- Viņam vēl nav trīsdesmit.
- Vai beidzot uzzināji viņa uzvārdu?
- Nē, bet viņš man iedeva savu telefona numuru.
- Fantastiski! Vai mēģināji viņam piezvanīt?
- Vēl ne.
- Vēl ne?
Mejai sažņaudzās kuņģis. Enija izdvesa nepacietīgu nopūtu.
- Tu taču zini: es baidos, ka viņš ir spiegs, mēģina te kaut ko izošņāt. Vai pārliecinājies, ka viņš nav kaut kāds kreisais elements?
-Jā. Viņš patiešām strādā “Sfērā”. Viņš teica, ka pazīst tevi, un viņam ir pieeja dažādām vietām. Viņš ir normāls džeks, varbūt vienīgi mazliet ekscentrisks.
- Pieeja dažādām vietām? Ko tu ar to gribi teikt? -Enijas balsī ieskanējās asas notis.
Mēja saprata, ka nāksies melot. Viņa gribēja atkal būt kopā ar Kaldenu, cieši piekļauties viņam jau tūlīt pat, un nedrīkstēja pieļaut, ka Enija tā vai citādi apdraud šo iespēju, šķir viņu no Kaldena platajiem pleciem un elegantā silueta.
- Es tikai gribēju teikt, ka viņš te labi orientējas, -Mēja paskaidroja. Zināmā mērā viņa pieļāva domu, ka Kaldens atrodas šeit nelegāli, ir kaut kā iefiltrējies parkā, varbūt pat dzīvo tajā ērmīgajā pazemes midzenī. Varbūt viņš tik tiešām pārstāv kaut kādus “Sfērai” naidīgus spēkus, strādā senatores Viljamsones vai kāda potenciāla konkurenta labā, bet varbūt ir tikai sīks, salīdzinoši nekaitīgs emuārists, kurš vēlas atrasties tuvāk šai varenajai struktūrai pašā pasaules centrā.
- Un kur tad jūs pārgulējāt? Tavā kopmītņu istabiņā?
-Jā. - Izrādījās, ka šie meli nav nemaz tik apgrūtinoši.
- Un viņš palika pie tevis?
- Nē, viņam bija jābrauc uz mājām. - Mēja saprata: jo ilgāk runās ar Eniju, jo vairāk melu būs spiesta viņai sastāstīt, un atrada ieganstu ātrāk beigt sarunu. - Man jāiet uz Sfēras Aptauju. - Tā bija gandrīz vai patiesība.
- Piezvani vēlāk. Un noskaidro beidzot, kāds viņam ir uzvārds.
- Klausos!
- Es neesmu tavs boss, Mēja, un negribu tevi uzraudzīt, bet mums ir jāzina, kas viņš tāds ir. Uzņēmuma drošība nav nekāds joks. Vajag jau šodien pat visu noskaidrot. - Tagad Enija runāja pavisam citā, neapmierinātas priekšnieces tonī. Mēja apvaldīja dusmas un pārtrauca sarunu.
Viņa piezvanīja uz Kaldena doto numuru, bet otrā galā skanēja tikai nebeidzami garie signāli, nebija arī balss pasta. Mēja saprata, ka viņai atkal nav nekādas iespējas ar viņu sazināties. Naktī viņa vēl vairākas reizes gribēja noskaidrot Kaldena uzvārdu vai jebko citu, bet tā arī neatrada piemērotu brīdi, turklāt viņš pats neko tādu netika jautājis, un Mēja bija domājusi, ka ar šo informāciju viņi apmainīsies šķiroties. Bet tad viņi to aizmirsa. Vai vismaz viņa aizmirsa. Un kā viņi vispār šķīrās? Kaldens pavadīja Mēju līdz kopmītnei un pie ārdurvīm noskūpstīja. Bet varbūt arī ne. Padomājusi vēl mazliet, Mēja atcerējās, ka viņš atvadījās tāpat kā pagājušajā reizē - pavilka viņu maliņā, ārpus durvju gaismas loka, un noskūpstīja četras reizes, uz pieres, zoda un abiem vaigiem, it kā pārmestu krustu. Tad viņš pagriezās un nozuda ēnās līdzās ūdenskritumam, tam pašam, kur Frensiss bija paslēpis vīnu.
Lenča pārtraukumā Mēja devās uz Kultūras Revolūciju, lai pēc Džareda, Džosajas un Denizes lūguma sagatavotos atbildēt uz Sfēras Aptaujas jautājumiem. Viņi teica, ka tas ir bezmaz apbalvojums, liels gods - ir taču tik patīkami būt vienai no sfēristiem, kuriem uzņēmuma klientu labā tiek jautāts, kas viņiem patīk un nepatīk, kam viņi dod priekšroku, kādi ir viņu pirkšanas ieradumi un plāni.
- Tas būs labs nākamais solis, - bija teicis Džosaja, un Denīze piekrītoši pamāja ar galvu.
- Domāju, ka tev patiks.
