-Jā?
- Tas esmu es. Kaldens.
- Kur tu biji pazudis?
- Ir radušies zināmi sarežģījumi. Visur saliktas kameras.
- Tu taču neesi spiegs, vai ne?
- Tu pati labi zini, ka ne.
- Enija domā, ka esi.
- Es gribu tevi redzēt.
- Esmu tualetē.
- Es zinu.
- Tu zini?
- Sfēras Lokators, Vizieris - to nav grūti noskaidrot.
- Un kur tu esi?
- Tūlīt būšu. Paliec uz vietas.
- Nē. Nē.
- Man vajag tevi satikt. Paliec turpat.
- Nē. Varam tikties vēlāk. Jaunajā Karaļvalstī būs korporatīvais folkšovs. Droša, publiska vieta.
- Nē. Es nevaru uz turieni iet.
- Tu nevari nākt šurp.
- Varu gan un tūlīt būšu klāt.
Kaldens pārtrauca sarunu.
Mēja ieskatījās somiņā - prezervatīvs ir. Un viņa palika, iegāja tālākajā kabīnē un gaidīja. Mēja zināja, ka tas nav prātīgi. Ka tas ir visādā ziņā nepareizi. Ka viņa nevarēs pateikt to Enijai. Enija atbalstītu gandrīz jebkādas seksuālās aktivitātes, bet tikai ne šeit, darbavietas tualetē. Tas liecinās par Mejas vieglprātību, un Enija būs neapmierināta. Mēja paskatījās pulkstenī. Bija pagājušas divas minūtes, bet viņa joprojām stāvēja tualetes kabīnē, gaidot gandrīz nepazīstamu cilvēku, kurš acīmredzot grib ar viņu tikai drāzties, ar katru reizi aizvien dīvainākās vietās. Kāpēc tad viņa joprojām ir šeit? Tāpēc, ka viņa to vēlas. Viņa vēlas, lai šis cilvēks izdrāž viņu tualetes kabīnē, vēlas zināt, ka ir izdrāzta tualetē savā darbavietā un to zinās tikai viņi abi. Bet kāpēc tas vilina viņu kā spožs vizulis? Tajā brīdī atvērās durvis un noklikšķēja slēdzene. Mēja nemaz nezināja, ka tās var aizslēgt. Viņa izdzirda Kaldena vingros soļus, kuri noklusa pie kabīnēm. Atskanēja nezināmas izcelsmes troksnis, tāda kā metāla skrūvju šņirkstoņa. Nomanījusi virs sevis kādu ēnu, viņa atlieca galvu un ieraudzīja, kā viņš laižas lejā. Kaldens bija uzrāpies uz kabīņu augstās sienas un līdis tām pāri, līdz sasniedza viņējo. Mēja sajuta, kā viņš noslīd lejā viņai aiz muguras, sajuta viņa ķermeņa siltumu un karsto elpu sev uz kakla.
- Ko tu dari? - viņa pajautāja.
Kaldena lūpas pavērās, mēle ienira viņai ausī. Mēja ar klusu kunkstu atslīga pret viņu un sajuta, kā Kaldena rokas slīd pāri viņas viduklim, vēderam un zemāk, līdz cieši satver gurnus. Mēja pastūma viņa rokas uz iekšu un uz augšu, cīnoties ar savu prātu, kurš pēdīgi atzina viņas tiesības to darīt. Viņai bija divdesmit četri gadi, un, ja viņa nedarīs to tagad - tieši to un tieši tagad -, tas var nenotikt vairs nekad. Tas bija jaunības imperatīvs.
- Mēja, - Kaldens pačukstēja, - nedomā, lūdzu.
- Labi.
- Aizver acis un iztēlojies, ko es ar tevi daru.
Kaldena mute piesūcās viņas kaklam, skūpstīja to un
laizīja, bet rokas darbojās ap svārkiem un biksītēm. Viņš nolaida tās Mejai pār gurniem uz grīdas un pievilka viņu sev klāt, vienā mirklī piepildot ar sevi. - Mēja, - Kaldens čukstēja, kad viņa tiecās viņam pretī, un, cieši satvēris viņas gurnus, iegāja tik dziļi, ka Mēja sajuta viņu kaut kur sirds tuvumā. - Mēja, - viņš atkārtoja, kad viņa atspiedās ar rokām pret kabīnes sienām, it kā gribētu atstumt visu pārējo pasauli.
Viņa ar apvaldītu kunkstu sasniedza kulmināciju, arī Kaldens notrīsēja baudā, tomēr neizdeva ne skaņas. Tad viņi abi klusi iesmējās, apzinoties, ka ir rīkojušies vieglprātīgi un riskējuši ar savu karjeru un viņiem steigšus jāiet prom. Kaldens pagrieza Mēju pret sevi un noskūpstīja uz lūpām, un viņa acīs vīdēja tāds kā pārsteigums, kā nebēdnība.
- Atā, - viņš sacīja, un Mēja tikai pamāja ar roku. Tad Kaldens uzrāpās uz sienas un devās prom.
