- Vienu mirkli, - Pāvels steidzīgi izrunāja, no uztraukuma nosvīstot. - Vai tad jūs nebrīdināja? Es esmu Pāvels Ždanovs, Soljuvell-3, planēta Zeme, neatceros hrono koordinātes...
Sievietes balss nomainījās uz vīrieša:- Sveicinu tevi, zemieti. Šķiet, ka beidzot esi izpeldējis no laika upes cietā krastā.
- nemaz nav tik ļoti ciets ... un arī laika upe nav pilnīgi precīzs termins, pareizāk sakot, pilnīgi neprecīzs.
- Tev taisnība, - nepazīstamais balss īpašnieks piekrita. - Laiks ir ļoti smalks un sarežģīts jēdziens. Kopumā tas atrodas ārpus Būtības, lai gan padara šo Būtību iespējamu. tev vēl nāksies izprast, kas ir laiks un kā ar to tikt galā.
- Atvainojiet, - Pāvels nomurmināja. - Ar ko es runāju? Nez kāpēc man šķiet, ka pēdējo reizi es runāju ar citu cil... ē-e, kungu.
Balss īpašnieks nebija pārsteigts par jautājumu, vispār neizrādīja nekādas jūtas:
- Tu sarunājies ar vienu no tiem, Kas Seko. Nav svarīgi, kurš ar tevi iepriekš runāja, mēs visi esam viena organisma saprātīgās šūnas, kaut arī mums piemīt daži personības nospiedumi. Starp citu, termins “Tie, Kas Seko” nav pilnībā veiksmīgs, jo mēs ne tikai sekojam, bet arī palīdzam un koordinējam visu to spēku darbību, kuri ir ieinteresēti Metauniversu, Laika Zaru, kurās viņi dzīvo, saglabāšanā.
- Kā jums izdodas aprēķināt manu atrašanās vietu, nemaz nerunājot par to, ka tur novietot transgressa līniju? Kas tad vispār ir transgress?
- Transgress būtībā ir togrāfiska caurule, tas ir, īpaša telpa ar mainīgu, variējošu topoloģiju. No otras puses, tas ir transformācijas process...
- Nē, es nedomāju fizisko nozīmi. Ja ticēt transgerssa vadības automātam man ir darīšana ar kādas netelpiskas metodes tīklu, kas materiālus ķermeņus nogādā jebkurā vietā jebkurā Laika Koka Zarā. Šajā gadījumā kāds uzbūvējis transgressu saviem mērķiem ... Vai arī to izveidojāt jūs?
- O, nē, - sarunu biedrs iesmējās ar labsirdīgu intonāciju. - Mēs neuzbūvējām transgressu. Ir pieļaujams pieņemt, ka šīs sarežģītās sistēmas vecums, kas laiku pa laikam spēlē arī transportētāja lomu, ir pielīdzināms Laika Koka vecumam.
- Bet Koks ir Lielais Visums, un tas ir mūžīgs!
- Mūžība nav bezgalīgs laika posms, bet bezgalīgs skaits ierobežotu laika posmu. Kaut arī savā ziņā tev ir taisnība, zemieti. Būs atļauts izdarīt vēl vienu pieņēmumu: transgress ir pavisam cita Laika Koka Zars.
- Nesapratu!
- Padomā - un atradīsi atbildi. Starp citu, jūsu Stumbrs būtībā pats kļuvis par Zaru ar saviem likumiem, konstantēm, telpu un laiku. Ja vien mēs to spēsim atjaunot un saglabāt.
Pāvels, kura prāta acu priekšā nostājās grandioza tikko saņemtās informācijas panorāma, ar grūtībām piespieda sevi atrauties no pārdomām, par šo brīnumaino un savā ziņā baismīgo atklājumu.
- Atvainojiet, es ne uzreiz ... bet, ja jums ir taisnība ... Ak Kungs, kādi mērogi! Atvainojiet vēlreiz, bet es nekad ne par ko tādu neesmu padomājis! Un tomēr, kāpēc paši “hronoķirurgi” neizmanto transgressu? Varējāt taču jūs, un arī mēs, cilvēki ...
- "Ķirurgi" nekad nevarēs izmantot transgressu dažu likumu neievērošanas dēļ, kas tev obligāti nav jāzina. Šo transporta tīklu - ja vien tas patiešām nav Visums - izveidoja būtnes ar atšķirīgu emociju un pārdzīvojumu spektru, kuras sistēmā ir iebūvējušas selektīvu ķēdi, kas atsijā tos, kas mēģina ar savu rīcību kaitēt citiem. Šis kontūrs ir stipri izregulējies, bet tomēr, pa lielam, joprojām darbojas, tāpēc tikai ar lielām grūtībām izlaida cauri jūs, tas ir, cilvēces pārstāvjus, kuri vēl nav atbrīvojušies no egoisma nastas, neģēlīgiem aprēķiniem, vienaldzības, neierobežotas vēlmes dzīvot uz citu rēķina. Lai gan mēs jūs saprotam. Bet atgriezīsimies pie lietas.
