Acīmredzot viņš bija sabojājis skolopendras energoakumulatoru, jo pēc dažām sekundēm tas eksplodēja. Trieciena vilnis Pāvelu pagrūda mugurā, taču neko ļaunu nenodarīja, tomēr sprādziens aizkavēja abas skololendras. Kad tās izlīda koridorā, bēgļi jau skrēja ārā caur atvērtajiem pils vārtiem, skatoties tieši uz "ķirurgu" bāzi. Acīm pavēries attēls iespiedās Pāvela atmiņā ar visām detaļām, taču smadzenes automātiski identificēja galvenās: divas skolopendras pie pils tālākā stūra sargāja pretējo sienu, divas pie angāra un seškāju pērtiķčūska netālu no bļodas formas antenas.
Uz mirkli visi sastinga - gan cilvēki, gan baismīgie radījumi.
Tad Pāvela acis piefiksēja vēl divas detaļas: virs pils kolonādes drupām (sēpijas kājas-taustekļiem) pavisam netālu lidinājās bruņurupuča formas broveja Mimo pārvietotājs, bet pats Mimo stāvēja netālu savā plāksnīšu metāla apmetnī un ķiverē - un Ždanovam uzreiz nobrieda lēmums.
Viņš burtiski uzmeta Jasenu uz pārvietotāja bruņu apvalka, pielēca pie broveja un pielika tā krūtīm spilgtāk uzliesmojušā zobena galu.
- Atvainojiet, Mimo kungs. Bet mums jāizmanto jūsu pārvietotājs. Vai jūs nebūtu tik laipns...
Skolopendras izšāva visas vienlaikus. Tomēr pretēji Ždanova bailēm viņu zalve nesasniedza mērķi! Četras liesmu bumbas trāpīja zemē, pirms sasniedza broveju un Pāvelu, rikošetēja un ietriecās pils sienās un bāzes lidaparāta spoguļainajās lēcās, piespiežot seškājaino mērkaķi dejot. Tad vēl viens ugunīgs viesulis izveidoja kūpošu rētu uzkalnā, virs kuras karājās broveja pārvietotājs, bet Jasenu nesasniedza, viņa jau rāpās iekšā "bruņurupuča čaulas" iekšpusē caur apaļu caurumu, kas bija parādījies tā dibenā. Tikai viens šāviens sasniedza mērķi: uguns mēle ietriecās Pāvelam mugurā un... izdzisa bez pēdām, izkusa, viņam nekaitējot. Visticamāk, te atkal nostrādāja transgressa aizsargājošais kokons, izglābjot tā īpašnieka dzīvību. Tomēr nebija laika pārdomāt šo tēmu, skolopendras bija gatavas atkārtot zalvi.
- Vai jūs nebūtu tik laipns... - Pāvels atsāka jau absolūti nelaipnā tonī.
- Labi, labi - ar nelielu pārsteigumu paskatījās uz viņu klaidoņu cilts pārstāvis, kurš šeit bija parādījies ļoti savlaicīgi,. - Es pakļaujos spēkam. Ejam.
Viņš pagriezās un vienā mirklī sasniedza savu pārvietotāju. Pāvelam nācās viņu panākt visātrākajā tempā, jo bāzes sargi atkal sāka šaut, pārsteidzošā kārtā netrāpot, vai trāpot viens otram.
Pāvels ienira lūkā pakaļ brovejam, un tūlīt apkārt sabiezēja tumsa, viņa ķermenī it kā no pārslodzes ielija dīvains smagums; Mimo pārvietotājs bija startējis.
3. nodaļa
Pārvietotāja kustību diez vai varēja saukt par lidojumu. Tas strauji pārvietojās vidē, kuru nevarēja uzskatīt par gaisu, miglu, putekļiem, atomu suspensiju un pat vakuumu. "Izžūstošā" Zara kontinuums jau sen vairs nebija daudzdimensionāls un nepielūdzami kusa, mainījās, pārvēršoties par neko. Un cik daudz laika tam bija atlicis līdz pēdējai sabrukšanai, to nezināja neviens, pat brovejs Mimo. Kad Pāvels par to pajautāja, pārvietotāja īpašnieks atbildēja ar pretjautājumu:
- Par kādu laiku mēs runājam?
Pāvels pameklēja ar skatienu pieklusušo Jasenu, aizdomājās.
Pārvietotāja vadības kabīnē iestājās klusums (ja bija iespējams nosaukt par tādu aparāta centrālo telpu, kas vairāk atgādina kādu Zemes klīnikas slimnīcas palātu). Pārvietotājs turpināja kustēties, vai varbūt stāvēja uz vietas vai peldēja pēc inerces, jo neviena zīme neliecināja par tā kustību. Brovejs Mimo, kurš viesus iesēdināja dziļos, ne pārāk ērtos un ne īpaši mīkstos krēslos, pats apsēdās un sāka aplūkot cilvēkus caur ķiveres atvērumiem. Viņš acīmredzami nekur nesteidzās.
