Zāli pāršalca sarunu murdoņa, un Stentons piebilda: - Tikai vienpadsmit procenti! Un, kā jūs zināt, tikko atklājās, ka kāda senatore ir iesaistīta ļoti nesmukā lietā.
Zālē atskanēja smiekli, skaļi izsaucieni, svilpieni.
- Kura senatore? - Mēja paliecās uz Enijas pusi.
- Viljamsone. Vai tad tu nezināji? Viņa ir pamatīgā ķezā. Patlaban notiek izmeklēšana. Sešas apsūdzības, galvenokārt par ētikas normu pārkāpumiem. Viņas datorā atrada dažādus kompromitējošus materiālus, dīvainus meklēšanas pieprasījumus un lejupielādētus datus - klusās šausmas!
Mēja neviļus atcerējās Frensisu, tad atkal pievērsās Stentonam.
- Pat ja jūsu darbs būtu mest mēslus pensionāriem uz galvas, - viņš turpināja, - tā vērtējums varētu būtu augstāks par vienpadsmit procentiem. Ko lai dara šādā situācijā? Kā lai atjauno pilsoņu uzticību viņu izvēlētajiem līderiem? Es ar prieku paziņoju, ka kādai sievietei ir gana nopietna attieksme pret šo problēmu un viņa ir gatava spert radikālus soļus. Ļaujiet man iepazīstināt jūs ar 14. vēlēšanu iecirkņa pārstāvi Olīviju San-tosu!
No aizkulisēm iznāca aptuveni piecdesmit gadus veca sieviete sarkanā kostīmā ar dzeltenu, puķainu šallīti ap kaklu. Viņa sparīgi vicināja virs galvas paceltās rokas, bet, spriežot pēc šķidrajiem pieklājības aplausiem, lielākā daļa publikas redzēja viņu pirmo reizi.
Stentons neveikli apskāva viešņu, un viņa pagriezās pret zāli, saņēmusi rokas uz krūtīm. - Tiem, kuri neorientējas iekšpolitikas niansēs, atgādināšu, ka kongresmene Santosa pārstāv mūsu vēlēšanu iecirkni. Tas nekas, ka jūs viņu nepazināt, - nu esat iepazinušies. Kā jūs šodien jūtaties? - viņš pajautāja sievietei.
- Labi, Tom, pat ļoti labi. Es tā priecājos par šo tikšanos.
Stentons savu iespēju robežās savilka seju sirsnīgā smaidā, tad atkal pievērsās klausītājiem.
- Kongresmene Santosa ir ieradusies, lai paziņotu par kādu ļoti svarīgu pavērsienu valsts pārvaldes vēsturē. Tas būs solis pretī absolūtai caurredzamībai, kuru visi gaida no saviem līderiem jau kopš pārstāvnieciskās demokrātijas rašanās brīža. Lūdzu!
Stentons mazliet atkāpās un apsēdās uz augsta ķebļa. Kongresmene izgāja skatuves priekšā, aizlika rokas aiz muguras un pārlaida skatienu zālei.
- Tā tas patiešām ir, Tom. Es arī pilnībā atbalstu pilsoņu vēlmi zināt, ko dara viņu pārstāvji. Tās taču ir jūsu tiesības, vai ne? Jums ir visas tiesības zināt, kā viņi pavada savas dienas. Ar ko tiekas, par ko runā, ko dara ar nodokļu maksātāju naudu. Līdz šim viņu atskaitīšanās sistēma bija visnotaļ patvaļīga. Senatori un Pārstāvju palātas politiķi, mēri un municipālo padomju locekļi ik pa laikam publiskoja savu dienaskārtību un deva vēlētājiem noteikta līmeņa pieeju. Un tomēr mēs nereti sev jautājam: kāpēc šis pārstāvis satiekas ar bijušo senatoru, kurš pārtapis par lobētāju? Kur šis kongresmenis ir ņēmis tos 150 000 dolāru, kurus FIB atrada viņa ledusskapī? Kāpēc šis senators ļaujas mīlas priekiem, kamēr viņa sieva iziet ķīmijterapijas kursu? Jūs maksājat visiem šiem politiķiem, tāpēc viņu grēki un grēciņi ir ne tikai apkaunojoši un nepieņemami, bet arī pilnīgi lieki.
Atskanēja šķidri aplausi. Santosa pasmaidīja, pamāja ar galvu un turpināja:
- Mēs visi vēlamies, lai mūsu pārstāvju darbība būtu caurredzama, bet līdz šim to nevarēja nodrošināt tīri tehnisku iemeslu dēļ. Tagad tas ir iespējams. Stjūarts ir pārliecinoši parādījis, cik viegli ir padarīt savu ikdienu visiem pieejamu, ļaut redzēt to, ko redzat jūs, un dzirdēt to, ko jūs dzirdat un sakāt. Paldies jums par drosmi, Stjūart!
