- Ā! Re, kāda sagadīšanās! Kaimiņš izīrē savu dzīvokli. Blakus manējam. Ričijs apsēdās pie sava darba galda. Sameklējis mobilo telefonu, viņš spaidīja podziņas, līdz sameklēja vajadzīgo numuru. Pajautāšu, vai dzīvoklis vēl ir brīvs.
- Vai tu tālu dzīvo?
- Pusstundas brauciens ar auto, Ričijs atteica.
Labu laiku viņš runāja zviedriski, un Marks, pats
par sevi saprotams, nesaprata ne vārda, vien uzmanīgi ieklausījās kolēģa intonācijā. Aizvien žigls uz jokiem, arī tagad Ričijs labsirdīgi smējās. Pēdīgi viņš pagriezās pret Marku un, nosaucis summu, pajautāja, vai tāda īres maksa apmierinās Marku.
Marks pamāja. Tomēr lētāk nekā viesnīcā, viņš nodomāja. Ja viņam dzīvoklis nepatiks, varēs taču īrēt citu.
Jaunā mājvieta, lai ari tas bija plašs divistabu dzīvoklis, nevis neliels vienistabas, kā Marks sākumā bija iecerējis, puisim iepatikās uzreiz. Mēbeles gandrīz jaunas, viss izremontēts, ne miņas no apdriskātām tapetēm vai izgulēta, čīkstoša dīvāna. Uz galda atradās dators, lai arī ne jaunākā modeļa, taču ar interneta pieslēgumu. Jā, te varēja dzīvot, cepuri kuldams. Rītos Ričijs zem logiem uztaurēja un Markam tikai atlika iesēsties kolēģa automašīnā un kopā doties uz darbu.
Pagāja vairākas dienas, un Marks sāka nervozēt. No Kamillas nebija ne ziņas, ne miņas. Nevar būt, ka viņa mani ir jau aizmirsusi, viņš domāja. Kāds viņš ir bijis nejēga, ka nav uzprasījis meitenei telefona numuru! Pametis acis uz Ričija pusi, kurš tobrīd cītīgi lasīja avīzi, Marks nosprieda, ka laikam nāksies aplinkus ceļā painteresēties par Kamillu, jo kolēģis vienmēr visu zināja. Lai arī abi vienlaikus ieradās darbā, taču Ričijs vienmēr iemanījās kabinetā parādīties ar pusstundas novēlošanos. Viņš vienmēr aprunājās ar jebkuru ceļā sastapto kolēģi, izvaicāja, kā tam klājas, pie reizes izstāstīja kādu anekdoti, un, kamēr nokļuva līdz kabinetam, Ričijs bija paguvis ne tika izpļāpāties pēc sirds patikas, bet arī uzzināt pašus jaunākos notikumus.
- Interesanti, vai Torvalda meita kaut kur strādā?
-Jā! Ričijs nekavējoties atsaucās, it kā to vien būtu
gaidījis, kad Marks uzdos jautājumu. Viņa ir projektu daļas vadītāja. Torvalds viņai atvēlēja kabinetu mūsējā stāvā. Pašu labāko.
- Skaidrs, Marks pēc iespējas vienaldzīgāk noteica. Gan jau tikai tēlo, ka strādā. Viņa taču ir miljonāra meita…
- Ē, draudziņ, kā tu alojies! Ričijs iesmējās. Domā, ka miljonāri sēž, rokas klēpī salikuši? Tie ir aizspriedumi, Mark. Torvalds un Kamilla ierodas stundu agrāk nekā pārējie un dodas mājup paši pēdējie. Viņi strādā vairāk par mums.
- Hm. Marks sarauca pieri. Izklausās pavisam neticami, ka Larseni raujas melnās miesās.
-Jā, tā ir. Ričijs saāķēja rokas aiz galvas un atgāzās krēslā. Ir tikai viena būtiska atšķirība viņi strādā sev, turpretī mēs strādājam viņu labā. Lai kļūtu bagāts, Mark, jāstrādā sev. Un jādara tas, ko visvairāk patīk darīt.
- Kādas gudrības, Marku aizkaitināja Ričija pamācošais tonis. Kāpēc pats neesi miljonārs?
- Kāpēc tu domā, ka es neesmu miljonārs? Ričijs ķircinoši atbildēja. Tu taču nepārzini mana konta stāvokli…
- Atvaino! Marks nokaunējās.
- Kamilla ir skaista meitene. Bet viņa nekad nepalūkosies ne uz tevi, ne uz mani, Ričijs filozofēja tālāk. Viņa atradīs līdzīgu sev.
- Uz tevi varbūt arī nepalūkosies, Marks piekrita, kritiski novērtējis Ričija ārieni: pagariem, astē saņemtiem matiem, kuplām ūsām, rētainu seju un druknu stāvu. Taču Ričijam piemita īpatnība viņš vienmēr bija pacilātā noskaņojumā, un tas pievilka cilvēkus; viņā pirmām kārtām redzēja draugu, nevis viņa nepievilcīgo ģīmi.
