Ilgi gaidīt nevajadzēja, jau pēc nedēļas Marks pamanīja meiteni pazibam gaitenī.
Viņš nebija no kautrīgajiem, taču tajā brīdī dūša saskrēja papēžos. Uz prāmja Kamilla izskatījās kā vienkārša meitene, viņam nekad nebūtu ienācis prātā, ka viņas vecāki ir tik bagāti. Jā, kolēģis, ar kuru viņš strādāja vienā telpā, labprāt patenkoja un pie reizes piebilda, lai Marks īpaši necer, ka Kamilla pievērsīs viņam uzmanību.
Tagad Kamilla izskatījās, kā nokāpusi no modes žurnāla vāka: elegantā debeszilā bikškostīmā, ar sarežģītu frizūru pārvērtusies līdz nepazīšanai.
Uzklausījusi Marka vēlmi parunāties, Kamilla, mirkli padomājusi, piekrita.
Rīt. Aiziesim uz kafejnīcu un tur varēsim mierīgi pasēdēt, Kamilla noteica. Sešos. Bet tagad atvaino, man nav laika.
Marku tāds sarunas pavērsiens apstulbināja. Kamilla viņu aicināja uz randiņu!
* * *
Visu dienu nosēdējis kā uz adatām, Marks ieskrēja viesnīcā pārģērbties. Kā vēja spārniem viņš steidzās uz norunāto tikšanās vietu. Lai arī saruna bija paredzēta tikai par sprādzienu uz prāmja Queen Sally, sirds dziļumos iedegās niecīga cerība, ka ar Kamillu varētu izveidoties draudzīgas attiecības. Varbūt arī kas nopietnāks. Ko tur liegties, bosa meitas mīlestība tā būtu ceļazīme uz karjeras augšgalu, tā būtu pilnā dzīves loterijas biļete. Turklāt Kamilla ir bezgala simpātiska meitene. Un pašlaik ir brīva. Marks domāja, ka viņam ir izredzes gūt uzvaru.
Kamilla viņu jau gaidīja. Viņa sēdēja pie galdiņa zāles vidū un garlaikoti sūca kokteili. Marks pie sevis nošķendējās. Parasti meitenes nokavē tikšanos, bet šoreiz bija otrādi.
- Sveika! Laikam nedaudz aizkavējos. Marks pasniedza Kamillai trīs sarkanas rozes, kuras bija nopircis pa ceļam.
- Paldies! Kamilla nolika ziedus uz galdiņa. Mēs te ar draudzenēm pasēdējām, tāpēc esmu pirmā, viņa šķelmīgi paskaidroja.
Marks apsēdās iepretī Kamillai. Meitenes izskats viņu nebeidza izbrīnīt. Ģērbusies vienkāršā džinsa kostīmā, ar zirgastē sasietiem matiem, viņa atgādināja studenti.
-Stāsti, Mark, degu nepacietībā! Kamilla viņam uzsmaidīja. Visu nakti nevarēju aizmigt, domājot, ko tu stāstīsi.
Vai viņa runā nopietni vai arī zobojas? Marks nodomāja. Galu galā viņa priekšā sēdēja miljonāra un multimiljonāres atvase. Tiec nu gudrs!
- Vai atceries sprādzienu uz prāmja? viņš iesāka sarunu.
Un Marks Kamillai sāka nesteidzīgi stāstīt, kā viņš un Agris Tallinas ostā nevarēja nopirkt biļetes, kā pēc tam viņiem paveicās, jo uzradās Andrejs, kā viņš un Agris saplēsās par grāmatām…
- Kāpēc tu to neizstāstīji pretterorisma apkarošanas dienesta darbiniekam? Kamilla domīgi pajautāja.
- Es tikai vēlāk aizdomājos līdz šai versijai. Un varbūt tev vispirms tas ir jāzina. Tātad tev šķiet, ka tas ir jāizstāsta?
- Protams, Mark, Kamilla nopietni noteica. Viss ir ļoti dīvaini…
- Tev jābūt uzmanīgākai.
- Neuztraucies, Mark, ar mani viss būs labi. Kamilla pasmaidīja. Paklau, man padomā ir viena ideja. Vai palīdzēsi?
- Es? Marks apmulsa. Viņš bija domājis ieraudzīt izbijušos meiteni, taču Kamilla izskatījās mierīga, turklāt smaidīja. Visdrīzāk nobijies bija viņš. Jā, protams.
- Lieliski! Pašlaik strādāju pie kāda projekta, man būs vajadzīga tava palīdzība.
- Ar lielāko prieku. Marks bija gatavs izdarīt visu, ko vien Kamilla viņam lūgtu.
- Vai tu dzīvo viesnīcā? -Jā-
- Tad tev ir jānoīrē dzīvoklis.
Marks tikai pamāja, nezinādams, ko sacīt. Ko Kamilla ir iecerējusi? Caur smadzenēm izvirpuļoja saldkaislas ainiņas, kurās viņš ieraudzīja sevi un Kamillu. Un kāpēc gan ne? Tomēr nākamie Kamillas vārdi atvēsināja kā ledaina šalts.
