Silvijai pār kauliem pārskrēja karsti tirpuļi. Jā, pašlaik viņa bija izglābusi savu ādu, pasargājusi sevi no nokļūšanas cietumā. Bet kas viņu gaida rīt? Un ko viņa tagad teiks Lūkasam? Kā skatīties acīs pārējiem? Vakardienas multimiljonāre bija pārtapusi par izputinātu uzņēmēju. Ak, pārāk dārgi ir maksājusi viņas kļūda…
Karls Ridgers stāvēja pie loga un skatījās, kā Džefrijs, uzmetis kūkumu un nedaudz salīcis uz priekšu, skriešus atstāja mašīnu. Lietus zvetēja spēcīgiem vāliem, un Džefrijam nebija lietussarga.
Džefrijs… Bellas puisēns. Viņa uzticamais palīgs. Cik pūļu viņam nācies pielikt, līdz viņš no Džefrija izveidoja to, kas tagad viņš ir.
0, viņš atcerējās Džefriju puķubērnu laikā: tas staigāja apkārt ar gari ataudzētiem matiem, niekojās ar marihuānu un propagandēja brīvās attiecības. Emīlija, kas audzināja Džefriju, bezspēcībā bija nolaidusi rokas, jo mirušās māsas dēls viņu absolūti ignorēja. Viņš varēja dienām klausīties rokenrolu vai ceļot apkārt ar autostopiem. Jo tā darīja visi. Un Džefrijs bezgala lepojās, ka viņš ir hipijs.
Karlam tad nebija vēlmes nodarboties ar Džefrija audzināšanu; pietika ar to, ka viņš finansiāli palīdzēja Emīlijas ģimenei, apsveica Džefriju dzimšanas dienā. Līdz kādu dienu Džefrijs uzradās pats.
- Tēvoc, vai tā ir taisnība, ka mani vecāki nav mani vecāki? Es esmu tikai pieņemts audzināšanā?
-Taisnība. Karls necentās slēpt patiesību, kā to bija darījusi Emīlija jau no zēna mazotnes. Daļēji. Tavs tēvs ir tavs bioloģiskais tēvs, lai gan uzvārdu esmu devis savu. Tava īstā māte ir mana mirusī sieva Bella, Emīlijas jeb tavas audžumātes māsa, Karls pacietīgi paskaidroja jaunietim, pie sevis šausminādamies par tā izskatu.
- Skaidrs. Džefrijs ilgi apdomāja dzirdēto. Tātad, ja tu neesi vēlreiz apprecējies, tad tas nozīmē, ka esi mīlējis manu īsto māti?
Karls klusēja. Vai ir jēga stāstīt, kādēļ viņš atkal nenoenkurojās laulības ostā? Būdams brīvs, viņš varēja daudz vairāk darīt savu mērķu sasniegšanai. Sievietes? To netrūka. Viņš bija iekārojams, un tas atvēra daudzas durvis.
-Jā, Karls sameloja. Vai tu esi domājis, ko vēlies sasniegt dzīvē? viņš savukārt pajautāja.
- Nezinu. Džefrijs toreiz paraustīja plecus. Esmu ar visu apmierināts.
- Es šovakar dodos uz dārgu naktsklubu, kur atpūtīšos sabiedrībā pazīstamu cilvēku lokā. Vēlies pievienoties?
Džefrijs ilgi domāja. Cits viņa vietā jau būtu piekritis, Karls sprieda. Ari Bella reizēm ilgi prātoja, līdz atbildēja, Karls pēkšņi atcerējās.
- Tādā izskatā laikam tur nedrīkst ierasties? Džefrijs palūrēja uz saviem nodilušajiem džinsiem.
- Kāpēc? Droši, ja tu šajās drānās jūties ērti. Karls tikko manāmi pasmaidīja, redzēdams, ka Džefrijs ir vilies, izdzirdējis tādu atbildi. Acīmredzot viņš cerēja, ka Karls sāks viņu audzināt tāpat kā Emīlija. Es tevi gaidīšu rītvakar pulksten astoņos.
- Sarunāts, tēvoc.
- Vari mani saukt par Kārlu. Tā būs vienkāršāk.
Karls neteica nevienu pārmetošu vārdu, kad Džefriju
ieraudzīja atnākam tajā pašā apģērbā, piedevām ar puķi matos. Tieši otrādi, viņš klubā, sapulcinājis pietiekami daudz publikas, skaļi paziņoja, ka viņam ir tas gods visus iepazīstināt ar Džefriju.
- Lūk, tā ir mūsu jaunatne, kas saviem spēkiem cīnās pret karu Vjetnamā. Ari tā var cīnīties, Karls uzlielīja Džefriju, kā vien prata.
Džefrijs nenojauta, ka Karls bija brīdinājis pārējos klātesošos par Džefrija iespējami ekstravaganto izskatu. Un lūdzis nepievērst uzmanību viņa apģērbam.
