Dhanpatrai nobloķēja elkoni, bet no ceļgala nepaspēja izvairīties un bija spiests aiziet pa kreisi, ar labo roku sargājot aknas, bet ar kreiso - cirkšņus. Atkal, ne mirkli neapstājoties, viņš sāka uzbrukumu: solis pa labi - papēža sitiens ar ķermeņa pagriezienu - lēciens - labās rokas sitiens slīpi uz leju - ķermeņa pagrieziens - sitiens ar izpletiem kreisās rokas pirkstiem pie kakla un uzreiz ar kreiso kāju uz priekšu.
Visa sērija nesasniedza mērķi, Romašins izliecās un ienira uz priekšu zem pretinieka rokām un kājām, iesita abas kājas apakšstilbos tā, ka viņš lēca, un tajā pašā brīdī ar pakausi astes kaula zonā sasniedza Desai. Tehnika bija pazīstama ar nosaukumu "skrimšļi", to varēja izpildīt tikai meistari, kuriem rusbojā bija visaugstākais tituls - "piekūnu piekūns".
Indietis nokrita uz muguras, īslaicīgi no sāpēm zaudējis samaņu, un Romašins varēja viegli piebeigt ienaidnieku, kurš draudēja uzspridzināt sevi kopā ar vairākiem miljoniem Kalkutas iedzīvotāju, taču to nedarīja. Viņš pagaidīja, kamēr Desaij atguvās, pieklājīgi, bez smaida un bez pārākuma ēnas balsī sacīja:
- Varbūt ar to pietiks, Dhan?
"Viņš deva komandu psi diapazonā," uzraudzības grupas analītiķis brīdināja komisāru. - Vienpadsmit trīsdesmit seši frekvence, jauda nulle trīs kelleni. Varbūt tā ir slinga iniciēšanas komanda."
- "Kur slings?"
"Sešu kilometru augstumā un attālinās no šejienes ar ātrumu divi tūkstoši kilometru stundā."
"Ja tas joprojām nav eksplodējis, tad vai nu konteiners komandu neizlaida, vai arī Dhans blefoja. Bet kaut ko es šeit nesaprotu. "Ķirurgu" mērķis, pēc Belija un Polujanova domām, ir Stumbra iznīcināšana. Kāpēc viņi jau sākumā neizmantoja slingu?"
“Iespējams, ka kaut kādu iemeslu dēļ slingus nevar izmantot. Vai arī viņi gaidīja savu laiku. Varbūt viņi Slingu Stumbrā gribēja uzstādīt vēlāk."
“Man sakarus ar Zlatkovu. Lai mūsu cilvēki viņam iedod tranšu."
Sakari ar zinātnieku radās burtiski pēc desmit sekundēm. Atanasa miesassargi, saņēmuši pavēli, rīkojās nekavējoties.
“Ignat? Kas noticis?"
"Mēs sagūstījām vēl vienu rezidentu, par kuru nezinājāt ne jūs, ne kāds cits no "sanitāriem". Viņš gribēja inicializēt slingu ..."
" Kur viņš dabūjis slingu?"
Tas nav svarīgi. Jautājums ir: kāpēc "sanitāri", kuriem pieder slings, to nelika lietā? Tas ir vienkāršākais veids, kā iznīcināt Stumbru."
“Slings būtībā ir dimensiju kompaktifikators, tas savā veidā sakļauj kontinuumu, pārvērš visus objektus “viendimensiju stīgās”. Ja to ieslēgt Stumbrā, kopaktifikācijas vilnis pa darba membrānām aizkļūs citos Zaros. Tas nozīmē, ka notiks Stumbra visu mezglu spontāna sakļaušanās, starp kurām būs izstiepta "hronlauka stīga" - šinī gadījumā - Stumbrs.
“Citiem vārdiem sakot, visi, kas atrodas Stumbrā, tiks iznīcināti neatkarīgi no piederības vienai vai otrai grupai. Ieskaitot pašus "ķirurgus"."
"Es neko nevaru pateikt par "ķirurgiem", viņi vispār var atrasties ārpus Stumbra darbības lauka, bet acīmredzami, ka slinga eksplozija var iznīcināt kaut ko ļoti svarīgu, kaut ko ļoti nepieciešamu "ķirurgiem"."
“Paldies, Atanas. Veseļojies".
"Un ko jūs notvērāt?" - Zlatkovs paspēja pajautāt, bet Romašins jau bija izslēdzis kanālu. Viņš skaļi teica, ar nožēlu izpletis rokas:
- Jūs esat zaudējis, Dhan. Atvainojiet, bet ...
Viņš nepaspēja pabeigt, Desai pēkšņi lēca pretim, izliekdamies uz priekšu, un gandrīz sasniedzis komisāru, meta miniatūru pirkstveida duncīti, tievu kā dzeloni, kas tuvcīņas meistriem bija pazīstams ar nosaukumu "Pūķa nags". Šādu adatveida duncīti parasti piestiprināja zem vidējā pirksta saliekuma.
