- Gribu ar tevi nopietni parunāt. Kamilla pabīdīja krēslu un apsēdās. Vakardienas notikumi mani uzvedināja uz zināmām pārdomām.
- Kādām, Kamilla? Torvalds apsēdās otrpus galdam.
- Pirmām kārtām es sev uzdevu jautājumu, kāpēc televīzijas pārraides notiek tikai no desmitiem rītā līdz septiņiem vakarā. Otrkārt, mani neapmierina drošības sistēma, jo kaut kāds Andersons tik viegli ir iekļuvis tavā kabinetā. Un, treškārt, vai televīzija nes peļņu?
- Televīzija man ir tikai tāda atslodze no biznesa lietām.
- Kā to saprast?
- Es naudu pelnu citās nozarēs investīciju fondi, nekustamie īpašumi, esmu līdzīpašnieks pāris farmācijas kompānijās. Nē, televīzija man nenes lielu peļņu, taču arī zaudējumu nav. Ja vēlies atstāšu televīziju tavā pārziņā. Torvaldu pārsteidza meitas asais prāts. Redz, ne Silvija, ne Ingeborga neinteresējās par biznesu, bet dzīvoja svētā pārliecībā, ka viņš naudu pelna ar televīziju. Torvalds arī nesteidzās stāstīt ko vairāk: mazāk zinās, mazāk problēmu viņam.
- Es padomāšu par to. Ko tu iesāksi ar Ričiju Andersonu?
- Vispirms viņš ir jāatrod. Gribētos gan uzzināt, kā labā viņš ir spiegojis, bet baidos, ka viņš turēs mēli aiz zobiem. Vai ir vēl kādi jautājumi?
- Jā. Kad tu precēsies ar Ingeborgu?
- Drīz.
- Es gribu dzīvot atsevišķi.
- Par to nevar būt ne runas. Tu dzīvosi mājās. Sliktākajā gadījumā, ja vēlies, vari pārcelties pie Silvijas.
- Man jau ir divdesmit divi gadi, Kamilla sašuta. Es vairs neesmu maza.
-Toties tavi vecāki ir miljonāri, un es nepieļaušu, ka mana meita, dzīvojot atsevišķi, tiktu ievilināta kādā nevēlamā kompānijā.
- Ar Ingeborgu zem viena jumta nedzīvošu. Kamilla piecēlās. Arī pie mammas ne, jo man nepatīk Lūkass.
- Nepārsteidzies, Kamilla! Torvalds aizrādīja. Turklāt tu nepazīsti Ingeborgu, viņa ir ļoti jauka sieviete.
-Jā, ļoti jauka sieviete, kura redz tikai tavus miljonus, Kamilla izmeta, aizcērtot aiz sevis durvis. Viņa dosies mājup un apsvērs, ko darīt turpmāk.
Kamillas prognozes piepildījās, viņa Ingeborgu tiešām sastapa virtuvē, taču nevis pie kafijas krūzes, bet gan stāvam pie plīts un cepam pankūkas. Aizsējusi kruzuļainu priekšautu, viņa laimīgi uzsmaidīja Kamillai.
Labrīt. Vai pankūkas ēdīsi? Nekas neliecināja, ka Ingeborga justos apmulsusi vai neērti. Tieši otrādi izskatījās, ka viņa Larsenu mājās jūtas kā namamāte.
-Jā. Kamilla iekārtojās savā vietā pie galda.
Hm, kā viņai tagad dēvēt Ingeborgu par tēva mīļāko vai nākamo sievu? Viņa vēroja Ingeborgu un salīdzināja ar māti: druknu augumu, blondi izbalinātiem matiem, viņa bija pilnīgs pretstats Silvijai. Ko tēvs viņā tādu ir ieraudzījis?
Un Kamilla nolēma ar viņu parunāties, lai uzzinātu, kas šai sievietei ir aiz ādas. Varbūt tiešām nav vērts uzreiz atstāt tēva namu? Varbūt viņas bailes ir tikai iedomas? Turklāt pankūkas garšoja debešķīgi, nemaz nelīdzinājās tām, kuras tika pasūtītas tuvējā kafejnīcā. Protams, viņiem bija ari mājkalpotāja, kura reizēm gatavoja ēdienu, taču lielākoties viņi pusdienoja un vakariņoja ārpus mājām.
Pabrokastojusi Kamilla devās uz savu istabu; nepārvarami virsū mācās miegs. Galu galā viņa var paņemt ari
brīvu dienu, Kamilla nodomāja.
* * *
Nežēlīgi sāpēja galva, Marks vaidēja un stenēja. Sūrstēja viss ķermenis, it kā viņš būtu izmalts caur gaļasmašīnu. Tās fūrijas vakar viņu bija nomocījušas visnežēlīgākajā veidā, te nevarēja būt ne runas par mīlēšanos ar skaistām meitenēm. Droši vien vīnam klāt bija piejaukta
Viagra vai kāds cits potences celšanas līdzeklis, Marks nodomāja. Taču pats nepatīkamais bija pašās beigās, kad nezin no kurienes uzradās muskuļots vīrišķis un viņu izvaroja. To atceroties, Markam gribējās raudāt: tik pazemots viņš jutās. Un visa šī izvirtība ir nofilmēta, varbūt kāds jau skatās šo pornofilmu, kuras galvenais varonis ir viņš.
