Kamilla paņēma lapu un sāka rakstīt jautājumus, uz kuriem nezināja atbildes.
Domu pavediens ritinājās tālāk. Eriks Smits bija interesējies par koferi, kuram it kā bija jābūt Mati mantās. Kamillai vairs nebija nekādu šaubu, ka Ēriku interesēja koferis dzelzceļa mantu glabātavā. Tātad viņš zināja par ekspedīcijām un atrasto zemūdeni. Varbūt viņu ir atsūtījuši Džastina un Evarests? Tādā gadījumā kāpēc paši nevarēja sazināties ar viņu? Un kāpēc Džastinai un Evarestam ir jāslēpjas?
Ak, tik daudz jautājumu, bet atbildes nav! Kamilla nopūtās. Iesviedusi aprakstīto lapu dokumentu iznīcinātājā, viņa noskatījās, kā papīrs pārvēršas smalkās pārsliņās.
Būs jābrauc mājās, jau pusvienpadsmit vakarā. Ja Ingeborga būs kopā ar tēvu, tad Kamilla lieliski varēs aizbildināties, ka ir nogurusi, un iet gulēt. Varbūt viņai pārcelties dzīvot pie mātes, Kamilla iedomājās. Vai arī labāk dzīvot atsevišķi. Jebkurā gadījumā viņa nevarēs sadzīvot kopā ar Ingeborgu, to Kamilla saprata labāk par labu.
Aizslēgusi savu kabinetu, Kamilla lēnām izgāja no televīzijas ēkas, novēlēdama sargam patīkamu dežūru. Viņas džips vientuļi stāvēja automašīnām atvēlētā stāvvietā. Pacēlusi acis pret ēku, Kamilla sastinga. Vienā no logiem dega gaisma. Tēvs aizmirsis savā kabinetā izslēgt gaismu? Nē, viņi kopā izgāja no kabineta, un Kamilla labi atcerējās, ka tā tika izslēgta. Apkopēja to aizmirsusi?
Kamilla pagriezās un gāja atpakaļ. Pateikt sargam vai ari pašai aizstaigāt?
Aizmirsu kabinetā grāmatu. Kamilla uzsmaidīja sargam. Labāk viņai pašai pārliecināties, vai pašlaik tēva kabinetā kāds atrodas, nekā pēc tam lauzīt galvu minējumos.
Pēc iespējas klusāk pārvietodamās, Kamilla aizlavījās līdz kabinetam. Jā, durvis nav aizslēgtas. Viņa piesardzīgi tās pavēra un ieklausījās. Klusums. Tad viņa tēva kabinetā saklausīja čaboņu. SIksIka gaismas strēle spraucās pa durvju spraugu, jo tās nebija līdz galam aizvērtas.
Kamilla novilka augstpapēžu kurpes un uz pirkstgaliem uzmanīgi zagās pie durvīm, paturēdama prātā, ka tepat atrodas sekretāres galds. Tikpat klusi viņa pavēra durvis.
Ričijs Andersons bija tik aizņemts ar dokumentu pētīšanu, kurus Torvalds bija atstājis uz galda, ka nemaz nepamanīja Kamillas klātbūtni.
Kamilla atrāvās atpakaļ. Ko tas nozīmē? Ričijs Andersons bija viens no labākajiem darbiniekiem un tagad, kā izskatās, spiego?
Ko viņai iesākt? Pajautāt Ričijam, ko viņš šeit dara? Pārsteigt? Bet Ričijs Andersons viņai var nodarīt pāri, jo nav zināms, kas viņu ir nolīdzis. Ari aizslēgt durvis nav iespējams, jo atslēgas acīmredzot ir pie šī nelieša. Kamēr viņa nokļūs pie sarga, tikmēr Ričijs jau atstās kabinetu, un pēc tam pamēģini pierādīt.
Viņas mobilā telefona zvans ieskanējās tik spalgi, ka Kamilla izbailēs iekliedzās. Skaļi spiegdama, viņa metās atpakaļ gaitenī, baiļodamās, ka Ričijs varētu viņai uzbrukt. Jākliedz pēc iespējas skaļāk, varbūt sargs sadzirdēs, arī pašai jāglābjas. Jā, atskanēja soļi, taču tie nedzinās viņai pakaļ, bet attālinājās. Ričijs bēga. Kamilla lieliski pārzināja ēku; tātad viņš mēģinās izkļūt laukā pa rezerves izeju, viņa saprata. Kamillas brēcienus sargs tomēr bija sadzirdējis.
- Tur, ātrāk!
Velti. Ričijs Andersons izrādījās veiklāks.
- Zvani Torvaldam Larsenam, izsauc policiju, Kamilla neapjuka.
Mazliet nomierinājusies, viņa paskatījās uz telefona ekrānu. Nupat viņai bija zvanījis Lūkass. Daudz nedomājusi, Kamilla atzvanīja.
- Atvaino, ka es uzreiz neatbildēju.