- Vakaros varēsi pastrādāt pie datora.
- Atvaino, kā pastrādāt? Marks strupi noprasīja, aizmirsis par pieklājību.
- Mark, tu taču palīdzēsi noskaidrot, kas slēpjas aiz šīm sakritībām? Kamilla pieliecās tuvāk. Esmu nolēmusi tikt skaidrībā, kāpēc Mati ir gājis bojā. Es veikšu savu izmeklēšanu, un man vajadzīgs uzticams palīgs, uz kuru var paļauties.
- Kamilla, kas man būs jādara? Arī Marks pieliecās tuvāk un pārgāja uz čukstiem. "Cik viņai ir skaistas acis! Un mēs no malas droši vien izskatāmies kā pārītis," viņš nodomāja.
-Vākt ziņas par dažām personām, Kamilla tikko dzirdami čukstēja. To viegli var izdarīt internetā.
- Esmu ar mieru.
- Es tev iedošu pāris elektronisko adrešu Mati studiju biedri. Tu ar viņiem draudzīgi aprunāsies, bet galvenais uzdevums ir noskaidrot citu cilvēku, kuri pazina Mati, adreses, telefona numurus. īpaši mani interesē kāds vārdā Ēriks. Un vēl sarunājoties mēģini izdibināt, ko Mati ir stāstījis par niršanu Baltijas jūrā.
- Jā, Kamilla, izdarīšu visu, kas manos spēkos, Marks laimīgi nočukstēja.
Viņu bija apreibinājis Kamillas tuvums, tikko jaušamais smaržu aromāts.
- Es varētu pati ar viņiem parunāties, bet… Neticēsi, Mark, bet man nav brīva laika.
- Neuztraucies, Kamilla! Labprāt papļāpāšu ar Mati studiju biedriem. Marks uzmanīgi uzlika plaukstu uz Kamillas pirkstiem un viegli tos noglāstīja.
- Brīnišķīgi. Vai tev pietiek naudas, lai īrētu dzīvokli? Varbūt vajag palīdzēt? Kamilla turpināja smaidīt, izlikusies nemanām Marka pirkstu pieskārienus.
- Kamilla! viņš nedaudz sašutušā balsī iesaucās. Par to nav jāuztraucas, neesmu nekāds nabags.
"Ak, tu viltniece!" pie sevis nodomāja Marks. Nolēmusi viņu pārbaudīt jau pirmajā randiņā. Neies krastā, viņš nav muļķis.
- Vai pavadīsi mani mājup? Mans auto diemžēl atrodas remontā, Kamilla ierunājās. Dievinu rozes. Viņa pasmaržoja uzdāvinātos ziedus.
Marks pēkšņi jutās kā septītajās debesīs. Un viņš bija iedomājies, ka miljonāru meita būs nepieejama kā klints. Nē, viņa bija tāda pati kā pārējās meitenes.
Viņi lēnām gāja pa ietvi un pļāpāja par niekiem. Marks muldēja uz nebēdu, un Kamilla smējās par jokiem.
- Te nu ir mana pils, Kamilla apstājās pie vārtiem un pamāja ar roku celtnes virzienā.
Marks nopētīja Torvalda Larsena namu. Lai arī tas bija iespaidīgs, tomēr šķita nedaudz drūms. Gaisma spīdēja ne tikai logos, bet ari izgaismoja visu apkārtni.
-Tev kaklasaite ir šķībi. Kamilla pagriezās pret Marku. Vēl mirklis, un meitene jau bija apvijusi rokas Markam ap kaklu.
Puisis viņu pievilka tuvāk un noskūpstīja. Kamilla atbildēja viņam tik kaislīgi, ka Markam aizmirsās, kur viņš vispār atrodas.
♦ * *
- Hello, Mark! kolēģis Ričijs Andersons viņam viegli papliķēja pa plecu. Es tev jau trešo reizi jautāju vienu un to pašu.
- Ko? Kas? Marks satrūkās, iztraucēts no patīkamām domām par Kamillu.
- Apskaties! Ričijs nolika priekšā lapu. To mums vajadzētu dabūt gatavu jau līdz vakaram. Varēsi?
- Bez problēmām, Marks norūca, pavirši aplūkojis zīmējumu.
- Aizsapņojies par meitenēm… Ričijs pavīpsnāja, vēlēdamies pavilkt kolēģi uz zoba.
- Nepavisam, Marks neparko negribēja atzīties, ka Ričijs gandrīz vai uzminējis, kas viņam rosās galvā. Labi, ka kolēģis neprot lasīt domas. Kas gan tās būtu par runām, ja pārējie uzzinātu, ka viņš ir saticies ar Kamillu. Prātoju, kur varētu noīrēt nelielu dzīvoklīti. Dzīve viesnīcā ir pārāk dārgs prieks.