Piepeši aptveru, kas par lietu, esam nonākuši Lieldatora darbības laukā un ir iedarbinātas manas digitālās lēcas. Redzu datora modelētas/ičas. Bet kā viņi panāk taustes ilūziju? Varbūt žalūzijas bija jau tad, kad es iekāpu, tikai no tik smalka materiāla, ka manas dabiskās acis to neredzēja?
Pēc pāris minūtēm esmu pieradusi un vairs nelauzu galvu par tādiem nesvarīgiem jautājumiem. Esmu Metropolē, tas ir būtiskākais!
Izkāpju no vilciena. Bridi apstājos, lai apbrīnotu apkārtni. Šī stacija ir noformēta džungļu tematikā ar 3D projekcijām ir uzburta mūžameža ilūzija. Ir attēlots pat ūdenskritums. Aizspurdz raibu, spilgtu papagaiļu bariņš.
"Iā, kaut kur šis godības vidū jābūt autorizācijas punktiem.
Tikko pagūstu to nodomāt, kad manā redzeslaukā no zila gaisa parādās uzraksts "HEIDI, ID 5A21722, VĀRTI 123.11". Brīnos, bet tad man pielec, ka Metropoles Lieldatorā ir dati par mani un manu galamērķi. Paveroties uz vārtiem, pamanu, ka kopā ar mani uz šiem pašiem vārtiem dodas prāvs jauniešu pulciņš. 123.11. vārtos ik pēc piecām minūtēm pasažierus uzņem vagoniņš Prakses centra krāsās, kurš aizvedis mūs uz centra telpām.
Kā dators zina, ka esmu apmaldījusies? Vai tiek lasītas manas domas?
"JŪSU SMADZEŅU IMPULSI, KAS SATUR LIELDATORA KOMPETENCĒ ESOŠUS JAUTĀJUMUS, TIEK NOLASĪTI UN PĀRRAIDĪTI UZ LIELDATORU."
Hei, dator, tad man privātu domu vairs nedrīkst būt?
Dators jau laipni skaidro: "KALPOJU JUMS, ESMU DROŠS PAVADONIS METROPOLĒ. JŪS ESAT DROŠĪBĀ, JA UZTICATIES LIELDATORAM. JŪSU DOMAS NEVIENAM NETIKS IZPAUSTAS, TĀ IR KONFIDENCIĀLA INFORMĀCIJA."
Ak tā, un ja nu kāds tomēr parakājas manās slēptākajās domās?
"TIEK PARRAIDITI TIKAI TIE SMADZEŅU IMPULSI, KURI SATUR JAUTĀJUMUS LIELDATORAM."
Un ja kāds uzlauž sistēmu? Piemēram, Beta ir dzimusi hakere. Diez vai es gribu, lai viņa uzzina es biju uz randiņu ar Endo tajā nedēļā, kad viņi nesarunājās. Man kauns par šo rīcību, man nevajadzēja tā darīt.
"SISTĒMA IR ABSOLŪTI DROŠA."
Kāpēc redzu tikai uzrakstus? Vai dators ar mani sazināsies tikai rakstiski, bez skaņas?
"SKAŅAS FUNKCIJA IR NĀKAMAIS SISTĒMAS ATTĪSTĪBAS PROJEKTA PAKĀPIENS. TO PLĀNOTS IEVIEST TURPMĀKO 4 GADU LAIKĀ."
Paldies par to pašu, vismaz ausīs man tuvākos četrus gadus neviens nedžinkstēs. Nolemju izmēģināt, vai manas domas tiešām ir noslēpums. Nodomāju diez cikos pasniegs pusdienas? Klusums. Labi, padomāšu precīzāk. Lieldator, cikos pusdienas?
"ĒDINĀŠANU VARAT PASŪTĪT NO SAVAS VIETAS LIELAJĀ ZĀLĒ."
Kaut kas traks! Apstulbusi autopilotā sekoju pārējiem uz vagoniņu.
Neesmu paspējusi, kā nākas, apsēsties, kad vagoniņš jau atver durvis. Izejot no vagona, atklāju, ka esmu milzīgā hallē ar vairākiem tūkstošiem sēdvietu. Aizņemta gan tikai neliela daļa. Tāda sajūta, ka tūlīt skatīsimies kino.
Lieldators jau sagādājis man norādi: "470. RINDA, 1345. VIETA". Un uzzīmē redzeslaukā bultiņas, lai nenomaldos. Jocīgi! Sajūta kā 3D datorspēlē. Slīdoša ietves lente nogādā mani līdz vajadzīgajam punktam. Dodos uz savu vietu. Pie krēsla piestiprināta mugursoma ar manu vārdu. Ieintriģēta paveru to un jūtos kā Ziemassvētkos. Zaigojoša, plīvojoša gaisīga materiāla tunika, kura izrotāta ar Prakses centra 3D logo, jaka. Lieki piebilst, ka viss atbilst manam izmēram un ieturēts Prakses centra emblēmas krāsās gaiši zils, dzeltens un zeltains. Jauns, spīdīgs pēdējā modeļa Mi-dators, austiņas. Nekur gan neredzu ekrānu; tad attopos, ka ekrāns taču jau ir implantēts man acis. Naudas čips uz mana vārda. Šis atradums mani iepriecina visvairāk.
