- Un kā ar Miku? Lilli tveras pie pēdējā salmiņa.
- Viņš pats izvēlējās Jennu. Esmu gatava cīnīties par Mika sirdi. Bet ne ar tik zemiskiem līdzekļiem.
Ludra un Lilli saskatās. Lilli nopūšas.
- Jā, te laikam neko nevar darīt. Mēs tikai veltīgi tērējam laiku.
- Heidi, pēc pāris stundām tu jau būsi ārpus Metropoles. Un nekad, atceries nekad, netiksi atpakaļ, par to vari būt droša! Ludra ļauni glūn uz mani.
Durvis aizcērtas. Atkal esmu viena. Pagalam mani sapņi par dzīvi spožajā, gaismas pielietajā Metropolē! Atkal nāksies nīkt 5A tuneļos. Bet tā vismaz esmu es. Un es neesmu nevienu nodevusi.
- Ko lai tagad dara? Ludra panikā lauzīja rokas. Mēs neesam tikuši galā ar uzdevumu!
- Mums vēl ir rezerves plāns, doktors Lilli saglabāja mieru. Tas zeņķis. Mūsu donžuāns. Manuprāt, viņš mīl tikai sevi. Par savu ādu viņš domās vispirms. Un kāpēc gan meitenēm patīk šādi atkritumi? doktors Lilli dramatiski noplātīja rokas.
- Kaut tā būtu, Ludra nopūtās. Iesim!
Pēc pāris minūtēm Miks uzklausīja klātesošos, slēpdams vieglu smīnu. "Kāpēc viņi domā, ka es tik lēti pārdošos," Miks prātoja. "Kā tad ar pašcieņu un godīgumu, ko sludina šie paši liekuļi?"
- Tātad, Mik, tu esijennas upuris. Tevi iebiedēja anjennas vecāki, no viņiem taču baidās visa pilsēta.
- Jenna tev iedeva pagaršot alkoholu un, protams, sellennu. Līdz tam tu lietoji tikai skābekļa kokteiļus.
- Jenna rīkoja neķītras orģijas, Jenna tevi pavedināja.
- Tiklīdz Jenna pamanīja, ka tevī uzplaukst tīras jūtas pret Heidi, Jenna iejaucās. Tu pats viņai nebiji vajadzīgs.
- Tev taču īstenībā patīk Heidi, vai ne?
-Eho klejojumos tu devies aiz izmisuma, lai aizbēgtu no Jennas ģimenes terora.
- Ja liecināsi, Jennu ar vecākiem uz dažiem gadiem izsūtīs no Metropoles. Tu būsi drošībā. Varēsi atvainoties Heidi un turpināt satikties ar viņu.
- Un pēc pāris gadiem jūs varēsiet apprecēties!
- Jā, ar šādu biogrāfiju tu varēsi startēt politikā! Puisis no augstākās sabiedrības piedzīvo maldus un nodevību, bet atrod īsto mīlestību. Meiteni no ārējiem kvartāliem. Cilvēkiem tas patiks!
- Ja nē, no Metropoles izsūtīs tevi. Sellenna lietošana ir noziegums, un tu pie tā pieradināji Heidi. Dubults noziegums.
Miks vēsi uzlūkoja klātesošos.
- Nepūlieties, lūdzu! Ko esmu sastrādājis, par to arī atbildēšu. Bet melot netaisos.
Gaidu. Solītās divas stundas jau garām. Nogurumā iekritu smagā miegā. Sapni rādās murgi es, Miks, Jenna un Beta maldāmies pa graustu Metropoli. Nevaram izslēgties jau vairākus mēnešus. Neviens mūs neredz, neviens ar mums nerunā. Visur putekļi un melna tumsa.
No murga mani izrauj Jo-Jo vai kāds nu ir viņa īstais vārds. Tad šie nav zaudējuši cerības mani pierunāt un atsūtījuši papildspēkus?
- Čau! Man labas ziņas.
Caur pieri paglūnu uz Jo-Jo un pat nepūlos atbildēt. Viņš atkal tērpies tai pašā idiotiskajā 3D raksta žaketē, kurā satiku viņu pirmajā prakses dienā. Šķiet, ka tas noticis pirms simt gadiem.
- Nu nepūties tā! Zinu, ka esi nogurusi un šokēta, bet paklausies, ir jaunumi!
- Kādi? Doktors Lilli un Ludra nolēmuši apprecēties?
- Neironizē, Heidi, lieta ir nopietna. īsāk sakot tiesas process pagaidām nenotiks. Pilsēta pret narkodileriem un eho kustību turpinās cīnīties citiem līdzekļiem. Sāksim sociālo kampaņu.
- Man atkal kaut kur jāuzstājas? Paldies, nē.
- Heidi, paklausies…
- Lieciet mani mierā! Nu jau izmisumā kliedzu. Kā pēc komandas durvīs parādās doktors Lilli, slēpdams kabatā injekciju čipu. Jo-Jo pamāj, un doktors pazūd.