- Sveika! Šķiet, Lūkass nebija saklausījis viņas balsī uztraukumu.
-Vai mamma manu pārraidi redzēja? Kamilla noprasīja pēc sasveicināšanās.
- Es redzēju tavu pārraidi, Kamilla. Tāpēc piezvanīju, lai tevi paslavētu.
- Paldies! Kamilla pamazām nomierinājās.
Pieliekusies viņa nolika uz grīdas kurpes, kuras visu
laiku bija turējusi rokā, un apāva. Un mamma?
- Nē, viņai darīšanas… Droši vien nosvinējāt tādu notikumu?
- Nē, es vēl esmu televīzijas ēkā. Nupat mums bija problēmas… Sargs izsauca policiju, jāgaida.
- Skaidrs, Lūkass novilka.
- Atvaino, tagad vairs nevaru runāt, Kamilla noteica, redzēdama nākam sargu. Sveicini mammu.
- Noteikti.
- Kamilla, Larsena kungs nemaz neceļ klausuli. Arī mobilais ir atslēgts. Ko darīsim? sargs noplātīja rokas.
- Neuztraucies, Kamilla uzmundrinoši noteica. Pats galvenais ir policija, tā izdarīs visu, kas vajadzīgs.
Pakrūtē iekņudējās aizvainojums; tēvs bauda divvientulību ar Ingeborgu, kamēr viņai te ir jāpārdzīvo šausmas. Nākamais solis, ko viņa spers, būs tas, ka televīzijā tiks ieviesta drošāka aizsardzības sistēma. Katrs darbinieks, atnācis uz darbu un arī ejot prom, atstās savu elektronisko parakstu. Protams, tas prasīs papildu naudu speciālu iekārtu iegādei, bet kārtībai jābūt. Kāpēc šodien ir tikai viens sargs, ja jābūt diviem? Un interesanti, kāpēc nedarbojās signalizācija tad, kad Ričijs iekļuva tēva kabinetā? Laikam būs atslēdzis. Ir gan nelietis!
Lūk, arī policija ir klāt. Vispirms viņai nācās atbildēt uz jautājumiem, tad pagaidīt, līdz tiek paņemti pirkstu nospiedumi, aizpildīti protokoli, tā laiks paskrēja vēja spārniem. Kad viņa beidzot nokļuva pie džipa, bija jau pusnakts. Sazvanīt tēvu viņai tā arī neizdevās, un tas Kamillu vēl vairāk sarūgtināja.
Atvērusi džipa durvis, viņa ietrausās mašīnā un saprata, ka ir bezgala nogurusi.
Vai viņa spēs vadīt džipu? Laikam ne, jo nogurums bija uzkritis virsū kā smaga nasta; tagad tikai izstiepties gultā un vairs ne par ko nedomāt. Nopūtusies Kamilla izsauca taksometru.
3. nodaļa
Braucot uz televīziju, Torvalds visu ceļu šķendējās, pie reizes pārmezdams arī meitai. Kamilla apvainojās ne pa jokam. Tā vietā, lai tēvs viņu uzklausītu, viņai nācās dzirdēt pārmetumus, kāpēc, pārrodoties mājās, viņa nebija uzmodinājusi Torvaldu.
- Tāpēc, ka tu biji kopā ar Ingeborgu, Kamilla atcirta.
- Ingeborga, Ingeborga! Torvalds zaudēja savaldīšanos. Nāksies pierast, jo viņa šodien pārvāksies dzīvot pie mums.
Pie tevis, Kamilla gribēja aizrādīt, taču neko neteica. Šī ziņa šķita vēl briesmīgāka nekā atklājums vakarvakar Ričijs Andersons okšķerē. Tas, ka Ingeborga ir palikusi viņu mājās un tagad droši vien brokasto, Kamillu kaitināja.
Tikai nokļuvis televīzijā, Torvalds nomierinājās. Darbinieki vēl nebija atnākuši, jo bija par agru. Sargam galu galā bija izdevies Torvaldu sazvanīt, un viņš, pats par sevi saprotams, nekavējoties ieradās.
Kamilla nožāvājās, naktī viņa bija slikti gulējusi, jo nezin no kurienes bija uzradušies milzumdaudz jautājumu par televīziju un tās darbību. Kā gan viņai tas nebija ienācis prātā agrāk?
Iesteidzies savā kabinetā, Torvalds pirmām kārtām apskatīja seifa saturu, tad atslēdza rakstāmgalda atvilktnes. Pārliecinājies, ka viss ir uz vietas, viņš teica:
- Seifa kodu Ričijs nevarēja zināt, arī atvilktņu slēdzenes atslēgt ne, par to esmu pilnīgi drošs. Jā, jūtos vainīgs, jo reizēm uz galda tiku atstājis dokumentus. Taču šoreiz Ričijs neko jaunu neuzzināja, te ir tikai tavi izdevumi, gatavojot pārraidi. Viņš pārcilāja uz galda esošos dokumentus.