-Ko?
- Tūlīt glābšanas laivas nolaidīs ūdenī…
Valfrīds izbailēs pieķērās durvju stenderei, nespēdams ne atgriezties kajītē, ne steigties citiem nopakaļ.
Bailes gandrīz vai paralizēja viņu. Kāpēc tieši tagad, kad viņš ir tik tuvu mērķim? Vai viņš spēs izglābties?
- Dāmas un kungi! gaitenī parādījās stjuarte.
- Lūdzu, neceliet paniku! Mūsu prāmis ir nedaudz mainījis kursu, lai palīdzētu grimstošajam Queen Sally… Lūdzu, neceliet paniku… Viss ir kārtībā!
- Tātad mēs negrimstam? Valfrīds pārjautāja kā neticēdams.
-Jā, kungs! stjuarte veltīja Valfrīdam smaidu.
- Diemžēl prāmis Stokholmā nonāks ar kavēšanos, jo jāpalīdz nelaimē nokļuvušajiem…
- Ak dievs! Valfrīds nomurmināja.
Atvieglojuma izjūta bija tik milzīga, ka acīs sariesās
asaras. Bailes lēnītēm atkāpās. Dzīve turpinās. Viņam nav jāuztraucas par savu drošību.
Paņēmis spieķīti, Valfrīds devās uz klāja. Viņam jāredz, kas tur īsti notiek. Jūra neizskatās mierīga, taču arī ne bīstama, lai vajadzētu uztraukties par prāmja drošību, Valfrīds novērtēja esošo situāciju. Tāpat Baltijas jūrā nav aisbergu, lai prāmis tiem uzskrietu virsū, viņš prātoja, un izraisītu Queen Sally avāriju.
Lielākā daļa pasažieru pat nenojauta, kāda nelaime piemeklējusi citu kuģi, un neredzēja matrožu drudžaino steigu, sagatavojot glābšanas laivas.
Katra minūte bija dārga, un Valfrīdam tā vien gribējās pasteidzināt prāmi. Nē, īstenībā izšķiroša ir pat sekunde. Cik ilgi cilvēks var izturēt aukstā ūdenī, ja viņu piedevām ir sagrābušas bailes un izmisums? Glābšanas darbus traucēs arī tumsa.
Un tad viņš ieraudzīja Queen Sally. Prāmis bija nedabiski sasvēries uz sāna. Redzētais uzdzina šausmas.
Valfrīds bezspēcīgi apsēdās uz soliņa, viņa lūpas mēmi kustējās lūgšanā. Dieva Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi, tomēr šobrīd viņš no visas sirds alka, lai izglābtos ikviens, lai gan zināja, ka tas ir neiespējami.
Lūk, pirmie izglābtie! Varbūt tas viesīs skaidrību, kas īsti noticis?
"Būkšķis… it kā sprāgtu… tad kuģis sasvērās… Auksti… izglābiet pārējos," Valfrīds dzirdēja aprautas frāzes. Varbūt arī viņš var palīdzēt?
- Es varu iedot sausas drēbes. Kajītē sasildīsies. Nāc! viņš sacīja tuvāk stāvošajam puisim.
- Doku… menti lai… kam slapji. Izglābtais drebinājās, cieši piespiedis sev klāt somu.
- Kā tevi sauc? Valfrīds jautāja, kad jaunais vīrietis bija pārģērbies, ietīstījies segā un lēnām malkoja karstu tēju.
- Marks.
Vai nu Marks atrodas vēl šokā pēc pārdzīvotajām bailēm, vai arī nav no runīgajiem, Valfrīds nodomāja, nesaņēmis atbildi uz vairākiem jautājumiem. Tad viņš pacēla uz grīdas nomesto somu. Puisis bija uztraucies par samirkušajiem dokumentiem, taču tagad šķita, ka to ir aizmirsis.
- Nē! Neaiztieciet! Marks izbijās ne pa jokam un neveikli centās piecelties no gultas, sapīdamies segā. Taču Valfrīds jau kravāja uz galda somas saturu. Celofāna mapē ievietotās nodzeltējušās dokumentu lapas bija sausas. Un tik pazīstamas… Konferences protokols. Cik dīvaini ir dzīves līkloči…
- To nedrīkst aiztikt! Marks skaļi protestēja.
- Tātad tu teici, ka dzirdēji it kā sprādzienu? Valfrida balss bija izmainījusies līdz nepazīšanai. Kur tu ņēmi šos dokumentus? Atbildi!
* * *
Visbeidzot viņš nokļuva viesnīcā. Nakts bija vilkusies bezgalīgi ilgi, domājot gan par grimstošā Queen Sally pasažieru glābšanu, gan sarunājoties ar Marku. Kā ar knaiblēm nācās izvilkt no ietiepīgā jaunekļa vārdu pēc vārda, līdz Marks sadūšojās pastāstīt, kādā ķēpā bija iekļuvis. Padomā tik! Cik reizēm ir viegli nonākt šantāžas un viltus tīklos, īpaši, ja tos samudžinājis Karla izskolots vīrs.