Pāvels arī nolēma nesteigties. Pēc viņu iekšējās aplēses bija pagājušas apmēram desmit stundas kopš viņu aiziešanas no transgressa, un atpūta ar tēju vai pat vieglas pusdienas nemaz nekaitētu.
It kā uzminējis viesa vēlmi, Mimo sasita plaukstas un uzreiz uz galda, šķietami ozolkoka, smaga, sudraba apmalēm, parādījās kūpoši metāla kastroļi, šķīvji, karotes, naži, dakšiņas.
- Paēdiet, - atskanēja bezkaislīgā broveja balss. - Es ceru, ka jums patiks mana virtuve. Pasūtījums ir tīri no Zemes. Esmu pabijis jūsu Zarā un zinu paražas. Lai gan man pie jums nepatika. Pārāk daudz zaļuma.
- Katram savs, - Pāvels pasmaidīja, nesteidzoties izliet pa šķīvjiem tvaikojošo katla saturu. Bet, ieraudzījis Jasenas acīs izsalkušu mirdzumu, viņš nolēma nekavēties ar vakariņām. Nebija zināms, kad vēl viņi varēs paēst nepiespiestā gaisotnē. Vispirms ielēja viņai - kaut ko, kas izskatījās kā kartupeļu zupa ar vistas gaļas gabaliņiem, tad no tā paša katla sev - tagad tas izrādījās borščs! Padomāja prātīgi: “Šķiet, ka esam nonākuši pie maga. Nez, vai viņš tiešām nobijās no drimmera, ielaižot mūs savā kuģī, vai tā atkal ir kaut kāda spēle? .."
- Katram savs, - piekrita Mimo. - Fakts ir tāds, ka es neesmu humanoīds, un jūsu dzīvesveids man ir pilnīgi svešs.
- Bet pēc izskata gandrīz vai cilvēks: divas rokas, divas kājas, galva...
- Pēc izskata. Patiesībā…
- Jūs teicāt - kolektīvā organisma indivīds. spieta tipa saprāts, vai ne?
- Vairāk gan "bars".
- Tāpat kā "hronoķirurgiem"?
- Aptuveni. Ir atšķirība, bet tā jums šķitīs nenozīmīga.
Pāvels iemalkoja karoti garšīgi smaržojošā boršča, pagaršoja, norija.
- Nav slikti! Vai jūs gatavojat pats, vai turat pavāru?
Brovejs Mimo iesmējās.
- Jūs taču saprotat, ka tas viss ir ilūzija. Katrs no jums ēd to, ko pats iedomājas un vēlas. Bet es jums apliecinu, ka jūs nepaliksiet izsalkuši.
Jasena, cītīgi malkojot zupu, neizpratnē paskatījās uz saimnieku, tad uz Pavelu, kurš viņai mierinoši pamāja:
- Ēd tik, viss kārtībā. Tēvocis joko. Starp citu, klejotāj, kāpēc jūs klejojat pa Laiku Koka pasaulēm? Kurp? Kāds ir mērķis? Iemesls? Vai arī jūs esat kā siseņi? Viens siseņu eksemplārs nezina ne virzienu, ne mērķi. Spiets zina.
- Varbūt jums ir taisnība, karotāj, - Mimo neapvainojās. - Lai gan es varētu nosaukt dažus motivējošus iemeslus, kas mūs virza. Tomēr, visticamāk, jūs tos nesapratīsit.
- Nu un labi, - savukārt neapvainojās Pāvels. - Indivīdam no dzimšanas ir grūti saprast baru un pie tam ar tik spēcīgu intelektuālo potenciālu.
- Jums ir taisnība un nav taisnība, cilvēk. Jūs esat dzimis kā indivīds, bet bara ietvaros, jo cilvēce kopumā ir bars! Jūs vienkārši vēl neesat sasnieguši integrācijas stadiju.
- A-a-a... jā-a-a?.. - nezināja ko atbildēt, apstulbinātais Pāvels. Viņš pabeidza boršču, uzlika uz šķīvjiem dārzeņu sautējumu ar gaļu - sev un Jasenai. - Tagad atbildiet uz konkrētu jautājumu: cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai mēs aizlidotu uz teritoriju, kur "hronoķirurgi" būvē Kontrstumbru?
- Tas ir atkarīgs no jums, - izsmejoši atbildēja brovejs Mimo. - Laiks šajā metauniversā ir trīsdimensionāls, un šī trīsdimensiju funkcija ir arī jūsu maņu funkcija. Tā ir tā pati migla, kas apņem šīs pasaules lauskas. Vietējais laiks lēnām izdeg. Tāpēc jebkura kustība jums var ilgt mirkli vai mūžību, kas nekādi neietekmēs ārējās pasaules realitāti. Tur nekas nemainīsies ... līdz brīdim, kad jūs par sevi nedarīsiet zināmu.
- Ko viņš teica? - Jasena pieprasīja paskaidrot viesmīlīgā saimnieka vārdus.
- Ka mēs esam ārpus vietējiem likumiem, it kā būtu virs tiem, - Pāvels domīgi sacīja. - Un tikai tad mēs kļūstam tiem pakļauti, kad sākam iejaukties Zara dzīvē.