Klausītāji ar jaunu dedzību aplaudēja Stjūartam; acīmredzot daži jau bija uzminējuši, ko Santosa grasās paziņot.
- Nu es esmu nolēmusi sekot Stjūartam šajā apgaismības ceļā un parādīt, kāda var būt demokrātija un kādai tai jābūt, proti, absolūti atklātai un caurredzamai. Sākot ar šodienu, man būs tāda pati kamera kā Stjūartam. Ikviena mana tikšanās, ikviens solis un frāze būs pieejama ne tikai maniem vēlētājiem, bet visai pasaulei.
Stentons nokāpa no ķebļa un, piegājis pie Santosas, pārlaida skatienu zālei. - Domāju, ka kongresmene Santosa ir pelnījusi kārtīgus aplausus.
Tas bija lieks atgādinājums - visi jau aplaudēja, klaigāja un svilpa, un Santosa staroja laimē. Ovācijām turpinoties, no aizkulisēm iznāca tehniķis un aplika San-tosai ap kaklu ko līdzīgu modernam kulonam - tādu pašu kameru kā Stjūartam, tikai mazāku. Santosa pielika objektīvu pie lūpām, un zāle atkal sajūsmā uzgavilēja. Pēc brīža Stentons pacēla rokas, un visi pieklusa. Viņš pagriezās pret Santosu.
- Tātad jūs gribat teikt, ka ikviena saruna, ikviena tikšanās, ikviens jūsu dzīves mirklis būs vērojams tieš-saistē?
- Jā, tas viss būs pieejams manā mājaslapā. Katra stunda un minūte līdz tam brīdim, kad došos pie miera. -Atskanēja aplausi, un Stentons brīdi nogaidīja, tad lūdza klusumu.
- Un ja nu kāds negribēs tikties ar jums visu acu priekšā?
- Tad šī tikšanās nenotiks, - viņa sacīja. - Ir tikai divas iespējas: vai nu mēs esam caurredzami, vai neesam. Ko man varētu pateikt tādu, ko nevar teikt publiski? Kādas politiķa aktivitātes būtu slēpjamas no pilsoņiem, kurus tas pārstāv?
Santosas balsi apslāpēja jauna aplausu šalts.
- Tik tiešām, - Stentons piebalsoja.
- Paldies! Liels paldies! - Santosa klanījās, sakļāvusi plaukstas kā lūgsnā. Aplausi nerimās vairākas minūtes, līdz Stentons atkal pacēla roku.
- Un kad jūs sāksiet? - viņš pajautāja.
- Tūlīt pat. - Santosa ieslēdza ap kaklu aplikto kameru, un uz milzīgā ekrāna viņai aiz muguras parādījās ļoti skaidrs skatītāju zāles attēls. Ieraudzījuši paši sevi, visi atkal skaļi pauda savu sajūsmu.
- Kā redzat, es jau esmu sākusi, - viņa sacīja. - Un ļoti ceru, ka drīz manam piemēram sekos citi tautas ievēlētie pārstāvji - gan šajā, gan visās citās demokrātiskajās valstīs.
Atkal sakļāvusi plaukstas, Santosa paklanījās un devās uz aizkulišu pusi, bet pusceļā apstājās. - Es nevēlos iet pa šo ceļu - tur ir pārāk tumšs. Iešu šeit, - viņa sacīja, un zālē iedegās gaisma. Kongresmene nokāpa spoži apgaismotajā zālē, kur nu varēja skaidri redzēt vairākus tūkstošus jūsmīgu seju, un devās uz priekšu pa centrālo eju, neskaitāmām rokām sniedzoties uz viņas pusi, neskaitāmām balsīm paužot pateicību, atzinību un veiksmes vēlējumus.
Tovakar Kolonijā notika pieņemšana par godu kon-gresmenei Santosai, ap kuru visu vakaru bariem vien spietoja jaunie pielūdzēji. Brīdi Mēja domāja izlauzties līdz viņai un paspiest roku, bet sfēristi ieskāva sievieti tik ciešā lokā, ka Mēja atmeta šo domu. Viņa piegāja pie bufetes galda un, gaidot Eniju, nogaršoja kaut kādas turpat parkā gatavotas cūkgaļas strēmelītes. Draudzene bija teikusi, ka mēģinās atnākt, bet viņai bija steidzami jāsagatavo kaut kādi dokumenti izskatīšanai ES. “Viņi atkal gaužas par nodokļiem,” Enija bija piebildusi.