- Neuztraucieties, Atanas, viss būs kārtībā. Mums vienkārši jārunājas par mani interesējošām lietām bez lieciniekiem.
Atskaņotāja inks telpā ieslēdza iepriekšējās spēles interjeru: dēls acīmredzami bija izveidojis "aizliegtās realitātes" pasaules versiju un cīnījās ar šīs pasaules hierarhu - bet Romašins izslēdza ķēdi, un istaba uzreiz kļuva maza un kaila, ar mirdzošām dzintara sienām un gaismu izstarojošiem griestiem. Komisārs no grīdas izaudzēja divus krēslus, iespieda inka zvanu sienā un apsēdās stāvošā Zlatkova priekšā, uzlūkojot viņu.
- Apsēdies, Atanas. Saruna būs ilga.
- Esat viens?
- Un pat bez "bruņukrekla".(apsardzes vienības. -tulk.)
Zlatkovs padomāja, aizpogāja halātu un apsēdās.
- Neko nesaprotu ... pieci no rīta ... normāli cilvēki tagad vēl guļ ...
- Nū-u, tie tak normāli.
- Kas notiek? Lieta nevar gaidīt līdz pulksten desmitiem, līdz darba dienas sākumam?
- Negroziet halāta pogu, tas ir, apsargu izsaukšanas pogu, - Romašins pieklājīgi ieteica. - Viens no jūsu miesassargiem ir aizmidzis, bet otro nācās novākt, jo viņš ir "sanitārs" un viņam pieteikts ne tik daudz jūs aizsargāt, cik īstajā brīdī likvidēt. Lūk tāda viņam tā programma.
- Kā jūs ziniet?
- Es daudz ko zinu.
Zlatkovs atgāzās krēslā, uzmanīgi skatoties uz komisāru, kurš sakrustoja rokas uz krūtīm un ar neskaidru nožēlu paskatījās uz viņu.
- Vai esat pārliecināts, ka rīkojaties pareizi?
- Un jūs?
- saprātīgs jautājums. Godīgi sakot, es to jau sen gaidīju, tikai nebiju domājis, ka par mani parūpēsieties jūs personīgi.
- To prasa spēles līmenis, Atanas. Es gaidīju, kad jūs pats atnāksiet pie manis, bet tad sapratu, ka programma - jūs taču esat nokodēts? - to nepieļaus.
- Jums taisnība. Man izdevās pārvarēt divus programmas drošības sliekšņus, ieskaitot pašiznīcināšanās slieksni atklāšanas gadījumā, bet trešajam slieksnim - smadzeņu atbrīvošanai no iekšējās kontroles, kas ievadīta tieši ģenētiskajā matricā - vēl neesmu spējis izlauzties cauri.
- Kad jūs nokodēja?
- Pirms pēdējās Stumbra pārbaudes palaišanas, gandrīz pirms diviem gadiem. Tad es izstrādāju ticamu laika koncepciju un sāku īstenot "ķirurgu" plānu.
Romašins pamāja, viņa acis kļuva skumjas.
- Jā, trieciens bija spēcīgs. Ja ne Tie, Kas Seko, jūs un es jau būtu pārstājuši eksistēt. Pat tagad problēma nav atrisināta līdz galam, nav simtprocentīgas garantijas, ka mūsu Zars izdzīvos. Tāpēc ar jums nodarbojos personīgi, nevis ar dienesta izmeklēšanas nodaļu... kurā, starp citu, sēž "sanitāru" palīgi. Patiesībā man ir tikai viens jautājums: vai jūs, paliekot “ķirurgu” rezidents, varat palīdzēt mums no viņiem atbrīvoties?
Zlatkovs aizvēra acis. Viņa seja kļuva bāla, un uz pieres parādījās sviedri. Acīmredzot viņš cīnījās ar "ķirurgu" programmu, kas viņam uzdeva rīkoties noteiktā veidā. Pēc minūtes pārtraukuma viņš nedzīvi teica:
- Es mēģināšu. - Atvēra savas melnās acis, iekšējas cīņas un moku pilnas. - Vai jūs nebaidāties, ka es ar jums uzspēlēšu trīskāršu spēli? Vai arī došu komandu likvidēt?
- Baidos, - Romašins nopietni pamāja. - Bet, pirmkārt, man nav citas izejas, un, otrkārt, ir iespēja jūs dekodēt, neizmainot personību. Mūsu mediķi pastrādāja ar sagūstītajiem "sanitāriem" un kaut ko iemācījās.
- Vispirms labāk es mēģināšu atbrīvoties pats. Ja man neizdosies...
- Labi, tikai nenokavējiet. Un ko jūs teicāt par ticamu laika jēdzienu?
- Pirms uzsākt hronokvantu paātrinātāja būvniecību, mēs izveidojām "laika urbšanas" teoriju, pieņemot, ka laiks ir īpašs vielas veids, fiziskā realitāte, tas pats, kas telpa, matērija un lauks. Savos agrīnajos eksperimentos, bet es jau piecdesmit gadus esmu nodarbojies ar laika inversijas problēmu, mēs, šķiet, esam saņēmuši apstiprinājumu par substancionālā jēdziena pareizību.
