Virs iepriekšējā krēsla atzveltnes iznirst jau vilcienā redzētā galva, kas rotā smalko 3D raksta žaketi, un izdveš:
- Tauta, palīdziet! Mans kafēpanelis nedarbojas. Neesmu neko ēdis kopš četriem rītā.
Viņš izskatās tik komiski un žēlabaini, ka nevaram nesmieties. Man tūlīt sāksies krampji no tādas jautrības.
Sniedzu viņam pusi no pīrāga, Beta saiņo salvetē desiņu. Miks rīkojas racionāli iedarbina savu paneli un piedāvā nelaimes putnam izvēlēties no ēdienkartes. Padodam pāri krēslu rindai apelsīnu sulas glāzi, karsto enerģijas dzērienu un trīs dažādus picas gabalus. Mēs ar Betu, kā parasti, neesam noturējušās un Mika smaidīgo skatienu pavadībā esam pasūtījušas picu arī sev. Galu galā ja ēdiens par brīvu, jāizmanto izdevība.
- Kā tevi sauc?
-Jo-Jo.
-Kā?!
- Jo-Jo. Diemžēl 2079. gadā, kad nācu pasaulē, Pasaules Talantu šovā uzvarēja Lī Jo Kings. Mani vecāki bija ārkārtīgi jauni un viegli iespaidojami, tāpēc mirkļa karstumā apveltīja mani ar šādu vārdu.
Blenžam uz Jo-Jo. Smieties laikam nebūs glīti, jo cilvēks nav vainīgs, ja vecāki liek viņu apsmieklā ar stulbu vārdu. Bet, sasodīts, tas tomēr ir tik uzjautrinoši, jo par Jo-Jo dēvē garā auklā (tas ir novecojušais modelis) vai gravitācijas laukā iesietu ripiņu, ar kuru var rādīt trikus. Miks attopas pirmais.
- Vecīt, neņem galvā. Vārds jau nav galvenais dzīvē. Turies kopā ar mums, un tu nepazudīsi.
Jo-Jo smejas.
- Varēja būt sliktāk. Ja būtu piedzimis gadu ātrāk, šie mazgadīgie friki varēja mani nosaukt par Bhmetu Irī On. Tas ir skatuves pseidonīms akrobātam, kurš uzvarēja 2078. gada šovā.
- Kāpēc mazgadīgie, un kāpēc friki?
-Es tak viņiem piedzimu 17 gadu vecumā. Šie laikam domāja, ka zīdainis ir lelle, kas neēd, neraud un, atvainojiet, nečurā. Civilizētajā pasaulē bērnus vispār laiž pasaulē pēc trīsdesmit gadu vecuma, kad kāds nebūt prāts ir mājās.
- Viņi pret tevi slikti izturējās?
-Ari.
Jo-Jo ar plaukstu berzē pieri un manāmi nevēlas iegrimt sīkākā iztirzājumā, laikam jau tā izpaudis pārāk daudz. Mēs ar Betu saskatāmies. Miks strauji maina tēmu.
- Uz kurieni jums nosūtījumi?
Konstatējam, ka visi strādāsim Mediju centrā. Pacilātā noskaņojumā sūcu savu kafiju un no sirds izbaudu visaptverošu eiforiju. Nākotne rādās stipri rožaina. Tāda darbavieta un tāda kompānija, un arī Beta tepat! Vai tik daudz laba var notikt ar vienu cilvēku, kurš tūlīt, tūlīt izies lielajā dzīvē?
- Starp citu, es tevi ievēroju jau testā. Tu sēdēji priekšējā rindā. Tas ir Miks.
Jūtu, ka nedaudz nosarkstu aiz prieka. Tāds stilīgs puisis mani ir ievērojis jau pirmajās prakses stundās! Še tev, Ringo, dabūji? Nevaru izdomāt, ko atbildēt, lai gan uzskatu sevi par asprātīgu. Gribas atstāt iespaidu uz Miku.
- Ai… em… es tevi gan nepamanīju, beidzot izspiežu kādu nebūt atbildi. Muļķe. Izcili gudrs teikums, nudien.
Miks piemiedz man ar aci. Uztraukusies atlaižos krēslā un cenšos slēpt mulsumu. Es viņam laikam esmu iepatikusies. Slepus iebukņīju Betu un saņemu gandrīz nemanāmu atbildes spērienu pa kāju. Beta smalkjūtīgi izliekas neko nedzirdam un neredzam, lai gan zinu, ka viņa ir ievērojusi epizodes vissīkākās nianses, kuras smalki pārrunāsim vēlāk.
Šķiet, ka šodien esmu izvilkusi lielo, laimīgo lozi!
Slaida, skaista meitene tirkīzziliem matiem un tādas pašas krāsas acīm uzmanīgi vēroja klātesošos. Izlikdamās, ka knibina tirkīzzilos nevainojamās formas nagus, viņa salīdzināja atsūtītos dosjē ar atrastajiem cilvēkiem. Deviņi atrasti, datorvīruss jau ir pārraidīts. Atlikusi Heidi. Kur viņa ir? Izmantot Lieldatoru viņa neuzdrošinājās. "Sasodīts, neatceros Heidi atrašanās vietu, tikai aptuvenas koordinātas. Meklēšanas programmu palaist riskanti. Būs jāmeklē pašai, bez pieslēgšanās Lieldatoram."