- Mark, izmet no galvas iedomas, ka tev ir izredzes attiecībā uz Kamillu. Ričijs palaida gar ausīm Marka dzēlību. Viņa ir bosa meita, un ar to viss ir pateikts. Maza kļūme, un Torvalds tevi izlidinās no darba.
- Vai jau daudzus izmeta aiz durvīm? Marks gribēja zināt.
- Būsi pirmais.
- Hā! Tad, kad braucām ar prāmi Queen Sally uz Stokholmu, mēs trijatā pusdienojām restorānā. Faktiski es devos uz pārrunām ar citu kompāniju, taču satiku Torvaldu un tagad esmu šeit, Marks padižojās, aizmirsis, ka Ričijs varētu pārējiem izstāstīt viņa teikto.
- Nu un? Ričijs vienaldzīgi paraustīja plecus. Larsens ir gudrs. Viņš vienmēr domā par sevi, un, ja viņš tevī saredzēja labu speciālistu, kādēļ gan lai nepiedāvātu darbu? Taču par Kamillu labāk aizmirsti.
- Kādēļ? Vai viņai ir kāds cits?
- Bija, Ričijs atbildēja, tad, palūkojies uz durvju pusi un ieklausījies, vai gaitenī kāds nestaigā, pieklusināja balsi. Klīst baumas, ka Larsens licis novākt potenciālo znotu. Mati bija prasts puisis, taču Kamilla bija līdz neprātam iemīlējusies… Ar Torvaldu joki mazi. Viņš nevarēja pieļaut šīs laulības.
- Tev laikam taisnība, Marks nomurmināja, atkal pievērsies darbam.
Savādi, saruna ar Ričiju radīja pretrunīgas domas. Viņš jutās kā pēdējā niecība. Varbūt tiešām viņam nav nekādu izredžu? Līdzko Torvalds uzzinās par meitas aizraušanos ar viņu, tā… Viņš pat baidījās domāt, ko Torvalds izdarītu. Baumas par Mati? Kas to lai zina…
Nākamās dienas pusdienlaikā Marku gaidīja patīkams pārsteigums kabinetā ienāca Kamilla. Puisim no uztraukuma salēcās sirds. Labi, ka šobrīd nav Ričija, viņš nodomāja.
-Sveiks! Viņa starojoši uzsmaidīja. Atnesu tev elektroniskās adreses un norādījumus, kas jāuzzina.
-Jā! Marks pielēca kājās. Vai man tagad tas jāizdara?
- Nē, nē! Kamilla noraidoši pavicināja lapas. Tikai vakarā pēc darba. Un nevienam nestāsti.
- Jā. Varbūt mēs varētu satikties pēc darba? Marks viņai uzsmaidīja, kaut gan dūša bija saplakusi papēžos, gaidot meitenes atbildi.
- Kādu citu reizi, Mark. Man tiešām daudz darīšanu. Viņa nopūtās. Esmu ierakusies projektā līdz ausīm.
- Cik žēl! Viņš skumji raudzījās meitenē.
Viņa pamāja un, vairs neko neteikusi, aizgāja. Marks priecīgi saberzēja plaukstas. Noskaņojums uzlabojās, un viņš ar jaunu sparu ķērās pie darba. Viņš neklausīsies Ričija padomos, varbūt tā ir tikai greizsirdība.
Vakarā, izpētījis Kamillas atnestos norādījumus, viņš ķērās pie elektronisko vēstuļu rakstīšanas. Varbūt Kamilla arī nav tik aizņemta, kā saka, viņš prātoja. Taču saraksti uzticēja viņam, un tas nozīmē, ka viņš Kamillai ir iepaticies, Marks priecājās. Arī viņam simpatizē rudmatainā Kamilla, lai gan… Ek, ko tur liegties! Viņu vairāk interesē tas, ka Kamilla ir bagātu vecāku meita… Vai tad tas ir kāds noziegums, ja viņš vēlas draudzeni no augstākās sabiedrības aprindām?
No pārdomām Marku iztraucēja mobilā zvans.
-Jā… Marku acumirklī pārņēma bailes, jo viņš izdzirda svešu balsi, kas stādījās priekšā kā Andrejs.
- Mark, mums ir jāsatiekas. Kur jūs Stokholmā esat apmeties? Andrejs uzstājīgi noprasīja.
Marks klusēja. Andrejs neko nejautāja par grāmatām, un tas saasināja viņa piesardzību.
- Mark, jūs mani labi dzirdat?
- Dzirdu, Marks klusi sacīja.
-Tad diktējiet savu adresi, es to pierakstīšu. Starp citu, Sweden IC Corporation teica, ka jūs tur nestrādājot. Vai atradāt citu darbu?
Marks, neko neatbildējis, izslēdza mobilo telefonu. Ko lai viņš tagad dara?
* * *