- Nebūs jāmelo. Stāsti visu, kā bija, kā juties. Jenna ari uzstāsies. Un Miks.
-Jenna? Kas noticis? Jūs vairs neturat viņu aizdomās?
- Rūpīgi veikta Patruļas izmeklēšana apliecināja, ka pretjennu izvirzītās apsūdzības nebija īsti… ee… precīzas.
- Nemuldi! Vecāki samaksāja kādam, lai liekjennu mierā?
Jo-Jo nopūšas, saņēmis kārtējo neērto jautājumu.
- Heidi, tā ir tikai hipotēze. Tikai un vienīgi hipotēze.
- Man jūsu spēlītes jau ir noriebušās.
- Kad apkārt ir netīras spēlītes, ir svarīgi saglabāt savu es un nepārdoties, vai ne tā? nu Jo-Jo ir pārgājis uz filozofēšanu. Jā, es viņa vietā arī varētu tikpat relaksēti atzvilt dīvānā un prātuļot par dzīves jēgu.
- Labi, kas tagad notiks?
- Nekas īpašs. Ārpusē tevi gaidīs Beta. Kopā varēsiet doties atpakaļ uz kopmītnēm. Rīt tu iesi uz darbu, galu galā prakse vēl turpinās. Kad tevi vajadzēs filmēt sociālajai kampaņai, izsauksim.
- Klau, man viens lūgums.
-Nu?
- Nefilmējiet mani kopā ar Jennu. Nespēju viņu redzēt. Zinu, ka tas nav pareizi, bet pagaidām nevajag.
- Labi, to vecas draudzības vārdā var nokārtot. Un kā ar Miku?
-Nezinu… man vienalga, kā būs, tā būs… Labi, es filmēšos kopā ar Miku, bet bez Jennas.
- Heidi, bet kāpēc? Jo-Jo uzacis ir pacēlušās vai līdz puspierei.
- Man viņš ir jāsatiek. Jāredz. Jārunā. Un tad redzēšu, vai viņam vispār kaut ko nozīmēju.
Jo-Jo purina galvu, bet redz, ka neesmu pierunājama pārdomāt.
- Tu sevi tikai sāpināsi.
- Tas nekas. Sliktāk vairs nevar būt.
- Nu… kā vēlies. Noorganizēšu. Lai gan es tavā vietā to nedarītu. Labs ir, taisies uz izeju. Pēc tevis atnāks. Tiekamies vēlāk.
Jo-Jo uzmundrinoši paklapē man pa muguru un prom ir. Es palieku, truli blenžot sienā un apdomājot kārtējo dzīves pavērsienu.
- Jūsu bērni tiks sodīti administratīvi. Tā kā viņi tiek uzskatīti par daļējiem narkomajijas un kibermafijas upuriem, no bargāka soda viņi tiek atbrīvoti.
- Kāpēc daļējiem? -Jennas tēvs iedzēla gaiši oranžo skatienu ierēdņa sejā.
Ierēdnis reaģēja kā vairums cilvēku, sastopoties ar gēnu inženierijas dāvātajām tīģera acu zīlītēm. Viņš steigšus novērsa skatienu, bet, kad redzeslokā nokļuva Jennas tēva roku nagi, tik līdzīgi kaķa nagiem, sarāvās. Jenna un viņas māte laikam bija vienīgie cilvēki Metropolē, kuri nebaidījās no šī ietekmīgā cilvēka ar tīģera gēniem.
-Eē, nu… viņi tomēr gan piedalījās eho kustībā, gan lietoja sellennu… Ziniet, tie tomēr ir fakti, ierēdnis pinās, nodūris galvu un izlikdamies, ka lasa dokumentus uz galda.
Tā kā viņu dedzināja arī Jennas mātes dzintarainais acu skats, ierēdnis sāka svīst.
- Jā, maģiskā naudas vara! Viss kā uz burvja mājienu sagriezies kājām gaisā! Bet tomēr vēl viens parādiņš, kur ar naudu vien cauri netiksiet, aģents A5-24, kurš klusējot uzjautrināts bija vērojis scēnu, atriebīgi ierunājās.
- Vai tad vēl palicis kas neizrunāts? -Jennas tēvs ļauni palūkojās uz aģentu.
- Mēs neesam nevienu aizmirsuši. Un kā ar Heidi? Vai viņai kāds atvainosies?
- Tas nekādi neattiecas uz lietu, iesāka līdz šim klusējošais Mika tēvs, bet viņu apturēja sievas pieskāriens.
- Es uzskatu, ka Mika pienākums ir aiziet un izrunāties ar Heidi-jo agrāk, jo labāk, Mika māte stingri paziņoja un raidīja asu skatienu Jennas vecāku virzienā, Jennai arī ir jāatvainojas Heidi. Personiski un nekavējoties!