- Rozes? Marks pārjautāja. Sataisījis noslēpumainu grimasi, viņš pasmaidīja. Mjā, Marks nodomāja, Ridgera padoms līdz. Atbildot viņš tikai pamāja. Varbūt ejam pastaigāties, darba laiks šā vai tā drīz beigsies, Marks ierosināja.
- Apmācies. Negribu. Kamilla noraidoši papurināja matus. Viņas sejā pēkšņi iegūla domīgums. Ķeršos pie sensacionālas pārraides sagatavošanas. Būtu agrāk ieradusies, taču aizgulējos. Viņa atkal draiski iesmējās. Līdz pat pusdienlaikam. Zini, Mati no zemūdenes bija izcēlis ne tikai zeltu, bet ari dokumentus! Unikālus!
- Kamilla. Marks pievilka meiteni tuvāk un ieskatījās viņai acīs. Tev nav bail? Iepriekšējā pārraide izraisīja pamatīgu jezgu. Veikalos no plauktiem nozudušas visas zivis. Kas šoreiz būs? viņš jautāja tā, ka nevarēja saprast, vai viņš joko vai saka nopietni. Cik viņa ir skaista, Markam pazibēja prātā.
- Es koriģēju sabiedrisko domu, Kamilla pasmaidīja.
- Kas tajos dokumentos ir tik unikāls? Marks painteresējās, atcerējies, ka Džefrijs bija ieteicis aplinkus runāt par dokumentiem.
Viņam tikai vajadzēja uzzināt, vai pie Kamillas ir vai nav Džefriju interesējošie papīri. Un te nu viņa pati ir sākusi runāt par dokumentiem. Tikai vai par tiem, par kuriem interesējas Džefrijs?
- Kādas konferences dalībnieku uzstāšanās runu apkopojums. Pats interesantākais ir tas, ka es neatradu nevienu vēsturisku apstiprinājumu par šādas konferences norisi.
-Es īsti nesapratu tavu domu, Marks uzmanīgi turpināja tincināt meiteni. Kādu apstiprinājumu tu meklēji?
-Jebkurš notikums, Mark, pēc zināma laika kļūst par vēsturisku faktu. Kamilla ar pirkstu galiem papliķēja Markam pa pieri. Par to var izlasīt avīzēs, grāmatās un tagad arī internetā. Par šo konferenci nav nekādu ziņu, nekur nav pieminēts šis notikums.
- Tas nozīmē, ka konference nekad nav notikusi.
- Dumiķīti! Kā nav notikusi, ja uz dokumenta lapām ir Karla Ridgera paraksts? Kamilla aprāvās, kā apjauzdama, ka ir izpļāpājusies.
- Un tad? Marks pēc iespējas vienaldzīgāk paraustīja plecus. Par tiem pašiem dokumentiem ir interesējies Džefrijs, viņš saprata. Tagad naski jāizdomā, kā rīkoties turpmāk.
- Mark, ja tu zinātu, kas tajā konferencē tika runāts…
- Es neesmu gaišreģis, Marks nopūtās. Pastāsti!
- Pēc kara nacisti un to pēcteči gadiem ir turpinājuši darboties, protams, maskējušies, Kamilla sāka čukstēt. Viņi cenšas panākt āriešu rases virskundzību…
- Kamilla, bet vai tu esi pārliecināta, ka šī konference tiešām nekur nav pieminēta? Marks domīgi jautāja, cenzdamies meitenē radīt šaubas. Ne jau visu informāciju var atrast internetā. Ir daudz tādu lietu, kuras, ja arī parādās, tad pēc kāda laika tiek aizvāktas. Un, ja runa ir par nacistiem un viņu propagandu, tad diez vai šis materiāls būs atrodams pasaules tīmekļos.
- Nē, Mark. Ja jau internetā var izlasīt Hitlera galdarunas, tad šai konferencei ir jābūt minētai, Kamilla nepiekrita Marka sacītajam.
- Mans vectēvs bija ļoti gudrs cilvēks. Viņš slepeni klausījās aizliegtas radioziņas, kas tika pārraidītas no ārzemēm, Marks momentā izdomāja ticamus melus. Ak jā… Tu jau nezini, kā toreiz dzīvoja Padomju Savienībā. Arī vēsture. Man atmiņā uzplaiksnīja sarunu fragmenti… Marks pat pievēra acis, tēlodams, ka mēģina atcerēties. Viņš stāstīja par kaut kādu konferenci… Vai nezini, kurš gads tas bija?
- Piecdesmit piektais, Kamilla atbildēja.
- Jā, jā… Viss sakrīt. Vectēvs teica, ka tas bijis jau tad, kad Staļins bija miris…
-Tu domā, ka šī konference nav nekas sevišķs? Kamillas balsī ieskanējās šaubas.
- Visticamāk, ka informācija par konferenci atrodama bibliotēkā. Nepārsteidzies, laizdama ēterā ziņas, ka esi uzgājusi unikālus materiālus. Vispirms viss ir jāpārbauda.
