- Šeit man patīk pasēdēt un relaksēties. Skolotājs devās pie loga un mazliet to pavēra, ļaudams kabinetā ielavīties mašīnu trokšņiem un vēja brāzmām. Kā patīk "Veiksmes" kursi?
- Lieliski, Marks atbildēja, kāri ieelpodams svaigu gaisu. Viņš bija sakarsis nodarbībā, un tagad bija tik patīkami atvēsināties.
- Mark, parunāsimies! Skolotājs iesēdās otrā krēslā. Tās nodarbības, kuras apmeklējat, ir tikai iesildīšanās. Katram dalībniekam ir savs iemesls, kādēļ viņš apmeklē kursus. Es ar katru cilvēku strādāju individuāli. Man jāzina, ko katrs vēlas, kādas problēmas viņu nomāc. Tikai tad varu palīdzēt. Mark, es sapratu, ka tu esi ieradies Stokholmā, lai atrastu labāku darbu.
-Jā. Marks pamāja ar galvu, pie sevis nodomādams, ka Rodrigess par viņu ir jau pastāstījis Skolotājam.
- Tas ir apsveicami. Un vai darbs apmierina?
- Jā, Marks godīgi atbildēja.
-Ja rastos iespēja, ko tu visvairāk gribētu darīt?
Marks paraustīja plecus.
- Tā jau man šķita. Skolotājs nopūtās. Daudzi nezina, ko viņi vispār vēlas dzīvē panākt. Skatās, ko dara pārējie, un tā, lūk, veidojas bara instinkts. Mark, tu taču esi personība, otra tāda kā tu nav.
- Vispār… Marks mazliet saminstinājās, tad, redzēdams, ka Skolotājs uzmundrinoši pamāj, iesāka stāstīt, ko viņš vēlas. Visi viņa sapņi vijās ap Kamillu: cik labi būtu, ja viņš apprecētu Kamillu un būtu tikpat bagāts kā meitene, jo tad nevajadzētu justies nepilnvērtīgam…
- Un kā tu pats domā atrisināt šo problēmu?
- Es viņai patīku, bet… Kā būs ar Torvaldu? Marks pēkšņi atskārta, ka no redzesloka ir izlaidis Kamillas tēva iespējamo attieksmi pret potenciālo znotu. Ja Torvalds atbalstīs meitas laulības ar viņu, tad Marka priekšā pavērsies visas iespējas. Kā nekā viņš būs miljonāra znots.
- Ļoti interesanti, Skolotājs, uzklausījis Marka prātojumus, teica, mudinādams Marku runāt tālāk.
- Es nezinu, kā pareizi izturēties pret meiteni, Marks žēlojās. Reizēm viņa pret mani ir mīļa, un tad man šķiet, ka viņa tūlīt teiks "jā", bet tad atkal kļūst nevērīga vai sāk aušoties.
- Hm. Tev ir jāizpēta, kas viņai patīk, kas viņu interesē.
- Viņa visu laiku atceras Mati…
- Aizmirsīs.
Marka stāstījums kļuva aizvien raitāks un drošāks, viņš bez kautrēšanās klāstīja visu, ko domā, jūt un no kā baidās. Savukārt Skolotājs bez mitas uzdeva visdažādākos jautājumus par Kamillu, Torvaldu un pašu Marku.
- Šķiet, es zinu, kas ir jādara, Mark, Skolotājs domīgi sacīja. Es tevi iepazīstināšu ar kādu cilvēku. Viņš tev palīdzēs.
- Bet kas no manis tiks prasīts? Marks iedomājās, ka nekas par pliku velti netiek dots. Ja nu vienīgi siers peļu slazdā, un arī tikai nākamajai pelei.
- Nekas.
* * *
Tā bija jau trešā reize, kad Kamilla zvanīja uz laboratoriju. Atbilde vienmēr bija viena un tā pati: "Analīzes vēl nav gatavas." Tas Kamillu tracināja. Kopš paraugu iegūšanas no jūras dzīles blakām nogrimušajiem kuģiem ar munīciju bija pagājušas vairākas dienas, nofilmētais materiāls bija samontēts, un televīzijas ēterā varēja sākt raidīt sensacionālus jaunumus. Lai pasteidzinātu procesu, Kamilla nolēma satikties ar laboratorijas direktori Aneti Svensoni. Saruna iesākās sakāpinātos toņos.
- Man ir absolūti vienalga, kas jūs esat, taču visam jānotiek rindas kārtībā, Anete negribēja dzirdēt ne vārda par analīžu veikšanu ārpus rindas.
- Tādā gadījumā atbildiet, kad būs analīžu rezultāti! Kamilla neatlaidās. Man solīja, ka jau vakar vakarā viss būs kārtībā.
- Darbinieki ir aizņemti, pārbaudes process ir sarežģīts, tādēļ ir jāgaida.
- Es varētu samaksāt, ja kāds darbinieks uzņemtos pastrādāt pēc paredzētā darbalaika, Kamilla, daudz nedomājot, piedāvāja.
-Jūs esat no televīzijas?
-Jā. Torvalda Larsena neatkarīgā televīzija.