Pīts Ramiress bija pliekani glīts vīrietis, dažus gadus vecāks par Mēju. Viņa kabinetā nebija rakstāmgalda, nebija ari neviena krēsla un pat stūra - tas bija pilnīgi apaļš. Kad Mēja iegāja pa durvīm, viņš stāvēja telpas vidū un, izmantojot brīvroku ierīci, runāja pa tālruni, vienlaikus vicinot beisbola nūju un raugoties pa logu. Pamājis, lai viņa nāk iekšā, Pīts beidza sarunu un, pārlicis nūju kreisajā rokā, sniedza labo Mejai.
- Mēja Holande. Ļoti priecājos tevi redzēt. Zinu, ka tev ir lenča pārtraukums, tālab ilgi neaizkavēšu. Ja tas tevi neaizvainos, tiksim cauri septiņās minūtēs.
- Ļoti labi.
- Tad ķersimies pie lietas. Vai zini, kāpēc tu esi šeit?
- Domāju, ka jā.
- Tu esi šeit tāpēc, ka tavs viedoklis tiek augstu vērtēts. Tik augstu, ka pasaule grib zināt tavas domas par dažādiem jautājumiem. Tas ir glaimojoši, vai ne?
- Ir gan. - Mēja pasmaidīja.
- Vai redzi šo brīvroku ierīci?
Viņš norādīja uz savām austiņām un mikrofonu, kura turētājs, ne resnāks par matu, apliecās viņa vaigukaulam.
- Es iedošu tev tādu pašu, ja?
Mēja pasmaidīja, un Pīts, negaidot atbildi, uzmauca viņai galvā identisku ierīci un pieregulēja mikrofonu.
- Pasaki kaut ko, lai varu noregulēt skaņu.
Nekur nebija redzama nedz planšete, nedz monitors; acīmredzot Pīts bija pirmais Mejas sastaptais sfērists, kurš izmantoja tikai tīklenes displeju.
- Vienkārši pasaki man, ko ēdi brokastīs.
- Banānu un granolu, - viņa atbildēja.
- Lieliski. Vispirms izvēlēsimies skaņas signālu. Kas tev labāk patīk? Čirpsts, trīstoņu signāls vai kas cits?
- Varbūt standarta čirpsts?
- Lūdzu, - viņš sacīja, un Mēja izdzirda prasīto signālu.
- Labi.
- Tam jābūt labāk par labi. Tu to dzirdēsi ļoti bieži, tāpēc izvēlies rūpīgi. Pamēģināsim vēl dažus.
Izmēģinājuši vēl desmit variantus, viņi palika pie sīka zvaniņa ar savdabīgu atbalsi, kas līdzinājās tālam baznīcas zvanam.
- Labi, - sacīja Pīts. - Tagad paskaidrošu, kā tas notiek. Aptaujas mērķis ir noskaidrot izraudzīto sfēristu grupas tendences. Tas ir ļoti svarīgi. Tu esi izvēlēta tāpēc, ka tavs viedoklis ir būtisks gan mums, gan mūsu klientiem. Tavas atbildes palidzēs labāk pielāgot mūsu pakalpojumus viņu vajadzībām. Vai pagaidām viss ir skaidrs?
Mēja pavēra muti atbildei, bet Pīts jau runāja tālāk.
- Kolīdz atskanēs signāls, tu pamāsi ar galvu; ierīce fiksēs šo kustību, un austiņās atskanēs jautājums. Tev jāatbild uz to standarta angļu valodā. Bieži vien jautājumi ir formulēti tā, lai saņemtu vienu no divām standarta atbildēm - “jā” vai “nē”. Programma īpaši jutīgi reaģē uz šiem vārdiem, tā ka tev nav jādomā par izrunu. Un, protams, tā sapratīs jebkuru atbildi, ja runāsi skaidri un saprotami. Gribi pamēģināt?
Mēja pamāja ar galvu. Izdzirdusi zvaniņa skaņu, viņa pamāja vēlreiz, un austiņās atskanēja jautājums: “Vai tev patīk kurpes?”
Mēja pasmaidīja un sacīja: - Jā.
Pīts piemiedza ar aci. - Viegls jautājums.
Balss uzdeva nākamo jautājumu: “Vai tev patīk elegantas kurpes?”
Mēja atkārtoja: - Jā.
Pīts pacēla roku - pagaidi mazliet! - Lielākajai daļai jautājumu nederēs parastā standarta atbilde - “jā”, “nē” vai “vienalga” -, tai jābūt vairāk vai mazāk izvērstai. Tāds būs arī nākamais jautājums. Klausies!
“Cik bieži tu pērc jaunus apavus?”
- Reizi divos mēnešos, - Mēja atbildēja, un austiņās atskanēja cita zvaniņa skaņa. - Es dzirdēju zvaniņu. Ko tas nozīmē?
- Jā, piedod. Es tikko to aktivizēju. Šis signāls norāda, ka tava atbilde ir saprasta un reģistrēta un ir sagatavots nākamais jautājums. Tad tu vari pamāt ar galvu un atbildēt vai ari gaidīt atgādinājumu.
- Un kāda ir atšķirība?