- Un kā tad iet Mikam?
- Labi.
- Un Jennai?
- Nezinu.
Nomēru Betu no galvas līdz kājām. It kā tā pati vecā labā Beta, tomēr televīzijas stilisti ir pacentušies. Ar profesionāla grima palīdzību Betas zaļās acis šķiet dziļas kā okeāna dzīles. Vēl arvien izaicinoši sarkanās matu cirtas ieziestas ar kaut ko spīdīgu, gaismu atstarojošu laikam tos sauc par zvaigžņu putekļiem. Piegulošais miesaskrāsas kostīms kalpo kā fons, lai izceltu krāšņās acis un matus. Bet, kā ar gandarījumu ievēroju, viņai, lai kā pūlētos, nepārspēt manu glamūrigo tēlu. Bet ko var iesākt ar vāju izejmateriālu?
Nē, Heidi, nemelo sev. Tavā priekšā stāv pilnvērtīga konkurente. Hm, varbūt es viņu pāragri norakstīju? Bet nē kā nu es tagad atzīšos savā sakāvē? Esmu stipra, jāiet līdz galam.
- Heidi, kas noticis? Beta smaida viegli un draudzīgi. Tas mani sanikno pa īstam.
- Liec mani mierā! Vai tiešām tev vēl nav pielēcis, ka mēs vairs nedraudzējamies? izšauju atvadu zalvi, pieceļos un dodos prom.
Apkārt top ļoti kluss, cilvēki sačukstas, bet saskaņā ar etiķeti izliekas neievērojam scēnu. Klusumu pāršķeļ manu augstpapēžu zābaku papēdīšu klaudzieni pret stikla grīdu. Jūtu, ka visi uz mani blenž. Lieliska epizode, ko šodien aprakstīt emuārā. Mani emuāri vēl arvien ir ārkārtīgi populāri, tos lasa un komentē Metropoles augstākā sabiedrība, un auditorija tikai aug. Viņi apgalvo, ka man esot svaigs un oriģināls skats uz dzīvi.
Bet pēc pāris mirkļiem klusumu pārtrauc ierastā atspirdzinājumu pauzes kņada.
Bēgot no Betas, burtiski uzskrienu virsū Karlam. Manā satracinātajā prātā uzplaukst ideja, kā iegriezt Betai un skaidri norādīt, ka vairs neesmu viņas draudzene.
- Sveiks, Kari! Tu, kā vienmēr, tik interesanti izskaties! Bet tev kā TV šovu profesionālim un zvaigznei šādi komplimenti ir pierasti, vai ne?
- Sveika, Heidi, tik sen neredzēta! Tu izskaties apbrīnojami, Karls izdveš, aprīdams mani ar acīm. Tā ir jau pierasta ļaužu reakcija uz manu eleganto un vienlaikus izaicinošo zeltaino čūskādas imitācijas kombinezonu, kurš pieguļ kā otrā āda. Tajā jūtos lunkana un veikla, gluži kā īsta čūska.
- Ak, Kari, kur nu man, parastai Mediju centra darbiniecei, līdzināties TV šovu zvaigznēm!
- Zini, Heidi, es ar kādu parunāšu par tevi. Tu esi vienreizēja un īsti piemērota izklaides industrijai, beidz nikt pie ziņām. Klau, Karls tomēr nespēj nociesties un beidzot apmulsis lūdz to, ko līdz šim ir lūguši visi, kas redzējuši manu fantastisko ģērbu, nesaproti nepareizi, bet vai es drīkstu pataustīt pleca rotājumu?
Viņš runā par caurspīdīgu, zeltainas ķirzakas formas piespraudi pie mana pleca. Tas ir fantastisks veidojums no vēl vienas ekskluzīvas Mēness rūpnīcas. Ķirzaka ir tik reāla, ka, šķiet, tūlīt sakustēsies, lai eleganti noskrietu lejup pa manu čūskādas tērpu un izgaistu Metropoles plašumos. Kā ieraudzīju, tā momentā nopirku šo teiksmaino radību, kas man atgādina eho būtību: ari mēs kā mītiski, pārcilvēciski radījumi klejojam, skrienam pa Metropoli, lai izgaistu un atkal uzrastos tās labirintos. Šo domu izstāstīju tikai Mikam viņš bija sajūsmā un ieteica man kļūt par pazīstamu rakstnieci. Man patiesi glaimo tas, ka Miks redz ne tikai manu spožo ārieni, bet ari iekšējo spēku un emocionālo būtību. Esmu laimīga. Rīt šo salīdzinājumu aprakstīšu savā emuārā, bet uzmanīgi lai Patruļa nenojauš, ka es esmu eho.
Bet nu sentimentālā pauze beidzas, atpakaļ pie Karla apstrādāšanas.
- Nu patausti, valšķīgi griežu Karlam pretī savu plecu, tikai skaties, lai neiekož.
Man atliek tikai gaidīt, līdz mūs beidzot pamanīs Beta, kas droši vien klimst pa zāli, meklējot Kārlu. Man laimējas. Beta parādās tieši tobrīd, kad Karla roka atrodas man uz pleca. Steigšus pievirzos puisim tuvāk, vienlaikus Midatorā pārliecinoties, ka Mika nav tuvumā.
- Netraucēju? tā ir Beta. Skat, skat, kāds brīnums! Jau klāt. Betas acis zvēro, un uz mirkli man kļūst bail. Karls taču ir viņas draugs, ja nekas nav mainījies, es jau nezinu, kā Betai ar sirdslietām. Šķiet, viņa ir greizsirdīga.
