- Mums nāksies nedaudz mainīt rīcības plānu, Karls sacīja. Piegājis pie loga, viņš palūkojās laukā. Spriežot pēc Torvalda izteikumiem, viņš būs kategoriski pret taviem mēģinājumiem tuvoties Kamillai. Viņa tev neuzticēsies. Un nekad neatklās, kur viņas drauģelis Mati ir nobēdzinājis dokumentus.
-Jā, un tas ir vissliktākais. Džefrijs nopūtās. Ja Mati nebūtu gājis bojā autokatastrofā, man tagad nevajadzētu tēlot, cik ļoti vēlos pārdot savas prāmja daļas. Sasodīts, negribu! viņš nikni iesaucās.
- Nomierinies. Es tev piemaksāšu, bet kontakts ar Larsenu ir jāuztur, kamēr informācija kaut kur klīst apkārt… Tu pat iedomāties nevari, kas notiks, ja šie dokumenti nonāks atklātībā, presē.
- Vai pasaulei pienāks gals? Džefrijs sirdīgi noprasīja. Viņu kaitināja pavisam niecīgs sīkums: Karls pagaidām nebija atklājis, kas tie ir par dokumentiem.
-Jā, Karls nopietni sacīja. Apvērsumi, nemieri… Mūsu impērijas krahs…
- Kari, nav godīgi likt man mocīties neziņā.
- Džefrij, reizēm pārāk daudz zināt ir kaitīgi. It īpaši, ja cilvēks nav gatavs konkrētai informācijai.
- Tu aizvien runā mīklaini. Man tas ir apnicis! Varbūt Kamilla neko nezina par dokumentiem.
- Tieši tas mums ir jānoskaidro. Es domāju, ka darīsim tā. Tu turpini kontaktēties ar Torvaldu, taču par Kamillu vairs neko nejautā. Mani vīri nedaudz pasekoja meitenei, un es, šķiet, zinu, kas mums palīdzēs: Marks, kurš ir ieceļojis no kādas Baltijas valsts. Viņam ir bijis pat randiņš ar Kamillu. Nāksies padomāt, kādā veidā tu "nejauši" iepazīsies ar Marku. Bet turpmāk kā vienmēr.
Atkārtosim ierasto scenāriju, un puisis darīs visu, ko viņam liksim.
- Ā! Tas man patiks, Džefrijs kļuva līksms; gaidāmais darbs viņam pat lika aplaizīties.
- Pagaidām nekādi neizdodas atrast Omalheru pāri kā caur zemi izkrituši. Domāju, ka ari viņi varētu zināt mums vajadzīgo informāciju.
- Bet varbūt dokumenti ir pie viņiem?
- Diez vai. Viņi jau sen būtu pārdevuši dokumentus, cerot kaut ko nopelnīt.
- Kamilla droši vien neko nezina, Džefrijs ieminējās. Citādi Larsena televīzija šo ziņu būtu palaidusi ēterā.
- Neaizmirsti, ka viņa ir zaudējusi puisi, ar kuru gatavojās precēties. Pagaidām viņa nav spējīga ne par ko citu domāt. Turklāt viņa varēja ari nepievērst uzmanību dokumentiem, neapzināties to vērtību. Kaut kādi vēstures papīri! Slikti ir arī tas, ka Tedijs padarīja sev galu. Būdams narkomāns, viņš nespēja iztikt bez kārtējās devas. Ek, nebūtu iekritis ar pulverīšiem, tagad nenāktos lauzīt galvu! Necienu cilvēkus, kuri apzināti kaitē savai veselībai. Karls saviebās.
-Tu man tā arī neatklāji, kādā veidā uzzināji par dokumentiem. Džefrijs nolēma pēc iespējas vairāk uzzināt par to saturu.
- Neteicu? Karls pasmaidīja. Ļoti vienkārši: šie nejēgas ielika internetā kādas mantas attēlu, kuru vēlējās pārdot. Tikai es varēju zināt, no kurienes ir uzradusies šī statuete zelta nāriņa, izrotāta ar dārgakmeņiem.
4. nodaļa
Veselu nedēļu centīgi strādājusi pie sava projekta, rakstījusi, rēķinājusi un gudrojusi, kā visu labāk izdarīt, Kamilla arī mājās pa vakariem turpināja darboties. Apsēdusies pie datora, viņa internetā meklēja nepieciešamo informāciju, ko kādreiz tika manījusi pie Mati. Pētīja materiālus par nogrimušiem kuģiem, lasīja Otrā pasaules kara hroniku saistībā ar jūras kaujām. Viņa nezināja pašu svarīgāko nogremdēto kuģu, kuros bija ķīmiskie ieroči, koordinātas. Nevar taču uz labu laimi kuģot pa visu Baltijas jūru un meklēt.