Meitene šķietami vienaldzīgi devās pa eju starp krēslu rindām. Trenētais acu skatiens skenēja klātesošo sejas, salīdzinot tās ar atmiņā iekodētajiem tēliem. Gēnu inženierijas uzlabotā redze bez grūtībām ļāva saskatīt sīkākās detaļas, gluži kā raugoties palielinājumā.
"… Heidi, metrs sešdesmit pieci, slaidas miesasbūves, sarkani mati līdz viduklim, brūnas acis… Ahā, te laikam ir… sasodīts, divas tik līdzīgas meitenes! Kura ir Heidi? Vienai zaļganas acis, otrai… brūnas, jā, brūnas! Heidi, paskaties uz manu pusi, lai varu pārliecināties, ka tā esi tu… Jā, rokā ir!"
Ar pūlēm apspiedusi triumfējošu smīnu, meitene atgriezās savā vietā un izlikās kārtojam sarežģīto, šonedēļ moderno vairāku desmitu bizīšu matu sakārtojumu. Neviens nepievērsa uzmanību mēnesakmentiņu matu rotai, kuru meitene sažņaudza rokā.
Tūlīt sāksies uzruna. Hallē valda gandrīz neizturams troksnis, klātesošajiem apmainoties iespaidiem. Pa krēslu ejām skrien prakses audzēkņi, cenšoties paspēt atgriezties savās vietās. Vienu sekundi man šķiet, ka redzu Jennu, manu paziņu no testa dienas. Tomēr laikam kļūdījos.
Tūlīt sāksies uzruna. Kopā ar pārējiem sastingstu, lai nepalaistu garām ne vārdiņa.
"Sveiki, jaunieši!
Ir patiess prieks turpināt ikgadējo tradīciju palīdzēt MIC1062 pilsētas jaunajai paaudzei izvēlēties turpmāko dzīves ceļu. Jūs gaida viena gada prakse Metropoles Jauniešu Prakses centrā dažādos kvartālos un dažādās profesijās. Katrs no jums pavadīs izaicinājumiem bagātu gadu. Daudziem no jums šī diena ir pirmais pakāpiens pa veiksmīgas karjeras kāpnēm.
Metropole rūpēsies par jums visu šo gadu un parādīs labāko, ko spēj sniegt pilsēta. Jūs iepazīsiet dažādas pilsētas dzīves šķautnes. Tas būs piedzīvojums. Un mēs ceram, ka pēc tam jūs ar pašaizliedzīgu un entuziasma pilnu darbu atdosiet pilsētai to labo, tos pamatus, kurus mēs jums dāvāsim šī gada laikā.
Laipni lūdzam Metropolē!"
Tēvocīti uz ekrāna, kurš ir Pilsētas Izglītības inspekcijas pārvaldnieks, nomaina jaunu, starojošu jauniešu kaleidoskops, kuri trauksmainas mūzikas pavadībā stāsta par sevi.
Sveiciens visiem! Esmu Zaiga. Zaiga ir kopta blondīne pirmklasīgā kostīmā, kura sēž ultramoderna ofisa telpās. Prakses laikā es ļoti centos apgūt visu jauno. Dibināju kontaktus un čakli strādāju. Praksē biju Mediju centrā, rediģējot Realitātes šovu vizuālos efektus. Tagad es strādāju šeit esmu asistente Pilsētas Dziesmu un deju svētku komandpunktā!
Skaudigi noelšos. Kā tai Zaigai paveicies! Dziesmu un deju svētki ir pilsētas centrālais oficiālais notikums, šajā jomā strādāt ir prestiži.
- Esmu Arts. Šis jaunais cilvēks ir filmēts sporta zālē.
- Prakses laikā sapratu, ka mans aicinājums ir sporta pedagoģija. Tagad strādāju par fizkultūras treneri ventilācijas dienesta darbinieku sporta centrā minus 3A kvartālā. Tas gan neatrodas Metropolē, bet esmu laimīgs. Esmu gandarīts, jo palīdzu cilvēkiem!
Pēc šī paziņojuma jūtu zālei pāršalcam tādu kā virmoņu. Kā nu ne visi deg nepacietībā par jebkuru cenu tikt prom no pilsētas ārējiem kvartāliem un iegūt tiesības dzīvot un strādāt Metropolē, tāpēc šis tipāžs ir absolūts pārsteigums. Nu bet jā, Metropole nav no gumijas, visiem labas dzīves kārotājiem tur nekad neiekļūt, tāpēc mūs jau laikus gatavo tam, ka var sanākt visādi un ka dzīves laime atrodama arī ārpus Metropoles kupola. Jā, tas nu gan ir diezgan ticami.
- Mani sauc Jenna. Pazīstu vakardienas nejaušo paziņu ar ekskluzīvajām kurpēm un tikpat ekskluzīvo matu krāsu.