- Man teica, ka "ķirurgi" nav atmetuši mēģinājumus amputēt mūsu Zaru, tas ir, Metauniversu, un kaut kur būvē Pretstobru ...
- Jā, tā ir. Ja viņi palaidīs savu Kotrstumbru, kas ir atpakaļejoša trieciena ģenerators, tad Stumbrs tiks iznīcināts, neitralizēts un līdz ar to Zaru sakaru līnija un hronourbis, un kāds ducis Zaru "nokaltīs". Ieskaitot arī jūsējo.
- Un jūsu?
- Mēs esam pārāk tālu no destabilizētajiem Koka mezgliem, lai gan šis process, protams, ietekmēs arī mūsu Metainiversu. Un tomēr mēs izdzīvosim.
- Kāpēc tad jūs iejaucāties?
- Mēs par šo tēmu vienreiz jau runājām. Savā ziņā jūs esat mūsu senči, un mūsu pasaule ir jūsu sapņu pasaule. Īstenota.
- Kā "nokalst" Zars?
- Jūsu pasaulē šis process jau ir sācies, kaut arī tas ir nedaudz palēninājies, kopš tu - tu personīgi - izdzīvoji un jums joprojām ir likumu apgriešanas rezerve. Runājot par "nokalšanu", notiek Visuma viļņu plūsmas visaptverošs sabrukums - sakļaušanās. Dažreiz vienā mirklī, dažreiz diezgan vienmērīgi. Reizēm process norit saraustīti, pa posmiem: vispirms, pazūd saprātīgā dzīve, tas ir, esošo sociālo likumu vide un vienlaikus visā Zara apjomā, tad izmirst fauna - uz visām neskaitāmajām planētām, ja Metauniversumā ir tādas sistēmas kā zvaigznes, galaktikas, to kopas, un beidzot pazūd flora. Un tikai pēc tam sākas pasaules materiālā auduma sadalīšanās: sabrūk atomi, elementārdaļiņas, vakuums ... Starp citu, jums, iespējams, būs unikālā iespēja redzēt savām acīm "nokalstoša" Zara pasauli.
- Kāpēc iespējams? - No informācijas pārpilnības, kas bija jāanalizē, Pāvels kļuva tik izklaidīgs, ka uzreiz nesaprata teiktā jēgu.
- Tāpēc, ka jūs varat atteikties no tālāka ceļa.
- Bet kā tad ar "hronoķirurgiem"? Mūsu pasauli, Laiku Koku? Citiem Zariem?
- Tātad esat gatavs doties tālāk?
Pāvels atvēra muti, lai skaļi pateiktu: gatavs! - bet saņēma sevi rokās, nomierināja ķermeņa ledainos drebuļus. Viņš dziļi ievilka elpu, un ... balss negaidīti ierunājās, ne silta un ne auksta, bet arī ne vienaldzīga - labestīga, tik tālās nākotnes balss, ka, domājot par to, sirds pamira:
- Tu izdarīji izvēli, zemieti. Mēs nepateiksimies, mēs visi sēžam vienā laivā, kā saka jūsu dzimtenē. Esi viens?
- Nē, mūsu desants ir cietis zaudējumus, bet ...
- Mēs gaidām.
Nākamajā mirklī Ždanovs attapās stāvam uz "pseidogolēma" centrālā nodalījuma grīdas, zem mierīgi mirdzošās transgressa caurules.
- Es ātri, - Pāvels apsolīja, it kā tālais abonents viņu joprojām dzirdētu. Un uzreiz dvēselē uzvirmoja trauksme: situācija ārējā pasaulē bija mainījusies.
* * *
Vladejs sajuta briesmu tuvošanos tūlīt pēc Ždanova aiziešanas. Sasprindzis, liekot ķermenim strādāt maģiskās apgaismības stāvoklī - viszinībā uz iespējamās robežas.
Kalna iekšienē notika karš, izmantojot jaudīgas enerģijas plūsmas, tas novērsa koncentrēšanos, tomēr volhvam izdevās noteikt bīstamības avotu, kas apdraudēja viņu un viņa pavadones.
- Slēpieties, - viņš pavēlēja Jasenai, kura arī redzēja slēpto tumsas kustību. - no divām pusēm šurp nāk ienaidnieki.
Jasena jau bija sevi parādījusi kā disciplinētu karotāju, tāpēc neapšaubīdamās atkāpās uz gaismas caurumu Dievu Vāles sānos, kamēr Taja kavējās, nesaprotot, kas par lietu.
- Paskaidro viņai, - Vladejs izmeta caur sakostiem zobiem, jūtot, kā izkūst dārgās sekundes, kas nepieciešamas atkāpšanās brīdim. Kāds vērtējoši paskatījās uz viņu, jauneklis spēra soli uz priekšu, mēģinot ar acīm izkļūt caur sienām.
Koridors, pa kuru viņi sasniedza Vāli, bija tukšs, bet kaut kur blakus tumsa turpināja kustēties, draudot izplūst gaismā.
Jasena pieskrēja pie savas jaunās draudzenes, čukstēja, stumdama viņu uz ieeju Vāles dziļumos, taču bija jau par vēlu.