- Šķiet?
- Jebkurā gadījumā mums izdevās laiku pārvērst enerģijā. Mēs tā domājām, ka mums izdevās. No šejienes radās ideja par hronourbi, kuru esam realizējuši dzīvē. Bet tagad, pēc Laiku Koka atklāšanas, Visuma kvantu atzarošanās, "ķirurgu" un To, Kas Seko, parādīšanās, pēc duča jaunu atklājumu un Pāvela Ždanova ceļojuma pa Stumbru, es neesmu pārliecināts, ka pat pašu "ķirurgu" koncepcija, ko viņi izmanto cīnoties ar mums, ir pareiza.
Romašins pašūpoja galvu.
- Tā kā man šī teorija nav pazīstama, sāksim pēc kārtas jau no paša sākuma. Savus amata pienākumus pildot, man nācās izpētīt daudzus darbus par hronofiziku, un es kaut ko sāku saprast. Galu galā Fraktāla jeb Laiku Koka realitāte nenoņem no darba kārtības jautājumu: kas ir laiks?
- Nenoņem, - Zlatkovs pamāja, cenšoties pārvarēt savu iekšējo vēlmi uzspridzināt māju kopā ar sevi un viesi; no šī kontroles līmeņa - pašlikvidēšanās neveiksmes gadījumā - viņš vairs īsti nebaidījās. - Papildus piecām pastāvošajām, tā teikt, oficiālajām laika versijām, daudzi zinātnieki, arī es, esam izstrādājuši vēl vairākas.
- Pagaidiet, es zinu tikai četras: substancionālo, relācijas, dinamisko un statisko.
- Piektā versija - subjektīvi psiholoģiskā, principā tā arī neko nepaskaidro un neatrisina. Saskaņā ar šo versiju laiks ir veids, kā Visumu atspoguļot ar domājošas būtnes apziņu. Savā ziņā tā sauktais bioloģiskais laiks - informācijas pasūtīšanas un sinhronizācijas process no dažādiem cilvēka ķermeņa avotiem - saplūst ar subjektīvi psiholoģiskā laika jēdzienu.
- Manuprāt, šī ideja ir pārdzīvojusi savu lietderību. Jebkurā gadījumā tā nav nopietna.
- Kāpēc gan? Zinātnieki vienkārši ar to nav nopietni nodarbojušies, tāpēc nav kapitālas attīstības. Bet pati ideja taču ir lieliska: telpa un laiks ir subjektīvs objektu un parādību uztveres veids, tās var mainīt tikai attiecības un tām ir nozīme tikai priekš subjekta. Ļoti spēcīga ideja! Ja es būtu jaunāks un ieguvis citu izglītību, es to būtu attīstījis. Bet es biju aizņemts ar citām idejām.
- Un kādu koncepciju jums ieprogrammēja "ķirurgi"?
- Viņi man pameta kaulu telpisko notikumu koncepcijas formā. - Zlatkovs vāji pasmaidīja, atkal pārvarot uzbrukuma komandu, lai iznīcinātu satraukuma avotu. Romašins to pamanīja.
- Varbūt pabeigt sarunu? Arvien biežāk ar gribas piepūli jūs izslēdzat programmu no tā var notikt nervu sabrukums.
- Tieku galā. Savā ziņā man tagad ir vieglāk, jo jūs esat man no pleciem nometis smagu tīšas nodevības nastu. Es pats diez vai būtu atnācis pie jums atzīties, neskatoties uz manu veiksmīgo cīņu ar programmu. Es pabeigšu. Lai jūs zinātu, ar ko jums būs jātiek galā. Tātad jēdziens "ķirurgi": pagātne, tagadne un nākotne vienlaikus pastāv kopīgā daudzdimensionālā notikumu telpā.
- Par to runāja vēl Svētais Augustīns, - Romašins pasmīnēja. "Pastāv arī pagātne un nākotne, kaut arī mums nesaprotamā veidā."
Zlatkovs sašķobīja seju grimasē, kas nozīmēja smaidu.
- Ar jums Ignat Ir patīkami sarunāties. Jūtama profesionāla apmācība un izpratne. Jums jāmet drošības dienests pie malas un jāpiedalās zinātnē.
- Paldies par laba vēlējumiem. Jaunībā es devu lielas cerības, bet drošībnieka darbu uzskatīju par vajadzīgāku.
- Kam, sabiedrībai?
- Sev. Bet pārtrauksim kolokviju par laika problēmām... lai gan man ir ļoti interesanti. Atliek vēl viens jautājums: kāpēc "ķirurgu" ideja jūs pārstāja imponēt? Galu galā mūsu Stumbrs patiesībā to spilgti ilustrēja ar savu iemiesošanos, savienojot Laiku Koka Zarus un kļūstot par pasaules līniju, kas pastāv vienlaikus gan pagātnē, gan tagadnē, gan nākotnē.