Valfrīds ieslēdza televizoru. Varbūt ziņās pastāstīs, cik cilvēkiem izdevies izglābties un kas ir bijis par iemeslu kuģa grimšanai. Lai gan nojauta čukstēja, ka tas varēja būt arī Karla pirksts, jo viņam gan jāuztraucas, lai konferences protokola saturs nenonāktu atklātībā.
Jā, Queen Sally katastrofa bija ziņu jaunumu nagla.
Valfrīds klausījās un šūpoja galvu. Lielākā daļa pasažieru bija izglābušies, taču tie, kuru dzīvību paņēma jūras dzelme…
Ahā! Lūk, arī oficiālā prāmja avārijas versija: vētras sabangotie ūdeņi ir pacēluši kara laikā nogrimušās, neizsprāgušās mīnas vai kādu torpēdu.
Valfrīds pārslēdza citu kanālu, arī tur stāstīja to pašu. Nez kāpēc negribējās ticēt tādam apgalvojumam.
Viņš turpināja klikšķināt pulti.
Un tagad ziņu speciālizlaidums. Vispirms ar klusuma bridi pieminēsim šonakt prāmja Queen Sally avārijā bojāgājušos… no ekrāna raudzījās Kamillas Larsenas nopietnā seja, …Larsena telekompānija skatītājiem nesen stāstīja par Baltijas jūrā nogremdētiem ķīmiskajiem ieročiem. Šoreiz dzirdēsiet vēl sensacionālākus atklājumus. Tie ir saistīti ar prāmja Queen Sally avāriju. Tā nebija nejauša avārija.
Valfrids noregulēja skaļumu un ieintriģēts klausījās tālāk.
- Baltijas jūra slēpj ne tikai ķīmiskos ieročus. Dzelmē atrodas neskaitāmi daudzu nogrimušu kuģu vraki. Kāda daiveru grupa atrada arī nogremdētu zemūdeni. Kad manās rokās nonāca zemūdenē atrasta dokumentu ķīpa nodzeltējušām lapām, datēta ar 1955. gadu, iesākumā nedomāju, ka šie papīri var būt vērtīgi. Kur nu vēl sensacionāli. Bet es kļūdījos. Kamilla uz brīdi ieturēja pauzi. Kad iesāku tos pētīt, izrādījās, ka tas ir kādas konferences protokols. Vai zināt, kādi cilvēki piedalījās šajā konferencē? Jūs pat iedomāties nevarat…
- Zinu gan, meitenīt, Valfrids nočukstēja.
- Tas, ka beidzās Otrais pasaules karš un tika sagrauta nacistiskā Vācija, vēl nenozīmē, ka ļaunums bija iznīcināts. Trešā reiha piekritēji izklīda pa pasauli kā tarakāni, lai vairotos un turpinātu attīstīt nacisma ideju par pasaules virskundzību, Kamilla runāja satrauktā balsī. Es nolasīšu konferences protokolu un nosaukšu dalībnieku vārdus un uzvārdus, kas daudzus noteikti šokēs, jo šie cilvēki bija un vēl ir dažādu valstu valdību sastāvā… Saistībā ar šiem dokumentiem mani izsekoja. Kas? Cilvēki, kuri ļoti, ļoti nevēlas, lai par šo slepeno protokolu uzzinātu sabiedrība. Uz prāmja Queen Sally tā avarēšanas brīdī atradās mans kolēģis, televīzijas darbinieks, un pie viņa bija protokola oriģināls. Iznīcināt prāmi un reizē dokumentus… Torpedēt Queen Sally, lai pasaule neuzzinātu patiesību. Lūk, ko tie ļaudis vēlējās! Tajā vakarā, kad kolēģis atradās uz prāmja, arī es biju nolēmusi atstāt Zviedriju, aizmukt, jo biju nobijusies… Es pat nopirku aviobiļeti uz Spāniju. Kamillas smaids izskatījās samocīts. Bet tad sapratu, ka būšu gļēvule. Man ir jāizstāsta sabiedrībai par šo atklājumu. Ja pēc šīs pārraides ar mani atgadīsies kāds nelaimes gadījums, ja es iešu bojā, tad ziniet: tas ir vistiešākajā veidā saistīts ar konferences protokolu un no tā izrietošajām sekām. Tas nozīmēs, ka arī jūs, skatītāji, vairs neesat drošībā. Bet tagad nolasīšu konferences protokolu…
- Patiesību nevar noslēpt. Valfrīds apmierināti iesmējās. Lūk, Kamilla ir īstais cilvēks, kam droši var uzticēt uzrakstītos memuārus. Lai pēta, lai veido atmaskojošus sižetus. Bet viņš tiks galā ar Kārlu, vilcināties vairs nedrīkst ne minūti.
* * *
Valfrīds pieklauvēja pie durvīm. Varēja saklausīt televizora skaņas, un tas viesa cerību, ka Karls nav atstājis viesnīcas numuru. Sirds no uztraukuma sitās kā negudra, un kaklā sakāpa nelabums.