No rīta Mēja izrevidēja sienas skapi un atvilktnes, zinādama, ka kopmītnē ir pieejamas ari pilnigi jaunas drēbes, kuras var aizņemties vai paturēt pavisam. Viņa izvēlējās kokvilnas T kreklu un piegulošas pusgarās bikses, un abi apģērba gabali patiešām ne reizi nebija vilkti. Uz izlietnes stāvēja nelietots mitrinošs krēms un mutes skalojamais, organiski vietējā ražojuma produkti, un Mēja izmēģināja gan vienu, gan otru. Tad viņa iegāja dušā, apģērbās un astoņos divdesmit atkal bija pie sava galda.
Un nekavējoties tika bagātīgi atalgota par saviem pūliņiem. Pār trešo displeju nolija apsveikumu straume: no Dena, Džareda, Džosajas un Denizes, aptuveni piecas ziņas no katra, un vismaz ducis no Enijas, kura vai plīsa no sajūsmas un mātišķa lepnuma. Ziņa ātri izplatījās IntraSfērā, un līdz pusdienlaikam Mēja bija saņēmusi 7716 smaidiņus. Visi jau bija zinājuši, ka viņa tiks ar to galā. Visi prognozēja viņai spožu karjeru, ne vēlāk kā septembrī viņa jau būšot pārcelta uz citu nodaļu, jo reti kuram esot izdevies tik mērķtiecīgi un ātri uzlabot savu Dalības Līmeni.
Visu nedēļu Mēja bija kā spārnos, savas jaunās kompetences un pašapziņas iedvesmota. Viņa jau bija pavisam tuvu 2000 punktu topam, un, cieši apņēmusies tikt pāri šai robežai, līdz vēlai naktij sēdēja pie datora arī nedēļas nogalē un nākamās nedēļas sākumā, visu šo laiku nakšņojot tajā pašā kopmītnes istabiņā. Viņa zināja, ka grupa sfēristu ar Dalības Līmeni virs 2000, tā dēvētā T2K, ietver teju vai maniakālus aktīvistus, īstu socializācijas eliti sekotāju acīs. T2K locekļi vairāk vai mazāk turējās savās pozīcijās, nu jau gandrīz pusotru gadu viņu grupā nebija vērojamas gandrīz nekādas pārmaiņas.
Tomēr Mēja gribēja pamēģināt. Ceturtdienas vakarā viņa bija tikusi līdz 2219 punktiem un zināja, ka šādu mērķi sev ir nosprauduši arī citi censoņi. Nākamās stundas laikā viņa pacēlās tikai par diviem punktiem - līdz 2217. Mēja zināja, ka tas nebūs viegli, bet šis izaicinājums viesa tīkamu satraukumu. Lielisks stimuls bija arī neskaitāmās uzslavas, kuras viņa saņēma katru reizi, kad pacēlās par vēl vienu tūkstoti, apziņa, ka viņa ir atlīdzinājusi Enijai par pūlēm.
Desmitos Mēja bija tikusi lidz 2188 punktiem un sāka pagurt, bet tad pēkšņi iedomājās, ka ir jauna un stipra un var strādāt vai visu nakti. Tikai viena negulēta nakts, un viņa varētu iekļūt T2K, kamēr visi pārējie guļ saldā miegā. Viņa apbruņojās ar enerģijas dzērienu un želejas tārpiņiem un, kad kofeīns un cukurs sāka iedarboties, jutās burtiski neuzveicama. Ar trešā displeja IntraSfēru bija par maz, viņa it viegli tika galā arī ar EkstraSfēras plūsmu. Mēja turpināja uzbrukumu, pievienojoties vēl pārsimt zingu plūsmu sekotājiem, un katrā ielika kādu komentāru. Drīz vien viņa tika līdz 2012 punktiem un sastapa nopietnu pretestību. Ar 33 komentāriem produktu testēšanas vietnē viņai izdevās pacelties līdz 2009 punktiem. Mēja uzmeta acis kreisās rokas locītavai, lai noskaidrotu, kā reaģē viņas organisms, un ar prieku konstatēja, ka ir paātrinājies pulss. Viņa visu kontrolēja, bet ar to bija par maz. Pagaidām viņa sekoja līdzi tikai 41 statistikas rādītājam. Viņas klientu apkalpošanas vidējais vērtējums bija 97, pēdējais - 99 punkti. Visas grupas vidējais rādītājs bija 96 punkti. Todien viņa bija apkalpojusi 221 klientu, vakar līdz šim laikam - 219 klientus, vidēji dienā viņa apkalpoja 220 klientus, bet
citi grupas locekļi - 198. Būtisku dienišķo informāciju nodrošināja ari otrais displejs. No citiem sfēristiem viņa bija saņēmusi 1192 ziņas, izlasījusi 239 un atbildējusi uz 88. Viņa bija uzaicināta uz 41 uzņēmuma pasākumu un atbildējusi uz 28 uzaicinājumiem. Sfēras pakalpojumus todien bija izmantojuši 3,2 miljardi lietotāju, dažādas vietnes skatītas 88,7 miljardus reižu. EkstraSfērā Mejai bija 762 draugi un 27 draudzības uzaicinājumi. Viņa sekoja 10 343 zingeriem, 18 198 sekoja viņai. Viņa nebija izlasījusi 887 zingus. Viņai bija ieteikti 12 862 zingeri. Viņas digitālajā bibliotēkā bija pārstāvēts 921 mūziķis ar 6877 dziesmām, ieteikti vēl 3408 mūziķi. Turpat glabājās