Kamēr apbrīnoju bagātību, iepriekšējās rindas sēdekļa aizmugurē, tas ir manā degungalā, iedegas panelis, kurš aicina sākt brokastis. Uz skārienjutīgā ekrāna izvēlos kafiju ar pienu un šokolādes sīrupu, kartupeļu biezputru, šokolādes pīrāgu, biezpienmaizīti. Ja reiz pieejams tāds ekskluzīvs piedāvājums kā īsts ēdiens bez maksas, jāieturas pamatīgi. Jau pēc minūtes kluss "kling" ziņo, ka pasūtījums ir klāt. Panelis atveras, kļūstot par galdiņu, un izņemu piegādātos gardumus elegantos, caurspīdīgos plastikas trauciņos. Urā, īsts ēdiens, un es jau biju nobažījusies, ka man izsniegs ierastos mākslīgos kubiņus!
Cenšos neievērot Lieldatora pūles, jo katru kumosu redzeslaukā reģistrē kaloriju skaitītājs Lieldators pakalpīgi sarēķina un parāda uzņemtās kalorijas.
Skatiens pa labi. Kārdinoša smarža ziņo, ka, kamēr brīnos un skatos apkārt, blakuskrēsls ir aizņemts un kaimiņš jau loka iekšā frī kartupeļus un ceptas desiņas ar kečupu. Slepens skatiens pa kreisi slepens tāpēc, ka nav pieklājīgi blenzt otra šķīvi, parāda veselīga uztura piekritēja brokastis grilētas zivs gabalu, salātus, ābolu un tasi nesaldinātas tējas ar citronu. Kur nu bez Lieldatora klātbūtnes uzzinu, cik kaloriju uzņem ari mani kaimiņi. Kaut kas traks!
Labi, atmetīšu kautrību un sākšu gādāt sev kompāniju nākamajam gadam. Jāiepazīstas ar kādu tuvāk. Sākšu ar misteru vai mis Makdonaldu.
- Čau, mani sauc Heidi!
Ļoti pazīstama balss noskandē: "Čau!" Mehāniski pieņemu piedāvāto desiņas gabaliņu un turpinu stīvi uzlūkot tik pazīstamās sarkanās cirtas un mazliet nekaunīgās, smejošās, gaiši zaļās acis.
- 0 jē, ko TU te dari??
Attopos blenžam mikrokameras objektīvā, un nu mana intelektuālā sejas izteiksme ir iemūžināta fotogrāfijā. Beta smejas kā traka:
- Labais! Ja tu redzētu sevi pirms dažiem mirkļiem! Bilde noteikti vinnēs kādā kuriozu fotokonkursā!
- Nē, es vēlos šo portretu kā MIC profila bildi. Kā tu te nokļuvi? Mēs taču pirms pāris stundām atvadījāmies stacijā!
- Ai, nolēmu tevi izjokot. Mani iedalīja vienā grupā, bet nolēmu noorganizēt mazu joku un līdz pēdējam brīdim neko neteicu! Es tik sēžu un gaidu, kad tu beidzot atrausies no delikatešu stumšanas ģīmī, lai beidzot sasveicinātos ar blakussēdētājiem! Bet šī tik ēd, Betai sākas jauns smieklu virpulis.
- Klau, tie tavi joki man iedzīs mazvērtības kompleksus.
- Meitenes, jūs neesat dvīnes?
Mums ar aci miedz un ar salātlapu māj ļoti iespaidīgs puisis, kurš aizņem vietu no manis pa kreisi. Ar skatu nomērām viņu no galvas līdz kājām. Novalkāti džinsi. Balts krekls. Ap kaklu rota ar īstiem mēnesakmentiņiem. Tiem zilajiem. īstiem! īsi platīnbalti mati, medains ādas iedegums droši vien modificētie gēni. Gaiši zilas acis. 3D grafikas nagu laka. Pēdējā parauga elastīgās plastikas sporta apavi, kuros iebūvētais dators regulē spiedienu uz pēdu un mikroklimatu un pārraida īpašniekam operatīvus datus par pulsu, asinsspiedienu un ieteicamo slodzi. Vienkārši skaidrojot šie apavi nekad nepiesvīst, neož un funkcionē kā tāda portatīvā medmāsa. Bagātu vecāku dēliņš?
- Miks. Ļoti patīkami satikt tādas foršas meičas jau pirmajās prakses stundās. Stilīgi mati. Eksplozīvs pārītis.
Es steigšus sakārtoju savas ugunssarkanās cirtas, lai Mika uzmanībai nepaslīdētu garām to krāšņums un mežonīgums. Miks miedz mums ar aci. Sākam obligāto ķircināšanos pilnvērtīgam flirtam.
- Beta. Neatdosi galus no tādas švakas pārtikas? Varbūt man panest tavu somu?
- Un es esmu Heidi. Pārdošu tev savu pīrāgu, lai vari izvilkt līdz vakaram. Ar atlaidi, jo nedaudz aizkosts.
- Meitenes, jūs nekā nejēdzat no sabalansēta uztura. Diētas labvēlīgo ietekmi uz domāšanas kvalitāti pierādīja jau pirms simts gadiem.