- Tas, protams, nav obligāti, bet būtu ļoti labi, ja darba dienas laikā tu atbildētu uz noteiktu skaitu, teiksim, pieciem simtiem jautājumu, lai gan to var būt arī vairāk vai mazāk. Tu vari izvēlēties sev ērtu tempu, atbildēt uz tiem vienā paņēmienā vai sadalīt uz visu dienu. Vairums cilvēku var atbildēt uz piecsimt jautājumiem stundas laikā, tā ka tas nav pārāk apgrūtinoši. Vari arī sagaidīt pamudinājumu - programma atgādinās par sevi, ja vajadzēs paātrināt tempu. Vai esi kādreiz izmantojusi ceļu satiksmes noteikumu eksāmena tiešsaistes programmu?
Mēja bija to darījusi. Tur bija divsimt jautājumu, uz kuriem bija jāatbild divu stundu laikā, bet viņai pietika ar divdesmit piecām minūtēm.
- Jā, - viņa sacīja.
- Tas ir ļoti līdzīgi. Tu noteikti ātri tiksi galā ar dienas jautājumiem. Ja tev labi ies, varēsim palielināt tempu, ja?
- Labi, - Mēja atteica.
- Ja kādu laiku būsi aizņemta ar kaut ko citu, otrs signāls atgādinās tev par jautājumiem. Signāliem ir jābūt atšķirīgiem. Vai izvēlēsimies otru?
Vēlreiz noklausījusies signālus, Mēja izvēlējās tālīnu miglas tauri.
- Dažiem patīk kāds cits variants. Paklausies! Nē, pagaidi mirklīti! - Pīta skatiens sastinga, un viņš sacīja mikrofonā: - Demo versija Mejas balsij, vārds “Mēja”. -Skatiens atgriezās pie Mejas. - Tūlīt būs.
Viņa izdzirda savu vārdu, kuru teju vai čukstus izrunāja pašas balss. Tas izklausījās tik intīmi, ka viņai cauri izskrēja savāds emociju virpulis.
- Tā ir tava balss, vai ne?
Mēja jutās satraukta, apjukusi - tā nepavisam neizklausījās pēc viņas balss, tomēr viņa pamāja ar galvu.
- Programma nolasa balsi no tava tālruņa, un mēs varam veidot jebkādus variantus, arī tavu vārdu. Vai ņemsi to kā otru signālu?
-Jā. - Mēja nebija pārliecināta, vai vēlas ik pa brīdim dzirdēt, kā pašas balss izrunā viņas vārdu, bet tobrīd gribējās dzirdēt to vēl un pēc iespējas drīzāk. Tas bija tik savādi, sprīdi no normālā robežas.
- Tad labi, - sacīja Pīts. - Vari atgriezties savā darbavietā un gaidīt pirmo signālu. Pēcpusdienā izņem cauri pēc iespējas vairāk jautājumu - vismaz piecus simtus. Labi?
- Labi.
- Vēl kas - uz tava galda būs jauns displejs. Vajadzības gadījumā jautājumi tiek papildināti ar attēlu, bet mēs izmantojam tos pēc iespējas retāk, lai tu varētu koncentrēties darbam.
Kad Mēja atgriezās pie sava galda, pa labi no jauno darbinieku displeja bija uzstādīts vēl viens - nu jau piektais. Līdz vieniem bija palikušas vēl dažas minūtes, un viņa izmēģināja jauno programmu. Kad atskanēja pirmais signāls, Mēja pamāja ar galvu, un sieviete ziņu diktores balsī pajautāja: “Kam tu dotu priekšroku atvaļinājuma laikā - mierīgai atpūtai luksusa viesnīcā pie jūras vai arī piedzīvojumu meklējumiem, piemēram, braucienam ar laivu pa strauju upi?”
Mēja atbildēja: - Piedzīvojumu meklējumiem.
Notinkšķēja sīks zvaniņš, smalka un patīkama skaņa.
“Paldies. Kāda veida piedzīvojumi tev patīk?” balss turpināja taujāt.
- Brauciens ar laivu pa strauju upi, - Mēja atbildēja.
Vēl viens sīks zvaniņš. Mēja pamāja ar galvu.
“Paldies. Vai tu dotu priekšroku vienas dienas braucienam vai braucienam uz vairākām dienām ar nakšņošanu teltīs?”
Pacēlusi acis, Mēja ieraudzīja, ka no lenča atgriežas pārējie grupas locekļi. Pulkstenis rādīja 12.58.
- Uz vairākām dienām, - viņa atbildēja.
Nākamais signāls. Mēja paklanīja galvu.
“Paldies. Vai tu gribētu braukt pa Lielo kanjonu?” -Jā.
Atkal notinkšķēja zvaniņš. Mēja pamāja ar galvu.
“Paldies. Vai tu būtu gatava maksāt 1200 dolārus par nedēļu ilgu braucienu pa Lielo kanjonu?” pajautāja balss.
- Nezinu. - Tad Mēja ieraudzīja, ka Džareds ir uzrāpies uz krēsla.
- Kanāls ir atvērts! - viņš iesaucās.
Nākamajā mirklī uz klientu displeja parādījās divpadsmit vaicājumi. Mēja atbildēja uz pirmo, ieguva 92 punktus un nosūtīja aptauju; vērtējums pieauga līdz 97 punktiem. Uz nākamajiem diviem viņa atbildēja ar vidējo vērtējumu 96 punkti.
