- Ejam iedzert kokteili un parunāties pastāstīsi, kas ar tevi notiek, Jenna runā ar mani kā ar trako. Mierīgi un pārliecinoši. Dzelzs nervi.
-Man nevajag pielabināties, sabozusies izgrūžu.
- Okei, labi, neķidāsim lietas, ko nevajag. Ejam uzspēlēt kādu spēli?
- Es. Teicu. Ka. Man. Jūs. Visi. Esat. Piegriezušies, atkārtoju sevišķi lēni un skaidri.
- Okei. Bet tu zini, ka vienmēr vari man piezvanīt. Jennas sapratnes pilnais skatiens mani kaitina. Saprotu, ka no iecerētās publiskās ķildas nekas nesanāks Jenna neeksplodēs.
- Ak jā, Jenna, vēl viens jautājums. Tu vēl lieto sellennu? noskaldu. Skatītāju pulciņš visi vienlaikus saraujas: pirmkārt no bailēm, otrkārt no šoka, ka ideālā Jenna ir narkomāne.
- Nē, es atmetu. Tev ari neiesaku, Jenna nez kāpēc nav samulsusi. Nu kā tad, tūlīt varēs rausties atpakaļ uz pjedestāla un šiem naivuļiem, kas klausīsies vaļā mutēm, stāstīt varoņeposu par Jennas atradināšanos no narkotikām. Varbūt pat izpļurkstēs par eho.
Nolemju doties prom. Līdz kaklam šie lēnprātīgie mīkstčauļi.
Labāk sameklēšu Miku, viņam ari jābūt kaut kur tepat. Klīstu pa milzīgo telpu Mika te nav. Palūdzu Lieldatoram norādīt Mika atrašanās vietu. Miks nez kāpēc vairs nekur nav atrodams. Ak tad tā Miks ir vai nu bloķējis savus datus, vai arī… ir izslēdzies un atrodas eho režīmā.
Ha, bet es taču varu pārbaudīt. Esmu pieredzējusi eho klejotāja. Cilvēku te ir pietiekami daudz. Un, manuprāt, es viegli atrastu vietas, kur Miks varētu būt.
Klusumu pirmā pārtrauca Beta.
-Jenna, viņa jau zina par tevi un Miku? Varbūt tāpēc kļuvusi tāda.
- Nē, man nebija drosmes izstāstīt. Viņa domā, ka ar Miku ir pāris. Jūtos nožēlojami, Jenna piesarka.
- Man arī nebija drosmes, Beta atzinās. Turklāt Heidi atteicās ar mani sazināties. Man nav pat iespēju izstāstīt.
- Tauta, pagaidiet, izstāstīt ko? Ko es atkal nezinu? Miks ir Heidi draugs, kāds tur sakars ar Jennu? Beta un Jenna bija aizmirsušas, ka Jo-Jo tepat vien klausās un, kā parasti, iejaucas. Karls bija diskrēti pagājis malā.
-Jo-Jo, tas ir privāts noslēpums! Beta stingri paziņoja.
- Beta, nevajag, es pateikšu taisnību. Jo-Jo, mēs ar Miku atkal esam kopā, pagaidām slepeni no vecākiem un pārējiem.
- Atkal? Ko nozīmē atkal? Jo-Jo brīnījās.
- Viņus izšķīra un lika zvērēt, ka abi netiksies. Ja Miks viņai tuvosies, Jennas vecāki viņu vienkārši iznīcinās, Beta skaidroja.
- Kā tu to zini, Beta, ja tas bija noslēpums?
-Jenna man izstāstīja. Bet es šo klusēšanu uzskatu par gļēvu. Jūs ļāvāt Heidi domāt, ka Miks pieder viņai, Beta nikni nozibsnīja acis uz Jennas pusi.
-Ak tā, lūk arī drosmīgais pasaku princis klāt, Beta ironiski nomērīja pienākušo Miku ar skatienu.
- Beta, piedod! Es tā negribēju, bet saruna ar Heidi mani izsita no līdzsvara.
- Taisnoties varēsi Heidi! Tieciet nu paši galā! Beta apgriezās uz papēža un devās prom.
Paiet krietna pusstunda, līdz tieku vaļā no paziņām, kas mani ir apsēduši. Katrs vēlas sasveicināties vai nofotografēties smalko aprindu hronikai.
Zibsnis. Pierastā krēsla. Uzstādu Mi-datora taimeri uz septiņām minūtēm. Tas ir drošais laiks klejojumam, pirms manu prombūtni varētu uztvert Patruļa.
Lūkojos apkārt. Ja es būtu Miks, ko es gribētu šeit redzēt? Jā, pareizi, šeit es un Miks noteikti gribētu aiziet, lūk, līdz tam tuneļu labirinta galam un paskatīties, kur var tikt tālāk. Reālajā dzīvē te ir lielās sfēras foajē mala stūrī ieeja kafejnīcā, turpat sākas vairāki virszemes un pazemes tuneļi, kā arī platformu celiņš uz Dienvidu apli, ir ari milzīga terase.