Karls, nabadziņš, atlec no manis. Beta lēniem soļiem bēšīgos zamšādas zābaciņos riņķo ap mani. Jūtos neomulīgi. Kur ir Miks? Kur?
- Heidi, tu gribēji tikai apsveicināties ar manu draugu un jau ej prom, vai ne?
Lai kā vēlējos atklātu konfliktu, tagad tomēr apmulstu. Pūlos izdomāt kādu piemērotu atbildi, ko cienīgi atcirst šai svešajai, uguns pilnajai meitenei. Nevaru. Betas skatiens mani paralizē. Nepazīstu viņu vairs.
- Mēs tikai runājamies. Piedod, nezināju, ka viņš ir tā jāsargā no citām meitenēm. Drosmīgi paraugos uz Betu, bet nevaru izturēt viņas skatienu. Beta mani auksti vēro gluži kā interesantu eksponātu Mediju centra muzejā.
- Meitenes, varbūt nevajag, Karls mēģina mūs savaldīt. Beidziet! Beidziet, jūs esat draudzenes.
- Es un šī psihopāte? man izdodas iesmieties.
Beta nesaka neko. Tikai klusējot lūkojas manī.
Protams, kā parasti visnepiemērotākajā brīdī ierodas Jo-Jo. Brīžiem man ir aizdomas, ka viņš mums seko. Nelaime nenāk viena klāt ir arī Jenna un bariņš paziņu no Prakses centra.
Kamēr visi apsveicinās, man izdodas neuzkrītoši ieņemt vienu sellenna devu. Pēc dažām sekundēm nepatīkamais, urdošais nemiers pakrūtē ir prom. Jūtos līdzsvarota un nosvērta. Un spēcīga. Sellenns ir sniedzis man nepieciešamo visatļautības ilūziju, tāpēc nolemju šodien ierādīt īsto vietu Jennai. Mežonīgās ielejas gudrības un mūžīgā sprediķošana par augstām tēmām man ir līdz kaklam! Jenna man vairs nav vajadzīga man ir pašai savi Metropoles elites draugi. Un arī Miks tīri labi iztiek bez Jennas, es taču redzu, ka viņš no tās izvairās. No ieplānotās epizodes sanāks labs un populārs emuārs. Nolemju sākt šovu.
- Jenna, ja tu meklē Miku, viņa te nav!
Izdevās. Jennas tirkizzilais skatiens pienaglo mani pie grīdas. Tad viņa saņemas, un redzu tikai to ko parasti mierīgo, skumjo, mirdzošo acu pāri.
- Nē, Heidi, es Miku nemeklēju. Gribēju satikt tevi, sen neesam redzējušās.
- Tad nu gan pārmaiņa, parasti tu viņam visur velcies pakaļ, tā ir smagā artilērija, ko izmantoju. Gribu redzēt, kā Jenna lidos no saviem sapratnes augstumiem un beidzot parādīs savu īsto seju. Šī, ko viņa demonstrē publikai, noteikti nav īsta.
- Heidi, tas nav taisnīgi, Jenna nav zaudējusi savaldību. Manuprāt, viņa izliekas. Smīnu, lai ļautu Jennai turpināt. Tomēr nē, šī stāv un tikai klusējot lūkojas man acīs. Acīs ir pārmetums, bet izskatās, ka viņa nav apvainojusies. Nesaprotu, kāpēc tā. Es viņas vietā jau sen plūktu aizvainotāju aiz matiem un uzspļautu Metropoles labajam tonim. Lai gan čūskādas kostīmam ir termoregulācija, jūtu augumam pāršalcam nepatīkamu karstuma vilni. Laikam nervi streiko. Mierīgi, Heidi, tikai mierīgi.
-Ja vāji nervi, ar mani nav jārunā. Liec mūs ar Miku mierā, un varbūt tad tev dzīvē labāk veiksies, maigi pamācu. Neviens nevarēs man pārmest, ka esmu rupja vai agresīva.
Jenna ir apjukusi no pēkšņā un nemotivētā uzbrukuma. Lielā halle čalo, bet klusums starp mums ir burtiski taustāms.
Izaicinoši saslejos un ar skatienu nomēru klātesošos, kas stāv kā nolēmēti. Karla skatienā nesenās apbrīnas vietā ir nicinājums to gan es nebiju gaidījusi. Labi, iztiksim, Karls ir nožēlojams pajoliņš, TV šovu āksts. Jo-Jo violetās acis vēro mani neierasti cieši nesaprotu, vai es viņu biedēju vai sajūsminu. Beta raugās ar neticību. Skatieties un brīnieties vien!
Pagriežos, lai kārtīgāk aplūkotu Jennu. Ģērbusies dārgi un grezni, kā arvien. Vēl arvien uzticīga mēnesakmentiņu rotājumiem. Tērps ir atkal pēdējais modes kliedziens nenosakāma materiāla gaisīgs, pūkains, sniegbalts mākonītis. Tirkīzzilie mati sniedzas līdz jostasvietai un ir sasieti mirdzošā, metāliskā zirgastē. Jā, Jenna nekad nezaudē stilu. Protams, ar tādu naudu tiešām atliek laiks cēlumam un augstām matērijām. Bet, zini, Jenna, pārējie šeit cīnās par izdzīvošanu. Par kaut cik normālu nākotni.