sakarsušais krekls, roka uz viņas potītes. Staigāt bija brīnumaini. Ari sēdēt Apgaismības Lielajā zālē kā tagad, gaidot Sapņu piektdienas sākumu.
- Klausies uzmanīgi, - sacīja Frensiss. - Tev noteikti patiks.
Viņš nepateica Mejai, kāds projekts šodien tiks prezentēts; viņa zināja vienīgi to, ka tā ir Gaša Hazeni ideja. Agrāk viņš kopā ar Frensisu strādāja pie bērnu drošības, bet pirms četriem mēnešiem bija izveidojis pats savu komandu un šodien grasījās iepazīstināt sfēristus ar sava darba rezultātu.
Viņi sēdēja pašā priekšā. Frensiss paskaidroja, ka tas esot Gaša lūgums, - pirmo reizi uzstājoties Lielajā zālē, viņš gribot redzēt savā tuvumā kāda drauga seju. Mēja pagriezās un pārlaida skatienu auditorijai; dažas rindas tālāk sēdēja Dens un Renāte ar Sabīni, kuras ieinteresētas vēroja starp viņām nolikto planšeti.
Sirsnīgu aplausu pavadībā uz skatuves iznāca Eimons Beilijs.
- Šodien esam sagatavojuši jums īpašu cienastu, -viņš sacīja. - Lielākā daļa klātesošo pazīst mūsu dārgumu un universālo talantu Gašu Hazeni. Daudzi zina arī to, ka pirms kāda laika viņam radās oriģināla ideja, un mēs mudinājām to attīstīt. Šodien viņš pastāstīs par savu projektu, un es domāju, ka jums tas patiks. - Ar šiem vārdiem viņš devās prom, atstājot skatuvi nākamā oratora rīcībā. Gass Hazeni bija savdabīgs pretstatu apvienojums -teju vai pārdabiski skaists, bet bikls kā pele. Katrā ziņā viņš radīja tādu iespaidu, gandrīz vai uz pirkstgaliem lavoties pa skatuvi.
- Varbūt starp jums ir arī tādi kā es, - viņš iesāka, - proti, neprecējušies pajoliņi, mūžīga vilšanās saviem persiešu vecākiem un vecvecākiem, kuri uzskata jūs par pilnīgu neveiksmi, jo jums joprojām nav sievas un bērnu. Un to nav tāpēc, ka esat pajoliņš.
Zālē atskanēja smiekli.
- Vai es divreiz pateicu vārdu “pajoliņš”? - Atkal smiekli. - Ja šeit būtu mana ģimene, jūs dzirdētu to daudz vairāk reižu. Pieņemsim, ka es gribu iepriecināt vecākus un varbūt arī sevi pašu, sameklējot piemērotu partneri, - Gass turpināja. - Vai kāds šeit grib atrast partneri?
Zālē paslējās dažas rokas.
- Kā tad! Tie ir klaji meli. Es skaidri zinu, ka sešdesmit septiņi procenti klātesošo ir neprecējušies, un vēršos tieši pie jums. Pārējie trīsdesmit trīs procenti var iet pie velna.
Gass bija burvīgs. Mēja skaļi iesmējās un pačukstēja Frensisam pie auss: - Man viņš patīk.
- Pieņemsim, ka esmu izmēģinājis dažādas iepazīšanās vietnes un pēdīgi atradis piemērotu variantu, -Gass turpināja. - Viss ir labi, es uzaicinu šo meiteni uz randiņu, vecāki ir laimīgi un īsu brīdi lolo cerību, ka neesmu velti izniekojis viņu DNS. Bet, kolīdz randiņš ir sarunāts, es jūtos izdrāzts, lai gan patiesībā ir gluži pretēji - es dzīvoju celibātā un gribu mainīt situāciju. Es jūtos izdrāzts, jo visu nedēļu drudžaini domāju, kur viņu aizvest, - uz restorānu, koncertu, vaska figūru muzeju? Uz kādu tumšu pagrabstāva zaņķi? Man nav ne jausmas, bet tas ir ļoti svarīgi. Nepareiza izvēle - un mani uzskatīs par idiotu. Man ir daudz interešu un daudz kas patīk, tāpat arī viņai, bet šī pirmā izvēle ir ļoti svarīga. Man ir vajadzīga palīdzība, lai nodotu pareizo informāciju - ka
esmu apņēmīgs un jūtīgs, apveltīts ar smalku intuīciju un labu gaumi, vārdu sakot, pati pilnība.
Zāle smējās gandrīz bez pārtraukuma. Uz ekrāna Ga-sam aiz muguras parādījās ikonu režģis ar paskaidrojumiem. Mēja saskatīja simbolus, kas varētu apzīmēt ^ restorānu, kinoteātri, iepirkšanos, brīvdabas aktivitātes un pludmali.
- Pievērsiet uzmanību ekrānam, - Gass turpināja.