Cilvēku apkārt vēl diezgan daudz. Kā parasti nav vienkārši tikt garām nemanītai. Šoreiz lavos pa bāra leti neviens mani nepamana, tikai šķiet, ka bārmenis ir sadzirdējis manu papēdīšu klaudzoņu. Apvaldu kārdinājumu paveikt kādu ēverģēlību piemēram, izbārstīt ledu vai ieslēgt skābekļa kokteiļa aparātu. Reiz mēs ar Miku joka pēc padarbojāmies ar kases paneli. Sanāca, ka pēdējais apmeklētājs uzsauca visiem apmeklētājiem seijo picas. Bārmenis vispirms sastinga sālsstabā, pēc tam apmulsis lūkojās apkārt, paskatījās uz savām rokām (varbūt rokas kaut ko paveikušas bez īpašnieka ziņas), pēc tam nez kāpēc palīda zem galda. Vainīgie, tas ir, mēs, tikmēr vai plīsām no aizturētiem smiekliem, iespiedušies turpat bāra stūrī. Kad pasūtījumu panelis atvērās un no tā izbira piecdesmit trīs picas kārbas, man pār vaigiem jau lija īstas smieklu asaras. Apmeklētāji bija laimīgi. Bārmenis, bāra īpašnieks un dāsnais maksātājs ne īpaši. Tika izsaukta policija, un tad mēs ar Miku manījāmies prom.
Savus piedzīvojumus eho pieraksta īpašā, slepenā vietnē. Miks gan izsakās, ka Patruļa noteikti ir lietas kursā gan par mums, gan mūsu portālu, bet nevienam nav patikas ar mums krāmēties, tāpēc saprātīgās robežās atļauj eho muļķoties. Ja eho savairotos pārāk daudz vai ari mūsu aktivitātes būtu krimināli sodāmas, tad gan būtu jāuzmanās. Tāpēc īsts, apzinīgs eho ļoti nelabprāt iesaista jaunus biedrus. Šis ir slēgtais klubiņš. Ekskluzīvais.
Tā prātodama, staigāju gar sienām, šur tur taustos pa pustumsu. Miku nekur nemana. Jau gribu slēgties atpakaļ, kad pustumsā pamanu mēnesakmentiņu spīdumu. Neparasti šķiet, ka tur mirgo divi komplekti. Žogos tuvāk.
Kad varu saskatīt stūrī ierāvušos pārīti, nepatīkams aukstums nolīst man gar sirdi un smadzenēm. Nē. Jenna un Miks. Jenna un mans Miks. Nē. Neticu. Pirmajā brīdī vēlos efektīgi parādīties un sarīkot pamatīgu scēnu. Nē, jāpaklausās, kas tur notiek. Man ir jāzina, kādas ir viņu attiecības.
-Mik…
- Ko tad, saulīt? Mika atbilde tiek iečukstēta Jennas matos. Viņi ir cieši apskāvušies un savijušies kopā. Izskatās, ka viņus nevarētu izšķirt pat Patruļa, par tādu sīkumu kā mani pat nerunājot.
Man sametas nelabi. Turos. Varbūt te nekā nopietna nav, Jenna atriebības pēc pati uzmeklējusi Miku un tagad karas viņam kaklā.
- Neko. Pasēdēsim un paklusēsim.
- Labi… Miks iekārtojas ērtāk, lai ciešāk apskautu Jennu, kura sēž viņam klēpī.
Sasodīts, tā nav kāršanās kaklā!
- Mik, mums palikušas divas minūtes. Tad jāslēdzas iekšā.
- Man vienalga, ja vien tu man te esi.
- Mums tieši tāpēc jāpiesargās.
Abi lej kā no e-romāna. Ar mani Miks nekad tā nav runājis, un tieši tas pašlaik sāpina visvairāk. Paspēju aptvert, ka man ir palikušas četrdesmit drošās sekundes. Nē, jāpaliek un jānoskatās līdz galam.
- Mik, kā mēs pateiksim Heidi par mums?
- Nezinu.
- Labi, es pateikšu.
- Nē, tā bija mana vaina. Man pašam jārunā ar Heidi.
Šķiet, ka dvēsele ir atdalījusies no manis un vēro mūs
visus trīs no malas. Šobrīd nesāp, sāpēs pēc tam. Nē, nē, nē! Tā nevar būt patiesība. Te ir kāda kļūda. Tas nenotiek ar mani.
Balstos pret sienu. Gribas skriet, bēgt no šejienes, ko kājas nes, bet nespēju. Nespēju atraut skatienu no tiem abiem.