- Tad varbūt slepus filmējat vai ierakstāt sarunu ar mani, ko? Un pēc tam sekos nejauka pārraide, ka mani var viegli piekukuļot, ko? Anete Svensone nosarka, tik tikko valdīdamās, lai nesāktu kliegt.
- Paldies par ideju, noteikti izmantošu, Kamilla atcirta un sašutusi atstāja kabinetu, sapratusi, ka turpināt ir bezjēdzīgi.
Izņēmusi no kabatas mobilo, viņa brīdi svārstījās. Kāre piezvanīt un pažēloties tēvam bija milzīga, taču tā viņa tikai parādītu savu bezspēcību. Viegli ir dzīvot, ja aizmugurē atrodas tāds cilvēks kā Torvalds Larsens, viņas tēvs. Kamilla zināja, ka tēvam atliktu tikai piezvanīt pāris cilvēkiem un Anete Svensone skrietu pakaļ, vilkdama pavisam citu meldiņu.
- Nē, es pati visu nokārtošu, Kamilla nolēma, iemezdama mobilo atpakaļ žaketes kabatā. Viņa aprunāsies ar laboratorijas darbiniekiem un panāks savu.
Liels bija Kamillas izbrīns, kad darbiniece, ieskatījusies atskaites žurnālā, paziņoja, ka analīzes bijušas gatavas jau vakarvakar, kā bija solīts!
-Paldies. Bet kāpēc man visu laiku tika teikts, ka nekas nav izdarīts? Kamilla painteresējās.
- Pie mums šodien darbu uzsāka jauniņa darbiniece. Atvainojiet, acīmredzot viņa kaut ko sajauca.
- Es vēlētos runāt ar ekspertu, kurš sīki izskaidrotu analīžu rezultātus tā, lai to varētu saprast jebkurš cilvēks.
- Tad jums ir jārunā ar Dāgu. Tūlīt viņu pasaukšu.
Uzzinājis, ka Kamilla vēlas viņu intervēt, Dāgs labprāt piekrita.
- Protams, Larsenas jaunkundze. Rezultāti ir vienkārši briesmīgi. Un tas viss mūsu Baltijas jūrā… Bez šaubām, es jums piekritu, ka cilvēkiem ir jāzina patiesība. Vai man jādodas uz televīzijas studiju?
- Ja jums nav pretenziju, es labprāt vēlētos jūs intervēt tepat, laboratorijā, Kamilla atbildēja. Viņai atlika tikai piezvanīt uz studiju, lai filmēšanas grupa būtu klāt pēc nepilnas pusstundas.
Atgriezusies televīzijas ēkā, Kamilla pirmām kārtām devās pie tēva. Viņa dega nepacietībā paziņot, ka viņas pirmā pārraide ir gatava un ir jāsaskaņo tikai ētera laiks.
- Larsena kungs pirms stundas aizbrauca uz mājām, sekretāre paziņoja Kamillai un tūdaļ piemetināja: Viņš lūdza, lai jūs piezvanāt.
Nodomājusi, ka tas absolūti neatbilst tēva raksturam, Kamilla devās uz savu kabinetu. Zvans tēvam izsita viņu no līdzsvara. Pārraide varēšot pagaidīt līdz rītam. Lai mīļā meita tagad dodoties mājup un gatavojoties svinīgam pasākumam. Kādam?
- Šodien paziņošu par savu saderināšanos ar Ingeborgu. Jā, jā, es zinu, ko tu tagad teiksi. Ka tu nevēlies pamāti, bet es Ingeborgai biju solījis viņu precēt uzreiz pēc tavām kāzām, Kamilla.
-Tēt, daudz laimes, bet… Kamilla savaldīgi noteica, …man šodien ir citi plāni. Vai neiebildīsi, ja es neieradīšos?
- Es tomēr gaidīšu tevi. Pasākums sāksies septiņos restorānā "Stokholma".
Aizslēgusi kabineta durvis, lai neviens netraucētu, Kamilla kārtīgi izraudājās. Noslaucījusi asaras, meitene saprata, ka turpmāk viss būs citādi.
Uzaicināšu uz pasākumu Marku, Kamillai galvā iešāvās ļauna doma: tas būs protests. Arī viņa sagatavos tēvam pārsteigumu.
2. nodaļa
Silvijai Štrancai no rītiem patika ilgāk pagulēt, jo vakaros viņa parasti ilgi aizsēdējās pie dokumentu kaudzēm. Tajās retajās reizēs, kad tomēr nācās piecelties agrāk, Silvija bija bezgala nikna, jo viņu mocīja galvassāpes. Un nelīdzēja ne kafija, ne uzmundrinoša duša; vienīgās zāles bija salds miegs. Tādēļ viņa mēdza atslēgt telefonu, lai negaidīti zvani neizrautu no sapņu valstības. Vīrs Lūkass, kurš, svīstot gaismiņai, jau bija augšā, sargāja viņas miegu un parasti devās uz dēlēna istabu. Līdzko puika pamodās, abi gāja uz pirmo stāvu, kur varēja draiskoties pēc sirds patikas.