- Ņemiet vērā, ka tā ir bēta versija, kuru mēs saucam par LuvLuv. Droši vien tas ir stulbs nosaukums. Es pats zinu, ka tas ir stulbs, un mēs pie tā strādājam. Bet galvenais ir tas, kā šī programma darbojas. Pieņemsim, ka es esmu atradis kādu meiteni, zinu viņas vārdu un gribu satikties. Esmu izpētījis viņas profilu iepazīšanās vietnē un sociālajos tīklos, mājaslapu un visu, ko vien varēju atrast, bet LuvLuv sniegs man pilnīgi citu informāciju. Un tā es ievadu programmā potenciālās draudzenes vārdu. Tas ir pirmais solis. Tad LuvLuv jaudīgā un ķirurģiski precīzā meklēšanas sistēma skenēs tīmekli, lai palīdzētu man atbrīvoties no pajoliņa statusa, atrast savu otro pusīti un iepriecināt ar mazbērniem vecākus, kuriem jau ir aizdomas, ka esmu neauglīgs.
- Tu esi fantastisks, Gas! - zālē atskanēja sievietes balss.
- Paldies! Varbūt kaut kur aiziesim? - Gass pagaidīja atbildi, bet sieviete neatsaucās. - Redzat? Lūk, kāpēc man ir vajadzīga palīdzība. Lai izmēģinātu šo programmu, mums vajag kādu reālu personu, kura grib uzzināt ko vairāk par savas romantiskās intereses objektu. Vai ir kāds brīvprātīgais?
Turot roku virs acīm, Gass teatrāli nopētīja zāli. - Neviena? Un tomēr! Kāds ir pacēlis roku.
Mejai par šausmām, Gass lūkojās uz viņas pusi, pareizāk sakot, uz Frensisu, kurš bija pacēlis roku. Pirms viņa paguva bilst kaut vārdu, Frensiss piecēlās un devās uz skatuvi.
- Aplausi mūsu drosminiekam! - iesaucās Gass, kad Frensiss uzskrēja pa pakāpieniem un nostājās viņam līdzās prožektoru gaismā. Pametot savu vietu, viņš pat nepaskatījās uz Mejas pusi.
- Kā jūs sauc, ser?
- Frensiss Garaventa.
Mejai šķita, ka viņa tūlīt izvemsies. Kas te notiek? Tas taču nevar būt pa īstam! Vai viņš tiešām grasās runāt par viņu visu šo cilvēku priekšā? Nē, Mēja sevi mierināja. Viņš tikai palīdz draugam, viņi noteikti izmantos demonstrācijai virtuālus tēlus.
- Nu ko, Frensis, - Gass turpināja. - Kā noprotu, tu gribi ar kādu satikties?
- Jā, Gas, tieši tā.
Mejai no šausmām sareiba galva, tomēr viņa ievēroja, ka uz skatuves Frensiss pilnīgi pārvērtās - tieši tāpat kā pirmīt Gass. Ievilcis sejā smaidu, viņš piespēlēja draugam un visai pārliecinoši tēloja biklu puisi.
- Vai tā ir reāla persona? - pajautāja Gass.
- Protams, - sacīja Frensiss. - Es vairs nesatiekos ar iedomu tēliem.
Visi sāka smieties, un Mejai atkal sažņaudzās kuņģis. Bļāviens! - viņa klusībā nolamājās. Bļāviens!
- Un kā viņu sauc?
- Viņu sauc Mēja Holande. - Frensisa skatiens pirmo reizi paslīdēja uz viņas pusi. Mēja bija aizsegusi seju ar rokām un vēroja notiekošo caur trīcošajiem pirkstiem.
Spriežot pēc tikko manāmas galvas kustības, Frensiss bija to ievērojis, bet tūlīt pat pievērsās Gasam, smaidot gluži kā televiktorlnas vadītājs.
- Lieliski. Mēja Holande. - Gass ierakstīja viņas vārdu planšetē, un tas parādījās meklēšanas lodziņā uz ekrāna, rakstīts ar trīs pēdas augstiem burtiem.
- Tātad Frensiss grib satikties ar Mēju un radīt labu iespaidu. Kas ir galvenais, kas viņam būtu jāzina? - Gass vērsās pie zāles.
- Alerģijas! - kāds iesaucās.
- Lai būtu alerģijas. Tūlīt paskatīsimies.
Gass noklikšķināja uz ikonas ar šķaudošu kaķi, un zem tā parādījās kaut kas līdzīgs īsai vārsmai.
Iespējama alerģija no glutēna.
Ir alerģija no zirgiem.
Mātei ir alerģija no riekstiem.
Par citām alerģijām nav informācijas.
- Nu re! Tagad varam noklikšķināt uz jebkura no šiem rezultātiem un uzzināt ko vairāk. Pamēģināsim glutēnu. -Gass noklikšķināja uz pirmās rindiņas, atverot krietni blīvāk aizpildītu lapu ar tekstu un pievienotajām saitēm. - Kā redzat, LuvLuv ir sameklējusi visu, ko Mēja jelkad ir ielikusi internētā, kā ari izpētījusi un apkopojusi šo informāciju. Varbūt Mēja ir pieminējusi glutēnu, varbūt meklējusi vai pirkusi bezglutēna produktus. Tas liek domāt, ka viņai varētu būt alerģija no glutēna.
Mēja gribēja pamest zāli, bet saprata, ka tas būtu vēl sliktāk nekā palikt uz vietas.