Man gan nav nekā. Izlaižu pirkstus caur matiem. No dzīvīgajām cirtām palikuši pāri vien sausi sari. Par to, kas atlicis no manas dzīvespriecīgās, ziedošās sejas, ziņo pirksti sataustu iekritušus vaigus un piņņainu seju. Stresa sekas. No sirds ceru, ka Jenna neizskatās labāk.
Un Miks? Vai arī viņš cieš? Kas palicis pāri no sportiskā stāva un lepnās stājas? Vai Miks atceras mani? Vai Miks nožēlo? Vai viņš vispār ir pamanījis, ka manis vairs nav?
Pat nepūlos nomierināties. Naids un panika ir atgriezušies, domas šaudās un velti cenšas ko izkombinēt. Ak, kā skaidrai galvai derētu kāda sellenna injekcija, bet šeit man to nedabūt. Skaiti, kā gribi, es palieku zaudētājos. Ja Jenna būs Metropolē, Miks aizies pie viņas. Es neko nevarēšu izdarīt, jo Metropolē manis vairs nebūs.
Nē.
Bez Mika es nevaru. Doma par to, kā mani zeltainie mati atkal atspīdēs Mika dzidri zilo acu uguntiņās, ir visu šo laiku turējusi mani pie dzīvības. Savus sapņus es nenodošu.
Nolemts. Jennai būs jāmaksā.
Velkos pie metāliskajām durvīm. Brīdi atspiežos pret vēso virsmu un sāku drebēt, jo sviedros izmirkušais krekls pastiprina drēgnumu. Jau dažas dienas no omulīgās istabiņas esmu pārvesta nemājīgā sarunu telpā tā laikam diplomātiski dēvē cietumu. Šeit sēdošajiem individuālā klimata kontrole nav paredzēta. Brīdi vilcinos, tad nospiežu izsaukuma pogu.
Ludras seja atplaukst haizivs smaidā, kad viņa dzird manu lēmumu.
Ludra triumfējoši aplūkoja Jennu no galvas līdz kājām. Jenna uz mirkli jutās neērti, bet tad sadumpojusies saslējās. "Cik nožēlojami," meitene nodomāja. "Līdz šim Ludra nezināja, kā man labāk izpatikt. Tagad viņa atriebjas."
Jenna, tev nav paveicies. Nudien nav paveicies. Gribi zināt, kāpēc?
Jenna jutās neērti Ludras vietā, jo skaidri sajuta, ka šis triumfs kompensē pašas Ludras kundzes nespēku un nevarību. Par sevi Jenna neuztraucās. "Es esmu to pelnījusi. Es nodevu draudzību. Jā, Jenna, tu to esi pelnījusi. Vajadzēja Heidi izstāstīt visu uzreiz. Man vismaz ir Miks. Heidi nav nekā, tikai sagrautas ilūzijas."
- Heidi liecinās, Ludra, nespējot sagaidīt Jennas reakciju, pasteidzās paziņot. Un tu, izlutinātā lelle, un tava iedomīgā ģimene būsiet to pelnījuši!
"Heidi, piedod man," Jenna turpināja šķetināt pārdomu pavedienu. Domas par Heidi nomāca prieku par Mika atgūšanu. Par gaidāmo tiesas procesu Jenna neuztraucās. Jā, viņa bija eho, bija lietojusi sellennu. Bet to absurdu, ka viņa organizējusi sellenna tirdzniecību, pierādīt neizdosies. Turklāt Jenna skaidri zināja, ka vecāki viņu izglābs. Noteikti izglābs, viņi kaut ko izdomās.
- Jenna, kā jau teicu: ja piekritīsi atzīties sellenna tirdzniecībā un jaunu lietotāju piesaistē, sods tiks mīkstināts.
- Padomā par Miku, Jenna. Ja atzīsies, arī Miku sodīs nosacīti, istabā bija klusi ienācis arīLilli.
- Man nav nekā jauna, ko teikt, -Jenna atbildēja nez kuro reizi. Bet tam nav nozīmes, vai ne? Patiesībai nav nozīmes, tā es saprotu?
- Mīļā Jenna, kurš te runā par melošanu? Lilli izlikās sašutis. Tas viss taču ir sabiedrības labā! Sabiedrība neizpratīs notiekošā šausmīgumu,ja process nebūs gana dramatisks! Un jūs ar Miku esat tam gluži kā radīti tik redzamas personības! Metropoles elite! Pilsēta priecāsies redzēt, ka kļūdās arī šķietami ideālie, bet jums pietiks spēka atzīt savas kļūdas. Kas par piemēru pārējiem! Un jūsu mīlasstāsts aizkustinās tiesnešus un sabiedrību, par to nav šaubu! Tam būs tāda rezonanse visā pilsētā! Es domāju, tā aizies pāri pilsētas robežām pat pie tiem laukiem Mežonīgajā ielejā!
- Un vēl, Jenna. Ja nepiekritīsi, Miku tev vairs neredzēt. Viens nojums tiks izsūtīts no Metropoles, Ludra smīnēja.