- Tev taisnība, Kamilla piekrita. Un ko tu pats ieteiktu, Mark?
- Man gribētos palasīt šos vēsturiskos dokumentus, kā tu tos esi nosaukusi, Kamilla. Marks kārtējo reizi uzsmaidīja. Man vakaros ir garlaicīgi. Visus tavus uzdevumus esmu izpildījis. Starp citu, vai Džastina un Evarests atsaucās uz sludinājumu? viņš jautāja, tādā veidā atgādinādams, ka ir centīgi pildījis meitenes lūgumus.
-Jā. Es tikos ar Džastinu. Protams, varēsi palasīt materiālus, Kamillai nebija nekādu iebildumu. Paklau, lasot dokumentus, padomā, kā varētu izmantot šos faktus pārraidei, Kamilla ierosināja.
- Obligāti. Un tad bibliotēkā pārcilāsi noputējušu avīžu tonnas?
- Šodien pat turp došos. Kamilla pagriezās uz promiešanu.
- Kamilla, un dokumenti? Marks atgādināja, žēli skatīdamies uz meiteni.
- Tikai esi uzmanīgs ar tiem, neuzliec virsū kafijas krūzīti, Kamilla viņu pabridināja, izņemdama no mapes nodzeltējušu papīru žūksni. Un nestāsti nevienam, lūdzu!
- Man šeit nav draugu. Marks satvēra dokumentus kā vistrauslāko mantu.
Lūk, viņa trumpis, Marks nodomāja. Tagad viņam vairs nav jābaidās no Džefrija.
- Tad līdz ritvakaram, Mark. Kamilla noslēpumaini pasmaidīja. Būšu priecīga to pavadīt kopā ar tevi.
- Es arī, tiksimies koncertā, Marks automātiski atbildēja.
Viņa smadzenes sāka drudžaini darboties pavisam citā virzienā, par Kamillu viņš vairs nedomāja. Beidzot viņš spēs pielikt punktu visām nejēdzībām. Atbrīvosies no pagātnes, lai varētu mierīgi dzīvot tālāk.
Kamilla jutās vīlusies. Šī bija otrā diena, ko viņa pavadīja lasītavā, pārskatīdama neskaitāmas avīžu kaudzes, žurnālus un dokumentāla rakstura literatūru. Bez šaubām, viņa bija uzgājusi daudz interesantu faktu, labāk uzzinājusi pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vēsturi, taču meklēto tā arī neatrada.
Es neko nedabūšu, Kamilla secināja.
Nav vērts tērēt laiku, viņa izlēma. Jo atrastie dokumenti ir unikāli, un ar to pietiek.
Kamilla izlēma doties mājup un sagatavoties vakara izklaides gājienam uz Operas namu, lai kopā ar Marku paklausītos simfonisko mūziku. Pa ceļam viņa iegriezās veikalā un nopirka jaunu kleitu, jo Kamillu pēkšņi bija pārņēmusi kāre izskatīties apburošai. Tas taču ir pirmais randiņš ar citu puisi kopš Mati laikiem…
Iesēdusies džipā, Kamilla nolika uz sēdekļa iepirkumu maisiņu. Uzmetusi acis atpakaļskata spogulim, viņa sastinga, ieraudzījusi agrāk manīto auto, kurš bija braucis aiz džipa.
- Ko gan tas nozīmē? viņa nomurmināja. Atkal sagadīšanās?
Taču drīz vien Kamilla pārliecinājās, ka tā ir izsekošana: fords viņas braucamo pavadīja līdz pašām mājām, tad nozuda.
Kamilla bija neizpratnē. Ko tas nozīmē? Sirds dziļumos iemitinājās šaubas un neskaidras izbailes.
- Es par to nedomāšu, Kamilla izlēma; gan jau būs redzams… Viņa pacentīsies būt uzmanīga, un nekas slikts nenotiks. Viņa labāk domās par vakara koncertu.
Pamazām viņas noskaņojums uzlabojās, un Kamilla pat draudzīgi papļāpāja ar Ingeborgu.
- Vai tu aizvedīsi mani uz koncertu? Un kā tev patīk mans tērps? Kamilla gluži kā bērnībā pagrozījās tēva priekšā, gaidīdama uzslavu.
- Tātad tomēr iesi uz koncertu? Torvalds bažīgi uzlūkoja meitu.
- Protams. Kamilla laimīgi iesmējās. Starp citu, tēt, man atkal padomā sensacionāla pārraide. Marks pieteicās palīdzēt.
- Marks? Torvalds uzmeta meitai nogurušu skatienu. Šaubos. Marks šodien uzrakstīja atlūgumu, saņēma viņam pienākošos atalgojumu. Viņš dodas atpakaļ uz dzimteni, tā viņš man paskaidroja. Kaut kādas problēmas ģimenē.