Uz brīdi viņš apstājās, lai atslēgtu durvis, un Mēja nodomāja, ka varbūt viņu nekad vairs neredzēs, tālab izķēra no somiņas tālruni un, izstiepusi rokas virs kabīnes sienas, viņu nofotografēja. Viņa nezināja, kas trāpīsies kadrā, un, paskatījusies uz displeju, ieraudzīja Kaldena labo roku no elkoņa līdz pirkstu galiem; pārējā viņa daļa jau bija aiz durvīm.
Kāpēc lai viņa melotu Enijai? Mēja īsti nezināja atbildi, tomēr zināja, ka melos. Mazliet atguvusies, viņa atgriezās savā vietā un tūlīt pat, nepārvarama impulsa vadīta, uzrakstīja Enijai, kura lidoja uz Eiropu vai kaut kur virs tās. Atkal ar sirmo. Nu tas bija pateikts, un tagad sekos lielāki un mazāki meli. Gaidot Enijas atbildi, Mēja prātoja, ko no viņas slēpt un kāpēc.
Pēc brīža pienāca atbilde. Gribu visu zināt, tūlīt un tagad. Sēžu Londonā ar dažiem parlamenta jefiņiem. Šķiet, viens tikko izvilka no kabatas monokli. Izklaidē mani!
Domādama, ko teikt un ko ne, Mēja paķircināja draudzeni ar niansēm. Tualetē.
Un tūlīt pat saņēma atbildi.
Arto vecūksni? Tualetē? Vai izmantojāt galdiņu pamperu nomainīšanai?
Nē. Kabīnē. Un viņš bija ļoti AKTĪVS.
Kāda balss Mejai aiz muguras pasauca viņu vārdā. Pagriezusies viņa ieraudzīja Džīnas plato, nervozo smaidu. - Vai tev ir kāds brīvs brītiņš? - Mēja centās aizsegt saraksti ar Eniju, bet Džina jau bija to ieraudzījusi.
- Saraksties ar Eniju? - viņa pajautāja. - Jūs esat ļoti tuvas draudzenes, vai ne?
Pamājusi ar galvu, Mēja pagrieza displeju, un Džīnas seja apmācās. - Vai būtu īstais brīdis runāt par Konversijas Koeficientu un Bruto Ieņēmumu?
Mēja bija pilnīgi aizmirsusi, ka Džina grasījās iepazīstināt viņu ar jaunu darba līmeni.
- Protams, - Mēja sacīja.
- Vai Enija jau ir tev par to stāstījusi? - Džīna tramīgi pajautāja.
- Nav gan.
- Viņa nav tev stāstījusi par Konversijas Koeficientu?
- Nē.
- Un par Bruto Ieņēmumu?
- Nē.
- Ak tā. Labi. Lieliski. Vai darīsim to tūlīt pat? - Džina manāmi atplauka, tomēr pievērsa Mejai pētīgu skatienu, it kā mazākā šaubu pazīme būtu pietiekams iemesls izplūst asarās.
- Jā, protams, - Mēja atbildēja, un Džīnas sejā atkal parādījās smaids.
- Labi. Tad sāksim ar Konversijas Koeficientu. Tas ir pats par sevi saprotams, bet “Sfēra” nepastāvētu, neattīstītos un nespētu tuvoties pilnībai, ja netiktu veikti reāli pirkumi, nenotiktu reāla tirdzniecība. “Sfēra” ir vārti uz visu pasaulē pieejamo informāciju, bet mūs atbalsta reklāmdevēji, kuri vēlas ar mūsu starpniecību uzrunāt klientus.
Džina pasmaidīja, un uz brīdi par viņas sejas galveno elementu kļuva lielu, baltu zobu rinda. Mēja centās koncentrēties, bet paralēli domāja par Eniju un viņas parlamentāriešiem, un draudzene savukārt noteikti domāja par Mēju un Kaldenu. Tad Mēja arī padomāja par sevi un Kaldenu, rokām uz viņas vidukļa, kuras maigi vilka viņu lejup, sev virsū; viņas acis aizvērtas, prāts uzbur vēl kairāku ainu...
- Konversijas Koeficients ir saistīts ar pirkšanas veicināšanu, - Džīna turpināja. - Tu vari zingot, komentēt, vērtēt un ieteikt jebkuru produktu, bet vai tam ir reāli rezultāti? Ar savu autoritāti rosināt citus kaut ko iegādāties - tas ir galvenais, vai ne?
Džīna bija apsēdusies Mejai blakus un uzlikusi rokas uz viņas klaviatūras. Kolīdz viņa atvēra kādu sarežģītu izklājlapu, uz otrā displeja izlēca vēl viena ziņa no Eni-jas, un Mēja mazliet pagrieza to uz savu pusi. Nu man ir jāuzdod bosa jautājums. Vai šoreiz uzzināji viņa uzvārdu?
Mēja ievēroja, ka Džīna ari lasa ziņu, pat necenšoties to slēpt.
- Atbildi! - viņa sacīja. - Šķiet, ka tas ir svarīgi.
Mēja paliecās uz Džīnas pusi un uzrakstīja melus,
ko bija nolēmusi teikt, kad pameta tualeti. Jā, es visu noskaidroju.