- Nu, kā tad veicās?
- Nekā. Tev bija taisnība atteica izsaukumu.
- Laiks visu saliks savās vietās, Beta.
VIII PIECDESMIT OTRĀ DIENA
Šovakar pēc darba gaidāma izklaide, proti, interešu pulciņa tehniskās atbalsta grupas palīdzība koncertā. Patīkamāka jo tāpēc, ka esmu pamanījusies nonākt vienā grupā ar Miku. Notiks Pilsētas Dziesmu un deju svētku atlases kārta, tāpēc nāksies pasvīst.
Ierodos vienā no pilsētas tūkstoš koncerthallēm. Halles sagatavošana, noformēšana, dekorāciju maiņa un ieejas biļešu kontrole ir pilnībā digitalizēta, tur mēs neesam vajadzīgi. Tomēr ir nepieciešams atbalsta dienests aizkulisēs. Padot ūdens glāzi, palīdzēt pārģērbties. Ja nevaram dziedāt vai dejot, vismaz kaut kādā veidā esam noderīgi sabiedrībai.
Godīgi sakot, šajos pasākumos pilnībā varētu iztikt bez mums, bet pilsētnieku iesaistīšanās Dziesmu un deju svētkos ir obligāta, tāpēc mēs izliekamies, ka strādājam, un dalībnieki izliekas, ka viņiem nepieciešama mūsu palīdzība.
Dziesmu un deju svētkiem ir gandrīz pāris simtu gadu vecas tradīcijas, un nu MICI062 pilsēta, tā teikt, godam ir pārņēmusi laikmetu stafeti tā vakardienas reportāžā izjusti skaidroja kāds žurnālists.
Jā, galvenais ir šo stulbumu nekritizēt. Iztrūkusies paraugos apkārt, it kā kāds būtu nolasījis manas domas. Nu bet, ja godīgi, vai tad tas nav farss? Lai gan kolosālos mērogos un patiešām krāšņs, tomēr farss. Piemēram, kāpēc visiem ir jāpiedalās obligāti? Vai tad ar dziesmām un dejām nevar nodarboties tie, kuriem tas patiešām padodas vai kurus vismaz interesē? Agrāk taču tā esot bijis. Atceros, kāda brēka sacēlās, kad konstatēja, ka pirms pāris gadiem manā un Betas Mi-datorā nerāda Lielo svētku gājienu un Lielkoncertu (atšķirībā no pārējiem pasākumiem tie nenotiek hologrammu vai reportāžu veidā, bet vienmēr ir dzīvajā, pilsētnieku pūļi tiešām raibos tērpos pārvietojas pa ielām vai ir sasēdušies baudīt priekšnesumus gigantiskajā simttūkstošu estrādē). Mēs tobrīd skatījāmies retrofilmu visas "Terminatora" sērijas. Nudien, mūs gandrīz izsvieda no skolas. Atlikušo svētku programmu godīgi pavadījām skolā, stingrā uzraudzībā. Tie tad arī bija vienīgie svētki, kurus noskatījos līdz galam. Lai gan, kad biju mazs skuķēns, par šo pasākumu biju sajūsmā skatījos, darināju lellēm tērpus, kurus noskatīju no dalībniekiem. Jā, zelta bērnība…
Atraujos no pārdomām. Ko es te sēžu un kūkoju, ja man ar ūdens glāžu paplāti rokās jāapstaigā dalībnieki un jāpiedāvā atspirdzināties, turklāt jākonkurē ar īstas sulas piedāvātāju!
Man laimējies šajā koncertā uzstājas Jenna. Ari Miks ir norīkots palīdzēt, šad tad saskrienamies plašajās aizkulisēs. Uzturos Jennas tuvumā un sajūsmināta vēroju, kā viņa uzvelk krāšņo skatuves tērpu un grimējas. Bijīgi noglāstu trīs krāsās mirgojošo tērpa rotājumu. Lieldators izpalidzīgi informē, ka "TĒRPA NOSAUKUMS: ZIEMEĻBLĀZMA". Esmu veiksmīgi iemācījusies neievērot Lieldatora paziņojumus, ja pēc tiem nav vajadzības.
- Kāpēc pati neuzstājies, Heidi?
- Man nepatīk skatuve. Un neredzu vajadzību izrādīties, steigšus piemetinu. Atzīstu tikai dejošanu ballēs.
- Ak tad vīnogas skābas? Jenna īsi nosmaida.
Man nav divreiz jāpaskaidro, ko nozīmē mūžvecā līdzība. Apvainojos, bet tad atceros, ka Jenna ir a) gudrāka par mani, b) mana draudzene, c) pagādās man labāku darbu. Tā kā neviens nedrīkst nojaust, ka atbalsta dienestā pieteicos tikai Mika dēļ, tad man ir jāturpina spēlēt savu lomu.
- Njā, nemāku sevi vēl pārvarēt, atzīstos. Bet tas tā nav vienmēr, ir jomas, kur man veicas labi!
- Piemēram?