arī 33 002 attēli; ieteikti bija vēl 100 038 attēli. Gaisa temperatūra telpā bija 21 °C, ārā - 22 °C. Todien parkā bija reģistrēts 10 981 sfērists un 248 viesi. Mēja bija pieteikusies iespējai saņemt paziņojumus, kolīdz kādā no viņas iecienītajām ziņu plūsmām tiks pieminēts viens no 45 uzdotajiem vārdiem. Todien bija saņemti 187 šādi paziņojumi. Viņa zināja, cik cilvēku todien bija skatījušies viņas profilu (210) un cik ilgu laiku tam patērējuši (vidēji 1,3 minūtes). Ja viņa gribētu, varētu iet vēl dziļāk un noskaidrot, ko tieši katrs no viņiem bija skatījies. Tīkamu miera un kontroles izjūtu sniedza arī tie pārdesmit skaitļi, kuri atspoguļoja viņas veselības stāvokli. Mēja zināja, kāds ir viņas pulss, proti, tieši tāds, kādam tam būtu jābūt. Viņa zināja, ka todien ir spērusi gandrīz 8200 soļus un it viegli varētu tikt līdz 10 000. Viņa zināja, ka todien ir uzņēmusi pietiekami daudz šķidruma, arī kaloriju daudzums atbilda normai saskaņā ar ķermeņa masas indeksu. Pēkšņas apskaidrības brīdī Mēja aptvēra, kas ir galvenais viņas raižu, nemiera vai stresa faktors;
tas nebija nekāds ārējs, neatkarīgs spēks, kas apdraudēja viņu vai citus, izraisot dažādas nelaimes un problēmas. Tas bija kaut kas iekšējs, subjektīvs - tā bija neziņa. Nevis tas, ka viņa ir sastrīdējusies ar draugu vai izsaukta uz pārrunām ar Džosaju un Denīzi, bet neziņa. Ko tas varētu nozīmēt? Kas viņiem padomā? Kādas tam būs sekas? Kas būs tālāk nākotnē? Ja tas viss būtu zināms, iestātos totāls miers. Mēja gandrīz noteikti zināja, kur šobrīd atrodas viņas vecāki, - mājās, kur gan citur. Izmantojot Sfēras Lokatoru, viņa varēja noskaidrot, kur ir Enija, - savā kabinetā, droši vien vēl strādā tāpat kā viņa. Bet kur ir Kaldens? Viņš nebija rādījies jau divas nedēļas. Mēja uzrakstīja Enijai īsziņu.
Vai tu neguli?
Es nekad neguļu.
Joprojām nekādu ziņu no Kaldena.
No tā vecūkšņa? Varbūt viņš ir miris? Bet viņam bija gara un skaista dzīve.
Vai tu tiešām domā, ka viņš gribēja te kaut ko izošņāt?
Domāju, ka tev ir paveicies tikt no viņa vaļā. Ļoti labi, ka viņš ir pazudis. Man jau bija sākusies viegla paranoja.
Viņš nav nekāds spiegs.
Tad viņš ir vienkārši vecs. Varbūt kāda sfērista vecētiņš -bija atnācis ciemos un apmaldījās. Labi, ka viņš pazuda. Tu esi par jaunu atraitnes lomai.
Mēja atcerējās viņa rokas. Šīs rokas bija viņu pazudinājušas. Tobrīd viņa gribēja tikai vienu - atkal just Kaldena rokas. Labo roku, kas uzguļas uz krustiem un pievelk viņu sev klāt. Vai tiešām viņas vēlmes ir tik primitīvas? Un kur viņš, pie velna, ir palicis? Viņš taču nedrīkst tā vienkārši ņemt un pazust. Mēja vēlreiz izmēģināja Sfēras
Lokatoru, lai gan bija darījusi to jau simtiem reižu. Bet viņai bija tiesības zināt, kur viņš ir. Vismaz tik daudz -kur viņš ir, kas viņš ir. Tas bija pilnīgi lieks, arhaisks neziņas slogs. Viņa var vienā mirklī uzzināt, kāda ir gaisa temperatūra Džakartā, bet nespēj atrast parkā vienu cilvēku! Kur ir tas cilvēks, kurš viņai tik īpaši pieskārās? Ja būtu iespējams kliedēt šo neziņu (kas un kad atkal viņai tik īpaši pieskarsies?), varētu atbrīvoties arī no lielākās daļas stresa faktoru un varbūt pat tā izmisuma viļņa, kas brieda Mejas krūtīs. Viņa juta šo melno pārrāvumu, šo skaļo plīsumu vairākas reizes nedēļā. Parasti tas ilga tikai īsu brīdi, bet, aizvērusi acis, viņa redzēja tādu kā mazu plīsumu melnā audumā, no kura skanēja miljoniem neredzamu dvēseļu kliedzieni. Mēja saprata, ka tas ir ļoti dīvaini, un nebija to nevienam teikusi. Varētu parunāt ar Eniju, bet viņa negribēja uztraukt draudzeni, tikko sākusi strādāt “Sfērā”. Bet ko tas varētu nozīmēt? Kas tie par kliedzieniem? Vislabākais pretlīdzeklis bija koncentrēšanās, nerimtīga rosība, maksimāla atdeve. Piepeši viņai radās muļķīga iedoma pameklēt Kaldenu Luv-Luv. Viņa tā ari izdarīja un jutās kā pēdējā muļķe, kad viņas aizdomas apstiprinājās. Kaut kur iekšā atkal plīsa audums, visu pārplūdināja melnums. Viņa aizvēra acis un dzirdēja zemūdens kliedzienus. Mēja nolādēja šo neziņu; viņai vajadzēja cilvēku, par kuru viss ir zināms. Kuram var sadzīt pēdas.