Romašins nepaspēja izvairīties, lai gan atsprāga par pusi elkoņa. Duncītis iestrēga nevis acī, bet gan vaigā, caurdurot to, smaganas un mēli. Principā nekas īpašs nebūtu noticis, Ignats prata neitralizēt sāpes un mazināt šoku, bet duncītis bija saindēts! Vienīgais, ko komisārs paspēja, bija ar gribas piepūli izveidot hematobarjeru, lai bloķētu asiņu piegādi galvai un skartajai zonai, kā arī neirobarjeru, lai pārtrauktu paralizējošā signāla pārraidi gar nervu šķiedrām. Tāpēc sākusies paralīze neattīstījās. Bet ar to bija par maz, lai glābtu dzīvību, bet laika dzīvības glābšanai bija atlikušas kādas trīs minūtes - līdz inde izsūcās caur barjerām.
Sakoveca snaiperis, kurš vēroja kauju no simt metru attāluma, gandrīz vienlaikus ar indieša uzbrukumu izšāva no anihilatora un ar staru glīti nogrieza viņam roku, taču nepaspēja novērst triecienu. Bet viņš uzminēja "ķirurgu" rezidenta otro kustību - dunča metienu ar kreiso roku - un nekavējoties, nevilcinoties, nogrieza arī šo roku pat pirms metiena pabeigšanas. Otrais duncis netrāpīja nokritušajam komisāram, roka pēc inerces aizlidoja labu gabalu tālāk un nokrita. Bet tad stājās spēkā dzīvības aizsardzības sistēmas likumi un noteikumi. Pieredzējušie miesassargi, uzminējuši notikošo, izveidoja "glābšanas bultiņu": viena trijotne paņēma komisāra ķermeni, otra - Dhanpatrai Desai ķermeni, trešā pielidoja ar galeonu kurā bija pārnēsājamā metro kabīne, nosūtīja mirstošos uz Pārvaldes klīniku, brīdināja ārstus un medicīnas centru par abu pacientu ievainojumu raksturu, ceturtais, visas darbības laikā nodrošināja pārējos no iespējama atkārtota uzbrukuma un uzturēja sakarus ar operatīvās brigādes satrauktajiem spēkiem.
Pēc divām minūtēm Romašina un Desai ķermeņi gulēja uz UASS klīnikas intensīvās terapijas boksa galdiem, un medicīnas centra inks Hipokrāts uzsāka sākotnējo pacientu stāvokļa pārbaudi un analīzi. Vēl pēc pusminūtes boksā parādījās ārsti, kuri tika nogādāti šeit operācijas "vētra" apstākļos. Sākās cīņa par cilvēku dzīvībām...
Tomēr līdz tam laikam Dhanpatrai Desai bija simtprocentīgi miris. Pašiznīcināšanās programma, kuru "hronoķirurgi" bija iekodējuši zemapziņas līmenī, pēc viņa izmisīgā uzbrukuma beidzot nostrādāja un atbrīvoja nelaimīgo no mokām.
* * *
- Mēs iesim kopā ar jums, - teica drūmais Sakovecs, stāvēdams pie apaļā Stumbra ieejas cauruma, pa kuru pirms dienas devās prom izlūku grupa Polujanova vadībā.
- Es iešu viens, - sakodis zobus atcirta Belijs. - Jūsu uzdevums ir nodrošināt komisāra aizsardzību klīnikā. Ja ar šo jūsu jogu būtu cīnījies es, viņš būtu palicis neskarts.
Sakovecam šajā jautājumā bija atšķirīgs viedoklis, taču viņš to paturēja pie sevis un samierinoši piebilda:
- Paņemiet vismaz pāris manus puišus. Es jums apliecinu, ka tie nebūs apgrūtinājums, bet jūsu muguru piesegs.
- Labi, - Belijs piekāpās (Belijs-otrais, "svešinieks", kurš nokļuva nepareizajā Zarā). - Eh, būtu man drimmers!
- Kas? - nesaprata komisāra apsardzes vadītājs.
- Diemžēl jums nav šīs "burvju nūjiņas", nopūtās Grigorijs. - Komisārs man visu skaidri paskaidroja. Kā domājat, viņš izdzīvos?
- Izdzīvos, - Sakovecs pārliecinoši atbildēja. - "Dzīvais ūdens" un ne tādus vien no viņpasaules izvilcis. Pēc pāris stundām jau skries.
- Tā nu jau pēc pāris, - Grigorijs šaubījās. - Tomēr jūs zināt labāk, labāk pārzināt medicīnas iespējas savā pasaulē.
Sakovecs nesaprata drošībnieka pēdējo frāzi, bet nepārjautāja, pavēlot:
- Sigurd, Milčevski, turpmāk esat grifa Belija rīcībā. - Viņš pasniedza roku Grigorijam: - Lai veicas, draugs.
Belijs paspieda roku, pārbaudīja skafandra inka darbību un pirmais iegāja caurumā - kuprots, divkājains un divrokains varāns ar spogulim līdzīgām zvīņām. Aiz viņa tuneļa tumsā devās vēl divi līdzīgi varāni.