Kā pa sapņiem viņš atcerējās, ka bija izsaucis taksometru, jo vēl tik daudz sajēgas viņam bija atlicis, lai mēģinātu nokļūt mājās. Viņš ilgi stāvēja zem aukstas dušas. Kā viņš nokļuva gultā, to Marks vairs neatcerējās.
Modinātāja zvans bija notarkšķējis pirms minūtēm divdesmit, vajadzēja celties augšā, taču Markam nebija spēka. Gulēt visu dienu un ne par ko nedomāt… Paņemt brīvdienu…
Ak nē, Marks no jauna ievaidējās. Parāds… Kā viņš bija aizmirsis, ka Džefs viņa vietā ir samaksājis divdesmit tūkstošus? Ja viņš tagad neieradīsies darbā, Torvalds viņu atlaidīs. Ar pūlēm apģērbies, Marks uzvārīja stipru kafiju. Paskatījies pa logu, viņš konstatēja, ka Ričija Andersona mašīna neatrodas ierastajā vietā. Tātad kolēģis ir aizbraucis uz darbu bez viņa. Kas to zina, varbūt pat ir zvanījis pie dzīvokļa durvīm, taču Marks neko nav dzirdējis.
Zvans pie durvīm Marku iepriecināja. Droši vien Ričijs; varbūt mašīna atrodas kaut kur citur, varbūt salūzusi, visādi var gadīties.
-Jūs? Marks atkāpās, nezinādams, kā izturēties.
- Labrīt, Mark! Istabā ienāca Džefrijs Ridgers un cieši aiz sevis aizvēra durvis, pagriezdams slēdzenē atslēgu.
- Ko jums vajag? Marks sašuta. Ja nebūtu Džefa, ar viņu visas šīs nepatikšanas nebūtu atgadījušās.
- Sēdies, un parunāsim! cietā balsī, kas radusi pavēlēt, noteica Džefrijs.
Aplūkojis istabu, viņš piegāja pie videomagnetofona un ievietoja tajā kaseti, kuru bija atnesis līdzi.
Marks nespēja ilgi skatīties nofilmētās izvirtības scēnas. Viņš pieskrēja un, izrāvis no magnetofona kaseti, trieca to pret grīdu.
- Tā ir tikai kopija, Džefrijs sacīja. Viena no kopijām.
- Ko jums vajag? Marks nikni atkārtoja jautājumu. Un kas jums ir ļāvis tā ņirgāties par mani? Es ziņošu policijai.
- Vispirms parunāsim par parādu. Džefrijs pārmeta kāju pāri kājai un aizsmēķēja.
- Man nav divdesmit tūkstošu. Līdzko nopelnīšu, tā uzreiz atdošu, kā biju solījis.
- Divdesmit tūkstoši? Kādi divdesmit tūkstoši, Mark, ja runa ir par diviem miljoniem.
- Ko? Marks apstulba.
- Netici? Paskaties, pats parakstīji parādzīmi! Lūk, tavs autogrāfs, Mark. Džefrijs izņēma no kabatas parādzīmi un pameta Markam. Necenties plēst, jo ari tā ir kopija.
Marks piesēda uz dīvāna un saķēra galvu. Pornogrāfiska satura filmu varētu kaut kā aizmirst kuram gan negadās kļūdīties -, taču divi miljoni… Kāpēc viņš parakstīja parādzīmi, to neizlasījis? Viņš ir iegāzts. Tās ir beigas, Marks saprata. Mūža pietrūks, lai nopelnītu tik lielu naudu.
- Kāpēc? Marks nočukstēja.
- Visu var vērst uz labu, tikai…
- Tikai? Marks palūkojās uz Džefriju. Kādi noteikumi tiks izvirzīti? Viņam kāds ir jānogalina?
- Ja tu piekritīsi ar mums sadarboties, tad videofilma tiks iznīcināta un parāds norakstīts.
- Kas man ir jāizdara?
- Jāapprec Kamilla un Torvalda Larsena bizness jāpārņem savās rokās.
-Jūs par mani ņirgājaties, Marks rūgti iesmējās. Torvalds… Viņš mani izmetīs kā nevajadzīgu mantu aiz durvīm.
- Neizmetīs, ja būsi jau Kamillas vīrs. Mēs tev palīdzēsim iekarot miljonāra meitas sirdi.
- Un pēc tam?
- Un pēc tam tu piedalīsies lielu vīru spēlēs, Mark. Mēs savukārt atrādīsimies ēnā un teiksim, ko tev darīt. Neuztraucies, tev nevajadzēs slepkavot. Ar laiku tavā pārziņā nonāks arī Silvijas Štrancas biznesa impērija, tu būsi varens virs. Iesaistīsies politikā, nonāksi valdībā. Tur tu būsi mūsu cilvēks.