Latvijā vajadzēja legalizēt. Tātad meitenei jādabū pase, bet, lai tiktu pie pases, nepieciešama dzimšanas apliecība vai kāds cits vērā ņemams dokuments. Kamēr draugi lauzīja galvas un mežģīja prātus, Vize, ierāvusies dīvāna stūrītī, burtoja vecas bilžu grāmatas, aiztaupījušās no Katrīnas bērnudienām, un grauza apdrupušus šerbeta kvadrātiņus vienīgos saldumus, kas bez blata vēl bija nopērkami veikalos un viņai lieliski gāja pie sirds.
"Par naudu var nopirkt visu ko, pat pilnu komplektu dokumentu," apgalvoja Zigmunds. Valfrīds bija gatavs piekrist, Katrīna neticīgi kratīja galvu politiskā situācija, ieskaitot pretmigrācijas pasākumus, bija tiktāl sakaitēta, ka šāds pasākums, proti, kukuļdošana, varēja beigties ar milzīgu blīkšķi. Jaundibinātais pilsonības un migrācijas departaments ikvienu šaubīgāku gadījumu pētīja kā zem mikroskopa; iestādē bija nolasīti tik principiāli darbinieki, ka ar rubļu paku vai dolāru vīkšķi (kuru, starp citu, viņiem nebija) ķepā tādiem labāk netuvoties! Situācija šķita bezcerīga, taču pirmā septembra priekšvakarā notika brīnums Zigmundam pienāca uzaicinājums uz tālsarunu ar tēvu pirms vairākiem gadiem no Latvijas aizbraukušo mežraga virtuozu Valteru Reizemani, Ļeņingradas filharmonijas simfoniskā orķestra mūziķi! Reizemanis seniors savu dēlu mīlēja, taču uzskatīja, ka pilngadību sasniegušam puisim jāattīstās patstāvīgi. Pietiek, ja šo procesu ik pa laikam pabalsta ar glītu naudas summiņu, piedevām nosūta kādu uzmundrinošu vēstuli. Šajā reizē, ņemot vērā politisko ainu visās vīlēs ņirkstošajā PSRS, Reizemanis vecākais bija nolēmis izbrīvēt desmit minūtes sarunai, lai uzzinātu, kas īsti notiek Latvijā, ciktāl disidentu būšanās iesaistījies viņa dēls un vai augstākminētais dēls netaisās precēties, vai varbūt ir jau paspējis to izdarīt? Ieva uzmanības iepriecinātais un pārsteigtais Zigmunds atzinās, ka patiesi grasās apņemt sievu, tikai…
"Tad jau tev nenāktu par ļaunu kāds peso, redz, es pirms pāris nedēļām atlidoju no štatiem, caur ko ienācies kas vairāk par koka rubčikiem. Kolēģis jaunnedēļ lido uz Rīgu, iedošu šim līdzi… Paklau, dēls, vai tā tava līgava smuka? Nav resna, ko? Vai, kas vēl ļaunāk, stulba kā miets, kas pat Vonnegūtu nav lasījusi?" Lai gan Vizei tāds Vonnegūts nebija pat sapņos rādījies, Zigmunds steidzās apliecināt, ka viņa līgava nav ne resna, ne stulba, bet gan neganti smuka, ar tumšiem, gariem matiem, un ka daži zaļie amerikāņu peso ir ārkārtīgi vēlami topošajai ģimenes laimei… Kamēr aplaimotais Zigmunds tērzēja ar vējaino un ģeniālo tēvu, pēkšņa atklāsme piemeklēja arī mājas darbos iegrimušo Katrīnu! Mizojot kartupeļus (darbība, kas allaž aizvedina domas tālos ceļos), viņa atminējās savu melu stāstu muzeja direktora vietniecei, un pēkšņi savijusies asociāciju ķēde pārsviedās uz Zigmunda un Vizēs problēmu. Krievija! Dokumentu kārtošana! Saki vēl, ka melot ir slikti! Ja Latvijā pilsonības būšanas uzmana tā, ka ne pelei nesprukt cauri, tad viņpus Zilupes par to nevienam galva nesāp tur gan varētu bez problēmām nopirkt papīrus, kādi nepieciešami personas identitātei, būtu vien nauda! Ak, vai, kā lai tiek pie naudas, ja viņai maciņā grabinās nožēlojamas kapeikas, Valfrīdam palicis labi ja desmitnieks, bet Zigmunds savu atvaļinājuma naudu noplakarējis jau pirms septiņpadsmitā gadsimta!
