- Skaidrs, sejā neesmu padevies, - novilka Pāvels-otrais, bet nepabeidza.
Mazajā, bet mājīgi veidotajā kā viesistaba kaut kur mājā uz Zemes, atpūtas telpā parādījās Stass.
- Lūdzu piedot, dārgie viesi. Nepieciešams konsultēties. Radušās dažas problēmas saistītas ar jūsu uzturēšanos pie manis.
- Kokonu, - Pāvels-otrais īsi pavēlēja.
Un ap abiem Ždanoviem no grīdas izauga caurspīdīgs vadības un kontroles kokona kupols. Tiesa, tajā uzreiz parādījās logs, un Pāvela Pirmā-balss lūdza sastingušo Jasenu nebaidīties un gaidīt.
Kokona kupols palika tukšs neilgi. Stass pacēla no grīdas psi-viriālo “kaktusu” ar krāsainu gaismu izkliedi, pārvērta kupola daļu tilpuma ekrānā, pagrieza pretī tiem, kas sēdēja, un nostājās sānos. Klusi pateica:
- Es nekontrolēju visu Stumbru, tikai četrdesmit divus procentus no ēkas, tāpēc nevaru galvot par secinājumu ticamību. Bet man jūs jābrīdina. Mūsu ienaidnieki ir aplenkuši visas manis kontrolētās mehānismu un darba zonas un tās metodiski iznīcina. Dzīvības atbalsta sfēra samazinās. Ja tās turpinās samazināties tādā ātrumā, pēc divpadsmit dienām, trim stundām un četrdesmit minūtēm, es vairs nevarēšu jūs pasargāt.
- Neuztraucies, puis, mēs šeit tik ilgi negrasāmies slēpties, - Pāvels-otrais mierināja inku. - Kas vēl?
- Kāds caur manu hronomembrānu uzstājīgi dod signālu: "Lūdzu, ielaist."
- Kods, parole?
- Ne viens,ne otrs, tiešs pieprasījums vienkāršā tekstā.
Pāveli saskatījās.
- Varbūt tie ir tavējie?
- Vai arī tavējie.
- Manējie zina paroli.
- Manējie nezina, bet viņu transports nav membrāna, bet transgress.
- Vai tev izdevās pierunāt transgressa apkalpojošo inku? - Ždanova-otrā balsī izskanēja neviltots pārsteigums.
- Jā, bet kas tur sevišķs?
- man neizdevās.
Tagad Pāvels-pirmais, neizpratnē, satvēra zodu.
- Nevar būt! Vai tad ne transgressa inks palīdzēja jums nogādāt "golemu" kapsulas hronourbšanas galējā punktā?
- Nē. Krava ar "golemiem" nonāca pie mums pa Stumbra hronomembrānas īpaši aizsargāto līniju.
- Viss skaidrs. - Pāvels-pirmais pašūpoja galvu. - Vēl viens netiešs pierādījums tam, ka mēs ar tevi torpedējām hronourbi dažādos Zaros!
- Ko man atbildēt? - par sevi atgādināja Stass.
- Vai pārbaudīt, kurš dod signālu nekā nevar?
- Es mēģināšu, bet tas prasa laiku un enerģiju. Mani resursi ir ierobežoti.
- Izmanto MK akumulatorus.
- Šajā izejas mezglā man nav MK akumulatoru,- klusi un vainīgi nomurmināja inks.
Dubultnieki atkal saskatījās. Viņi labi saprata viens otru no acu uzmetiena, bez vārdiem.
- Slikti mums te iet. Bez palīdzības mēs ilgu laiku neizturēsim, šeit ir daudz vairāk "sanitāru", nekā mūsu izstarotājos lādiņu.
- Vēl jau ir arī drimmers, bet es nevarēju izlauzties cauri tā bloķēšanas kontūram unnokļūt pie vadības cilpas. Tagad tas galvenokārt pilda zobena funkcijas.
- Kas tas par drimmeri?
Pāvels-pirmais ar īkšķi norādīja uz zobena rokturi aiz muguras.
- Vai tad ar tādiem neesi pazīstams?
- Ar zobeniem?
Pāvels aizvēra acis un papurinājar galvu. Dubultnieks jautājoši skatījās uz viņu, nācās viņam izskaidrot, kas ir drimmers un kā tas darbojas.
- Šādu ieroci manā dzimtajā Zarā vēl nav izgudrojuši, - atbildot Pāvels-otrais papurināja galvu.
- Drimmers nav tikai ierocis, tā pielietošanas spektrs ir daudz plašāks. Ne katram drošības darbiniekam ir pilnvaras tos izmantot. Pat man, dienesta rangu tabulā - grifam, inspektoram ar "atvērtu lapu", nekad nav dota iespēja strādāt ar drimmeriem.
- Bez šaubām noderīga lieta, bet ne īpaši palielina mūsu kaujas potenciālu. Starp citu, tavu meiteni es vispār neņemu vērā. Viņa mūsu lietās ir vairāk apgrūtinājums nekā palīgs. Kāpēc vilki līdzi no viņas mājām? Vai tik ļoti iepatikās?