“Mēja.”
Sievietes balss. Viņa paskatījās apkārt, domādama, ka tā ir Renāte. Tuvumā neviena nebija.
“Mēja.”
Piepeši Mēja saprata, ka tā ir viņas pašas balss, nesen izraudzītais pamudinājums. Tā bija skaļāka, nekā viņa bija gaidījusi, skaļāka par zvaniņu un jautājumiem, bet vienlaikus pavedinoša un satraucoša. Viņa nogrieza skaņu klusāk un ļāva balsij vēlreiz izrunāt viņas vārdu: “Mēja.”
Nu tā vairs nebija tik intriģējoša, un Mēja uzgrieza skaņu tikpat skaļi kā iepriekš.
“Mēja.”
Tā neapšaubāmi bija viņas balss, tomēr citāda, it kā piederētu vecākai un gudrākai Mejai. Viņa iedomājās, ka tāda balss varētu būt viņas vecākajai, vairāk pieredzējušajai māsai.
“Mēja.”
Šķita, ka šī balss izrauj Mēju no krēsla un sagriež uz riņķi. Katru reizi, kad viņa to izdzirda, sirds sāka sisties straujāk.
“Mēja.”
- Jā? - viņa pēdīgi atbildēja.
Nekas nenotika; balss nebija ieprogrammēta atbildēt uz jautājumiem. Mēja nezināja, ko darīt, un mēģināja pamāt ar galvu. “Paldies, Mēja,” sacīja viņas balss, un notinkšķēja zvaniņš.
“Vai tu būtu gatava maksāt 1200 dolārus par nedēļu ilgu braucienu pa Lielo kanjonu?” sievietes balss atkārtoja pēdējo jautājumu.
-Jā-
Notinkšķēja zvaniņš.
Mēja ātri aprada ar jauno rutīnu. Pirmajā dienā viņa atbildēja uz 652 aptaujas jautājumiem un saņēma apsveikumus no Pīta Ramiresa, Dena un Džareda. Viņa izjuta jaunu spēka pieplūdumu un gribēja iespaidot viņus vēl vairāk, tālab nākamajā dienā atbildēja uz 820, bet aiznākamajā - uz 991 jautājumu. Tas nebija grūti un sniedza patīkamu apziņu, ka tavs devums tiek novērtēts. Pīts apgalvoja, ka klienti ļoti augstu vērtē viņas viedokli, atklātību un ieguldījumu. Mejas veiksmīgais darbs ar programmu ļāva vieglāk iesaistīt citus grupas locekļus, un otrās nedēļas beigās uz aptaujas jautājumiem atbildēja vēl desmit cilvēku. Pirmajā dienā šķita diezgan ērmīgi, ka bariņš cilvēku ik pa brīdim māj ar galvu, turklāt katrs citādi: dažs - strauji kā putns, cits - rāmā, plūdenā kustībā. Brīžiem bija vērojama savdabīga aina: vesels bars galvu klanījās unisonā, it kā viņiem visiem prātā skanētu viena un tā pati mūzika. Bet drīz vien tas šķita tikpat normāli kā viss pārējais - sēdēt, rakstīt un vērot sava darba rezultātus vairākos displejos.
Šis jaunais pienākums novērsa Mejas domas no Kal-dena, kurš joprojām nebija devis nekādu ziņu un atbildējis uz viņas zvaniem. Pēc divām dienām Mēja pārtrauca viņam zvanīt un nolēma vairs nerunāt par Kaldenu nedz ar Eniju, nedz kādu citu. Viss bija tāpat kā pēc tikšanās cirka šovā - sākumā Kaldena nepieejamība šķita intriģējoša un neparasta, pēc trim dienām sāka atgādināt pusaudža zīmēšanos, bet ceturtajā dienā viņa jau bija pagurusi no šīs spēlītes. Ja cilvēks tā pazūd, viņš nav nopietni ņemams, viņam nav gana nopietna attieksme pret Mēju un viņas jūtām. Tikšanās reizēs Kaldens šķita ļoti jūtīgs, bet tad viņš pazuda, un šī prombūtne, tik pilnīga un gandrīz neiespējama tādā vietā kā “Sfēra”, sāka līdzināties vardarbībai. Viņš bija vienīgais vīrietis, kurš spēja iesvelt Mejā tādu kaisli, tomēr ar to bija par maz. Viņa labāk samierināsies ar kādu mazāk iekārojamu, bet pieejamu un izprotamu vīrieti, kurš vienmēr ir pa rokai.
Tikmēr Mēja ar entuziasmu uzstādīja jaunus rekordus Sfēras Aptaujā. Jaunais displejs ļāva sekot līdzi citu dalībnieku rezultātiem, un viņu starpā valdīja veselīga, rosinoša konkurence. Vidēji Mēja atbildēja uz 1345 jautājumiem dienā, atpaliekot tikai no jauniņā Sebastjana, kurš nekad nepameta savu stūrīti pat lenča pārtraukumā. Ceturtajā displejā joprojām spietoja iesācēju jautājumi, un Mēja ipaši nepārdzīvoja, ka šajā jomā ir tikai otrā, jo sevišķi tāpēc, ka viņas Dalības Līmenis visu mēnesi turējās ap 1900, bet Sebastjans vēl nebija ticis pāri 4000 punktiem.