- Esmu ar mieru izstāstīt tikai un vienīgi patiesību.
- Hm, man ir ideja. Labi stāsti to savu patiesību. Tevi ar vecajiem uz dažiem gadiem izsūtīsim trimdā no Metropoles.
Padzīvosiet pāris gadiņus ārpus kupola, piemēram, 2A kvartālā. Un Miks tiks Heidi. Heidi viņu satiks un mierinās, par to vari būt droša. Miks jau vienu reizi no tevis gandrīz atteicās, esmu pārliecināta, ka otru reizi viņam tas nenāksies grūti.
"Miks nav tāds,"Jennai gribējās iekliegties. Viņa savaldījās un klusēja.
- Nu, runā! Aparatūra ir gatava, varam sākt tavas liecības ierakstu, Ludra mudina.
- Heidi, varbūt kaut ko nomierinošu? Lilli drošina.
- Nē, nevajag.
Abi cerīgi lūkojas uz mani. Ievelku elpu. Jā, tas ir tik vienkārši stāstīt visu, kā bija. Tikai maza nianse dažās vietās nedaudz jāsagroza patiesība. Tas it kā nebūtu nekas sevišķs. Kurš no mums nav kādreiz blefojis vai sagrozījis patiesību? Un manā gadījumā tik daudz kas uzreiz nokārtosies kā uz burvja mājienu.
Es un manējie dabūsim brīvbiļeti uz Metropoli. Dzīvosim labākajos kvartālos. Visiem būs labs darbs. Es varētu turpināt tikties ar Miku. Ja Jennas nebūs Metropolē, viņš to aizmirsīs, vienu reizi tas gandrīz notika, tātad var atkārtoties. Kaut kā sakārtotu attiecības ar Betu.
Man jāpieņem pareizais lēmums.
Mana lieciba nebūs apmelošana, tikai dažu faktu izcelšana un pareiza interpretācija. Galu galā viņa bija eho? Bija. Lietoja sellennu? Lietoja. Aizvīla man Miku? Aizvīla. Tātad nebija tik cēla un pareiza, kā izskatījās. Varbūt tiešām Lilli ir taisnība un es palīdzētu izolēt viltīgu un nenotveramu noziedznieci? Un šādi ari sāncense uz Mika sirdi tiktu novākta no ceļa… Ja Miks viņu vairs neredzētu, viņš noteikti atcerētos par mani. Bet ja Miks uzzinās par manu liecību un negribēs mani vairs redzēt?
Bet, jā vai es varēšu mierīgi dzīvot tālāk, zinot, par kādu cenu šī dzīve pirkta? Ja nu Jenna nav vainīga apsūdzībās? Un tas, ka Miks galu galā atgriezās pie Jennas, bija neizbēgami. Jo, kā zināms, veca mīlestība nerūs. Un, godīgi sakot, Jenna bija es gribēju teikt, ir ļoti labs cilvēks, ja vien tā nebija rūpīgi izveidota maska.
Vai es varēšu pati sev skatīties acis? Vai varēšu mierīgi pastaigāties pa Metropoles mozaīkas ielām? Kopā ar savējiem tīksmināties par ikvakara Gaismas šovu?
Klusums ieilgst.
Nu, tad kaut kas te būs vai nebūs? Tā ir Ludras griezīgā balss.
Paraugos displejā. Lai gan esmu safrizēta, uzkrāsota un saposta, izskatos nožēlojami. Acis šaudās, rokas dreb. Tātad šāds ir nodevēja veidols. Nē, nē! Tā neesmu es! Beta mani nepazītu, vecāki ne tik. Ja es tagad runāšu, šādi izskatīšos visu atlikušo dzīvi. Varēšu posties, krāsoties un mainīt drēbes, cik gribu, zem spožās, glancētās ārienes vienmēr slēpsies trīcošā, nožēlojamā nodevēja Heidi.
Heidi, kura baidīsies no atmaksas un no tā, ka pārējie uzzinās taisnību. Heidi, kura nespēs paskatīties acīs vecākiem un laikam jau ari Betai. Heidi, kuru mocīs sirdsapziņa par to, ka Mika glāsti ir pirkti par nodevības cenu. Heidi, kuras dēļ Jenna sēdēs ārpus Metropoles kaut kādā mīnus kvartālā un neredzēs sauli.
Nē, šis stāsts nav par mani.
Mani sauc Heidi. Es neesmu gļēva. Un es nepārdodos.
- Piedodiet, es nevaru.
- Ko tad?
-Ja Jenna ir narkodllere, lai to pierāda policija un Patruļa. Viņa man neko sliktu nav nodarījusi. Es varu izstāstīt tikai to, kas patiešām notika. Ka viņa mēģināja mani atrunāt no sellenna lietošanas. Vēlējās, lai es salīgstu mieru ar Betu. Pārdzīvoja par Mika zaudēšanu, lai gan man neko neteica. Un ka es redzēju viņus ar Miku kopā.