- Nu esmu iemācījusies koncentrēties, lai veikli paveiktu arī garlaicīgu darbu. Saprotu, ka no tā izvairīties nevar, tātad jāmaina attieksme.
- Malacis, tas nav slikti.
- Vēl esmu iemācījusies sadzīvot ar Lieldatora klātbūtni. Tas ir ļoti ērti, galvenais nepievērst uzmanību uzmācīgajiem ziņojumiem! Un izmantoju Lieldatora palīdzību, kad tā nepieciešama.
- Tev taisnība, jāmācās nešķiest uzmanību mazsvarīgās lietās.
- Un man patīk rakstīt MIC portālā, man ir sava auditorija! dižojos.
- Jā, tavi emuāri ir ļoti asprātīgi, tev ir literārs talants! Gribi, iedošu palasīt kādus Mežonīgās ielejas rakstnieku darbus? Varbūt noderēs iedvesmai.
Jenna joko, viņa nevar man nopietni piedāvāt lasīt tos murgojumus. Dažreiz es viņu vienkārši nesaprotu. Bet gan jau Jennai tā apmātība ar Mežonīgo ieleju pāries.
-Ē… nu nē, varbūt citreiz… kaut kad… mēģinu izlocīties, lai nebūtu jāatklāj patiesās domas par Jennas elkiem.
- Katram cilvēkam jābūt kādam aicinājumam. Ir ne tikai jāpatērē. Kaut kas ir jādod pasaulei pretī!
Ak vai, nu Jenna atkal ir savā elementā. Tūlīt sāksies tās samudžinātās pārdomas par kosmosu, dzīves jēgu, un mēs neizbēgami nonāksim pie Mežonīgās ielejas slavināšanas. Mēģinu pievērst Jennas domas Metropoles lietām.
- Un es esmu pilnvērtīga eho! Dievinu eho klejojumus pa reālo Metropoli.
- Piedod, tā nav mana darīšana bet vai tu vēl lieto sellennu?
- Nu… Dažreiz, lai nomierinātos… Bet tu taču arī, vai
ne?
- Nē, es pamēģināju tikai vienu reizi un sapratu, ka tas ir briesmīgi. Nācās lūgt palīdzību vecākiem viņi vērsās klīnikā, kur mani izārstēja.
-Ai, tas par to atkarību ir mīts, tu pāragri nobijies! Vēl…
Sasodīts. Ieraugu, ka arī Beta ir šeit. Beta ar savu deju grupu gatavojas iziet uz skatuves. Cik noprotams, priekšnesums būs variācija par Bolivudas kinoindustrijas dejām. Bolivudas filiāle aizņem vismaz pusi no Ziemeļu apļa Mediju centrā. Ar Bolivudas seriāliem nežēlīgi konkurē bijušās Latīņamerikas seriālu mākslas novirziens, viņi ir Ziemeļu apļa otrajā pusē. Abu konkurējošo novirzienu darbinieki un fani ir sadalījušies nesamierināmās nometnēs un savu pārliecību izrāda gan ikdienas pirkumu, gan izklaižu izvēlē. Piemēram, tematiskā Bolivudas mode ir nedēļas, kad tā ir populāra Metropolē.
Strauji paslēpjos aiz drēbju statīva. Beta man pamāj un plati pasmaida. Vai viņa nebūtu lasījusi manu pēdējo emuāru? Vai meistarīgi izliekas, cerot, ka viss kaut kā nokārtosies? Jā, pēdējais variants būtu tieši Betas stilā.
Iešaujas prātā doma, ar kuru nudien varu iespaidot Jennu. Lai viņa redz, ka ne jau tikai Mežonīgajā ielejā mīt dziļas domas.
- Vēl esmu iemācījusies atbrīvoties no cilvēkiem, kuri man vairs nav vajadzīgi. Tie atņem enerģiju un traucē koncentrēties uz svarīgāko. Vai lasīji manu vakardienas emuāru?
Jenna ir izlasījusi gan. Sev par brīnumu, nesaņemu cerēto apbrīnu un atbalstu.
- Lasīju. Bet, Heidi, vai esi pārliecināta, ka senas draudzības likvidēšana ir kas tāds, ar ko jālepojas? Spēks ir spējā draudzību saglabāt, pārraut to var jebkurš.
- Bet ja mums vairs nav pa ceļam… stomos, pati teici, ka dzīvē jānošķir būtiskais no nesvarīgā.
- Vai tad ir kas būtiskāks par draudzību un cilvēciskajām attiecībām?
Mani pārsteidz Jennas noskaņojums. Jenna vienmēr man šķitusi tik pašpārliecināta un pašpietiekama būtne, kas ciena drosmi un tiešumu. Un atkal, izrādās, ir kāda nianse, ko esmu palaidusi garām! Nē, šādi es Jennu nekad nesapratīšu. Kamēr apstulbusi meklēju attaisnojuma vārdus, Jenna turpina.
- Heidi, ja tu viņu šovakar uzrunāsi, jūsu draudzība būs glābta.