Un tikai tad, kad no noguruma vairs nespēja neko apjēgt, Kamilla devās gulēt. Tā bija nevis fanātiska vēlme visu ātrāk izdarīt, bet gan efektīvs veids, kā izvairīties no sirdsapziņas pārmetumiem. Kas gan viņai bija licis mesties Markam ap kaklu? Un skūpstīties… Kā gan viņa spējusi tik ātri aizmirst Mati? Varbūt tās bija alkoholiskā kokteiļa sekas, bet varbūt lietišķs draudzeņu padoms: "Uzsāc romānu, un aizmirsīsies iepriekšējās neveiksmes"? Kā saka ķīli izdzen ar ķīli. Nē, no tā nekļuva vieglāk ap sirdi, Kamilla secināja. Tieši otrādi, viņa jutās kā iedzērusi samazgas. Marks, bez šaubām, ir glīts puisis, taču… Vienu brīdi bija pat šķitis, ka Marks ir tik līdzīgs Mati… Tas nav pareizi nevar būt divu vienādu cilvēku, to Kamilla lieliski saprata.
Svētdien viņa uzmodās tikai ap pusdienlaiku. Kamilla jutās spirgta, izgulējusies, pilnībā izčibējušas visas drūmās domas. To vietā prātā virmoja jaunas idejas. Sēžot turpat gultā, viņa uzlika uz ceļiem portatīvo datoru. Kā gan viņa nebija iedomājusies agrāk? Atvērusi kādu interneta mājas lapu, Kamilla automātiski uzrakstīja niku un paroli. Viņa vēlreiz pārlasīs savu saraksti ar Mati. Jā, viņiem bija par maz tikties dienā, viņi zvanīja viens otram, vakaros pirms gulētiešanas uzrakstīja kādu mīļu frāzi… Ak, romantika! Bet varbūt nevajag lasīt; Kamilla kādu brīdi šaubījās, pirms nospieda ievades taustiņu.
- Es tikai izlasīšu, Kamilla nomurmināja. Un sākšu citu dzīvi… Tās būs atvadas no Mati.
Skat, viņai kāds ir uzrakstījis! Par to nav jābrīnās interneta plašumi ir nepārlūkojami un…
- Mati… Kamilla nočukstēja, it kā būtu ieraudzījusi spoku.
Tā bija vēstule no Mati; viņš to bija izsūtījis dažas stundas pirms bojāejas.
Mīļā Kamilla, esmu iekūlies pamatīgās nepatikšanās. Man nebija drosmes Tev visu atklāti izstāstīt, tāpēc rakstu kā ierasti. Tā ir vieglāk pateikt. Mūs aizturēja, kad bijām ieniruši Estonia nogrimšanas vietā. Visus paraugus konfiscēja krasta apsardze; pat vēl vairāk, tagad gaidāma tiesa, jo nupat zvanīja Tava māte un brīdināja par šiem "jaunumiem". Nedusmojies, bet kāzas nāksies atlikt uz nenoteiktu laiku… Varbūt pat uz visiem laikiem, ja nonākšu cietumā. Redzi, cik es esmu gļēvs, baidos no Tavām dusmām un neuzdrošinos Tev to teikt, tāpēc rakstu. Gaidīšu atbildi…
Tevi mīlošais Mati
Post scriptum. Gandrīz vai aizmirsu: mēs uzgājām nogrimušu zemūdeni. Tā bija pārpilna ar bagātībām. Omalheri no laimes vai zaudēja prātu. Stokholmas stacijas mantu glabātavā es ievietoju koferi ar kaut kādiem dokumentiem.
Un vēl ar kaut ko. Ja tomēr nonākšu aiz restēm, tad… Tad Tev nāksies turp doties. Koferis atrodas otrajā zālē: devītā rinda no lejas, trīspadsmitā kamera. Par atslēgas kodu izvēlējos tavus dzimšanas datus.
Vēlreiz Tevi skūpstu! Tavs Mati.
Kamilla vēlreiz un vēlreiz pārlasīja vēstuli. Lūk, Mati viņai ir atsūtījis sveicienus un atgādinājumu par sevi! Taču… kāzas būtu nācies atlikt? Cietums? Kāpēc viņš agrāk nebija bildis ne vārda?
Nolikusi portatīvo datoru uz galda, Kamilla iekrita atpakaļ gultā, lai varētu kārtīgi izraudāties. Tikko apdzijušās dvēseles brūces, kā viņa pati bija domājusi, tika uzplēstas no jauna.
* * *
Mani policijas iecirkņa apmeklējumi jau sāk līdzināties ierastām gaitām uz frizētavu vai kafejnīcu, Kamilla par sevi pavīpsnāja, cenšoties aizgaiņāt bailes. Bērnībā saklausījusies pasakas par troļļiem, viņa bijās no tumsas un nespēja gulēt, ja naktslampiņa tika izslēgta. Gaidāmā saruna ar izmeklētāju viņai lika atcerēties bērnību, un Kamilla mēģināja izdomāt, ko šoreiz atkal jautās trollis. Kas īstenībā bija šis izmeklētājs?