Kad Saules ielas mājiņā iebrāzās Zigis, atviezies idiotiski laimīgā smaidā, un nekavējoties plāja vaļā jaunumus, Kate, tobrīd kāsdama kartupeļus, gandrīz izlaida kastroļa vāku no rokām, un tikai pamatīgs grābiens, apdedzinot pirkstus, palīdzēja izglābt vakariņas no atkritumu spaiņa.
- Cik tad seniors tev sola? apprasījās Valfrīds, apcerīgi košļādams sakaltušu siera mizu.
- Ļāva saprast, ka mazāk par trim sotakiem nebūs. Zigis aizgūtnēm rija cigaretes dūmus. Vize graizelēja milzīgu tomātu un klusēja, gaidīdama, kamēr viņai paskaidros, ko nozīmē ērmotie vārdi it kā jau pašu mēle, bet saprast nevar, rau, atkaclass="underline" Tad jau tu esi gandrīz miljonārs! Turklāt Katiņa, to teikdama, gandrīz vai gaisā lec no priekiem.
- Kas tas ir miljonārs? viņa tomēr nenocietās pajautāt, un Zigmunds sagrāba meiteni tik vētrainā apkampienā, ka tai vai ribas iebrikšķējās, bet Kate un Valfrīds uzlūkoja draugu kā teiksmainu būtni. Nudien, trīssimt Amerikas dolāru 1990. gadā bija prātam neaptverama summa; šķita, ka to īpašnieks spēj visu vai gandrīz visu.
Troksnis aiz loga izrāva Katrīnu no atmiņu straumes. Izklausījās, ka vecās mājas sienai ar āmuriem metusies virsū vesela postītāju orda. Krakšķēja un knikšķēja, rībēja un pakšķēja, un tam vēl pievienojās neskaitāmi agresīvi brēcieni un svilpieni. Viņa izlēca no gultas un parāva logu vaļā ak, pasaulīt, strazdi! Ne mazāk kā simts lāsumainu jaunuļu ieklupuši mežvina vijumos, kas biezi klāja mājas dienvidu sienu, un, neaprakstāmā alkatībā kaudamies un grūstīdamies, knābāja sarkanmelnās odziņas. Šķita, ka putni ir gluži apdulluši, jo cilvēka tuvums tiem neiedvesa nekādas bailes… Vai varbūt mežvina ogas bija paspējušas ierūgt, un putni bija iereibuši?
Nez, ko par tādu strazdu uzvedību zinātu stāstīt Dana? Kate nomurmināja, ieinteresēti vērodama putnu, kas, ne druskas nebaidīdamies, rija mežvina ogas.
Raugi, Zigmunda vecākā meita bija ar putniņiem. Tas nozīmē, ka par savas dzīves piepildījumu bija izvēlējusies dabaszinātnes, konkrētāk, ornitoloģiju. Ja Ievai par piecpadsmitās dzimšanas dienas simbolisko dāvanu kļuva saksofons, tad Dana jau kopš četrpadsmit gadu vecuma lepojās ar pamatīgu lauka tālskati, ko cauru vasaru staipīja līdzi Grietiņmeža putnu vērošanas pārgājienos. Danas iedzimtā muzikalitāte izpaudās galvenokārt putnu dziesmu un treļļu atdarināšanā meitene prata virtuozi svilpot, klakšķināt un šo to atskaņot arī uz blokflautas.
Katrīna brīdi šaubījās vai pieļaujams traucēt Danu stundu laikā, tomēr nenocietās, tvēra mobilo tālruni un uzņēma pāris attēlu, ko tūdaļ nosūtīja Danai kopā ar īsziņu: "Kāpēc strazdi nav aizlidojuši uz D, bet žūpo manā vīnadārzā?"
Kamēr Kate mazgājās un ģērbās, pienāca atbilde: "Laikam pie vainas globālā sasilšana u. tml. parādības, putniem nojukusi orientācija, uztaisi vēl kādu bildi, ja var, tuvplānā." Danas pieprasījums tika izpildīts pēc labākās sirdsapziņas; ar zoom funkcijas palīdzību Katrīnai izdevās nofotografēt divus strazduļus, kas plēsa viens otru aiz čupras. Ačeles bija reibuma apmiglotas, un šis skats ārkārtīgi atgādināja pļēguru kautiņu pēdējās šņabja šļukas dēļ liec kaut izstādē par alkohola kaitīgumu! Apmierināta ar paveikto, Kate savāca drēbes un veļu un trallinādama devās uz vannasistabu. Viņa mazgājās ilgi, ar baudu stāvēja zem pavēsas dušas šļācēm. No slapjajiem matiem dvesa burvīga kokosriekstu šampūna smarža, un pirms divām dienām lakotie nagi joprojām izskatījās nevainojami. Diemžēl mazu plaisiņu labsajūtā iecirta skatiens spogulī.