- Sākumā pažēloju ... savu puisi viņa tur pazaudēja. Bet tad…
- Skaidrs.
- Nekas tev nav skaidrs. Mežonīgs tu esi kļuvis savu ceļojumu laikā. Bez tam viņa tomēr šo to prot, un audzināta spartiešu garā, tāpēc tev nav taisnība, Ždanov. Tomēr es negribētu viņu pazaudēt.
- Kā gan citādi, - nomurmināja Pāvels-otrais. - acis vien ir ko vērtas... Es tevi ļoti labi saprotu. Vajadzētu viņu paslēpt, bet nav kur.
- Viņa nepaliks viena.
- Stass varētu viņai izveidot dingo, tā ka nebūtu iespējams atšķirt no tevis.
- Viņa ir ārkārtīgi laba ekstrasense, jūt lauku smaržu. Kā gan citādi viņa mūs atšķirtu?
- Un tomēr, pārrunāsim labāk, ko darīt tālāk, - dialoga beigas starp abiem Pāveliem pārtrauca Stumbra inks. - Varbūt lūgt palīdzību pa atlikušo līniju?
- Lai "ķirurgi" tevi izseko un nosūta desantu? Nē, kamēr viņi nezina par tavām iespējām un mūsu klātbūtni, mēs esam drošībā. Protams, relatīvā. Bet darīsim mēs to pašu, ko vienmēr: izlūkošana, analīze, desanta sagatavošana, uzbrukums Kontrstumbram. Starp citu, vai tu viņu labi aplūkoji?
Stass pamāja ar galvu un parādīja viomā pīķi ar divgalvaino virsotni, ko bija uzbūvējuši "hronoķirurgu" palīgi.
Kontrstobrs patiešām ļoti atgādināja uz Zemes zināmās struktūras: slaveno gotisko Ķelnes katedrāli, kas dibināta 1248. gadā un pabeigta vairāk nekā sešus simtus gadus vēlāk, un Sagrada Familia baznīcu, kas sākta 1884. gadā un pabeigta 2020. gadā. Tiesa, baznīca tika izveidota ar divpadsmit torņiem, bet Kontrstobram bija tikai divi torņi, kā Ķelnes katedrālei [11], taču tie bija celti kā arhitektam Antonijo Gaudi, kurš iecerēja "Svētās ģimenes" baznīcu, kuras unikālais izskats kļuva par pasaules arhitektūras pērli. Šāds, ārkārtīgi oriģināls, sirreāls, pat mistisks veids gotikas un mauru stila apvienojumā pārvērta akmeni par dzīvu radījumu, kuru nebija iespējams neapbrīnot.
Kontrstumbra celtnieki, iemiesojot "hronoķirurgu" ideju, izmantoja praktiski tos pašus motīvus un stilu, novedot savu celtni līdz groteskai - pēc lieluma, augstuma, drūmā pompozuma, kā arī ar šausmām un izmisumu, kas pārņēma ikviena cilvēka psihi, kurš skatījās uz ēku.
- Inferno! - Pāvels-pirmais pārtrauca ieilgušo klusumu.
- Baismīgi! - piekrita otrais, kurš jau bija pietiekami aplūkojis Kontrstumbra ēku. - Iespaids ir draudošs, tev taisnība. Stas, parādi apsardzi.
Kontrstumbra divu torņu kontūra atvirzījās, un ap to dzeltenā un oranžā krāsā iekrāsojās ēkas drošības sistēmu shēma. Sarkanie pulsējošie apļi uz tās iezīmēja sistēmu vadības un uzraudzības punktus, kādi bija trīs: elektroniskie, skaņas un vizuāli optiskie.
- Hmm-jā! - Pāvels-pirmais pakasīja pakausi. - Nebūs viegli tur iekļūt pat "hameleonā" un ar psi-aizsardzību.
- Ja vien vispār iespējams. Mums nepieciešams nestandarta solis.
- Nekaunība?
- Hronobruņinieks jau nodemonstrēja šo īpašību, ubrūkot Kontrstumbram, kā Dons Kihots vējdzirnavām.
- Es domāju drosmi, kas robežojas ar nekaunību. Bet hronobruņinieks devās uzbrukumā, glābjot mūs, lai uguni novirzītu uz sevi. Lai kas viņš bija, man viņa ir ļoti žēl ...
- Jā, viņš nomira skaisti. Viņam izdevās sakapāt apmēram piecdesmit "dzeloņcūku", divus desmitus "bruņurupuču" un divas pērtiķčūskas, līdz viņu sašāva no "gloka".
Paklusēja.
- Stas, vai tev ir kādas idejas, kā iekļūt šajā ļaunuma templī?
- Nē, draugi, es neredzu tādu iespēju. Celtnieki ņēmuši vērā visu.
- Ne visu, ja jau mēs viegli iekļuvām Stumbrā un sekojam viņiem tikai no trīsarpus kilometru attāluma.