokārtot manu dzīvi. Bet saprotu, ka tādas lietas nenotiek ātri, tāpēc pacietīgi eju uz darbu, pārskatu un rediģēju datora sacerētos tekstus.
Katru vakaru pavadu kādā ballītē Metropoles labākajā sabiedrībā. Kopš Metropoles un Prakses centra sabiedrības krējums aptvēra, ka esmu tuva paziņa gan Jennai, gan Mikam, kļuvu ārkārtīgi populāra. Ielūgumu straume uz dažādiem pasākumiem. Bezmaksas stilista seansi un modes preču paraugi. Tehnoloģiskā aprīkojuma testa versijas. Ak jā nokļūšana smalko aprindu hronikās jau ir pierasta lieta. Bieži darbā nevis strādāju, bet kūkoju un pēc kārtējās ballītes guļu vaļā acīm. Bet viena sellenna deva stāvokli uzlabo, un atkal esmu moža un dzīvesprieka pilna.
Trejkrāsu Torņi man vairs nešķiet nekas sevišķs.
Jāatzīst, ka jau esmu izdomājusi kopā ar Miku vēlētos dzīvot gaišzaļajā tornī. Mika vecākiem kā Rekonstrukcijas biroja vadošajiem darbiniekiem nav nekā neiespējama, un es gribu pašu augšējo stāvu. Bet tas, protams, būs tad, kad mēs ar Miku būsim pilngadīgi un dzīvosim kopā. Jāgaida veseli trīs gadi. Nu nekas, domāju, ka šeit, Metropolē, laiks paies vēja spārniem.
Esmu gana pazīstama arī ar saviem emuāriem rakstu apskatus par modi un reportāžas no ballītēm. Atzīšos, ka daru to arī darba laikā, bet līdz šim neviens nav aizrādījis. Ha, droši vien arī Mediju centra vadību ir sasniegusi ziņa, ka pie viņiem strādā Mika draudzene! Beta gan reiz ļoti nesmalkjūtīgi norādīja, ka auditoriju pievelk ne jau mani raksti, bet ziņa, ka saejos ar Miku un Jennu. Nu un, lai tā būtu! Betai droši vien skauž, tas arī viss!
Atceros, kā gribēju atstāt uz visiem iespaidu, ņemot līdzi uz Prakses centru retrolietu kolekciju. Smiekli nāk, nudien. Es jau esmu slavenība, galvenais ir pazīt īstos cilvēkus.
Ja Beta pacenstos, viņa noteikti gūtu tādus pašus panākumus kā es. Šķiet, ka viņa grib man iespītēt. Bet lai gan jau laiks visu noliks savās vietās. Beta nāks pie manis un lūgs palīdzēt tikt augstākajā sabiedrībā, un es, protams, palīdzēšu ar prieku. Un mēs atkal būsim labākās draudzenes kā agrāk. Bet pagaidām lai jau Beta spītējas un turpina izlikties, ka no Metropoles augstākajām aprindām viņai ne silts, ne auksts.