- Vai jūs varat pastāstīt ko vairāk par hipiju kustību? Džefriju uzrunāja kāda jauna dāma.
- Protams, Džefrijs jutās glaimots.
- Ak, es apbrīnoju jūsu drosmi! viņa ieķērās Džefrijam elkonī.
Karls pie sevis pasmīnēja. Viss ritēja, kā viņš bija izplānojis. Lai jau Džefrijs izrunājas pēc sirds patikas, bet pēc tam sāksies lielā audzināšana.
Turpmāk Karls aicināja Džefriju uz visiem iespējamiem pasākumiem, pacietīgi gaidīdams, kad puisis sāks pieņemties prātā. Stāstīja par savām biznesa iecerēm, tā rādīdams piemēru. Un Džefrijs nemanot piesātinājās ar citām domām, uzskatiem un idejām. Vispirms nozuda pussaplēstie džinsi, tad pienāca kārta matiem.
Emīlija pateicībā saslēja pret debesīm rokas, ieraudzījusi, cik ļoti izmainījies Džefrijs.
Novērtējis Džefrija prātu, Karls tagad puisi mērķtiecīgi virzīja tālāk. Tas nenācās grūti, jo Karls drīz vien apjauta, ka Bellas dēls viņu dievina un apbrīno.
Karlam vajadzēja tādu palīgu, kuram varētu uzticēties. Protams, viņš Džefrijam nestāstīja visus sīkumus, daudz ko noklusēja. Un Džefrijs ari īpaši netincināja kas un kāpēc, viņš Karla teikto uztvēra kā pašsaprotamu lietu.
Noklaudzēja durvis, Džefrijam ienākot istabā, un Karla domas atgriezās tagadnē. Viņš sevi pieķēra, ka pēdējā laikā pārāk bieži ieslīgst pagātnes atmiņās. Varbūt tādēļ, ka beidzot ir uzieta zemūdene, ar kuru toreiz Valfrids braukāja pa okeānu dzīlēm. Cik baisa ir bijusi nāve viņa draugam, Karls nodomāja. Iespundēti kā konservu bundžā, viņi vairs nebija spējuši izkļūt laukā no sabojātās zemūdenes. Neviens nez kāpēc nebija iedomājies, ka jebkura tehnika kādreiz sabojājas. Ek… Tikai nav skaidrs, kādēļ Valfrīds lika zemūdenei doties nevis uz bāzi, bet gan uz Baltijas jūru. Laikam šis noslēpums nekad netiks atklāts.
- Neciešu tādu laiku. Džefrijs nodrebinājās, jo uzvalks bija nedaudz samircis. Nemaz nebrīnīšos, ja diīz sāks snigt.
- Laikam nav ne vainas, ir tikai nepiemērots apģērbs, Karls aizrādīja.
-Viņa cīnījās gods godam, līdz tika iedzīta kaktā. Ak, kas par sievieti! Džefrijs palaida gar ausīm Karla vārdus. Sīki un smalki viņš pārstāstīja sarunu ar Silviju Štrancu.
- Nekas, ja viņa ir īsta biznesa lēdija, tad šis piespiedu bankrots nāks tikai par labu. Karls pamāja. Tā, un tagad gribu zināt, vai Ričijam Andersonam izdevās izdibināt vajadzīgo informāciju?
- Absolūti neko. Džefrijs pakratīja galvu. Ne seifos, ne atvilktnēs nav nekādu aizvēsturisku dokumentu. Taču Marks ir atnesis pirmos sarunu ierakstus ar Kamillu. Pievērs uzmanību tam, kā viņa izsakās par dārgumiem uz zemūdenes.
- Zelts, kas tad tur varēja būt! Visas pasaules zelts… atskanēja Kamillas balss.
Džefrijs šo ierakstu atskaņoja vairākas reizes.
- Nav šaubu, viņa kaut ko zina. Cerēsim, ka Markam izdosies izvilināt no viņas informāciju.
- Un ja ne? Džefrijs gribēja zināt.
- Agri vai vēlu pavīdēs kāds diedziņš, kas aizvedis mūs tur, kur vajag, Karls pavīpsnāja, redzēdams Džefrija nepacietību.
- Tad varbūt jāpielieto kardinālākas metodes? Džefrijs iedomājās.
- Nē! Kamēr neviens nenojautīs, cik šie dokumenti ir vērtīgi, tikmēr tiem neviens nepievērsīs pienācīgu uzmanību.
5. nodaļa
Kamillu nodarbināja domas: vai viņa tiešām tiek izsekota vai arī tās ir tikai fantāzijas? Kādu dienu braucot džipā, viņa pamanīja aizmugurē tumši zilu fordu, un tas saasināja viņas uzmanību. Vēl pēc pāris dienām viņa atkal pamanīja to pašu auto. Sagadīšanās? Turpmāk, pārvietojoties pa pilsētu, Kamilla centās biežāk ieskatīties atpakaļskata spogulī un papētīt, kādi transportlīdzekļi ir aizmugurē.