— Šļūc pa diegu, mister tirgotāj! — Kornēlijs pavēlēja. — Saruna ir beigusies. Jūsu dažādos pārkāpumus mēs iztiesās rīt. Ierodās pilī tieši pulksten desmitos, lai atbildētu par sekošām apsūdzībām, proti: miera traucēšana; dumpīgi un nodevīgi izteicieni; varmācīgs uzbrukums galvenajam maģistrātam ar nolūku radīt miesas bojājumus, brūces, kropļojumus un zilumus; karantēnas pārkāpšana; ostas priekšrakstu laušana un muitas pārvaldes noteikumu pārkāpšana lielā mērogā. Rīt, puis, rīt tiesa un taisnība uzvarēs, pirms vēl maizes koka auglis būs kritis. Un tas kungs lai apžēlojas par jūsu dvēseli!
Pirms vēl bija pienākusi tiesas sēdei noteiktā stunda, Grifs Pītera DžI pavadībā ar pūlēm piekļuva pie Tui Tulifau. Karalis, ko aplenca kāds pusducis augstmaņu, zvilnēja uz paklājiem avokado koku ēnā pils plašajā pagalmā. Stunda vēl bija agra, tomēr pils kalpones jau rosīgi cēla tiem priekšā šķautnainas džina pudeles. Karalis priecājoties, redzēdams savu veco draugu Dāvidu, un ļoti nožēlojot, ka tam radušies sarežģījumi ar jaunajiem noteikumiem. Tik daudz viņš pateica, bet citādi neatlaidīgi izvairījās pārrunāt šo jautājumu. Visus ekspropriēto tirgotāju protestus viņš atvairīja ar jauniem džina glāzes piedāvājumiem. — Iedzersim! — skanēja viņa nemainīgā atbilde, taču reiz viņš atklāja savas slēptās sirdsdomas, izsacīdamies, ka Saules Spalvas esot brīnišķīgs cilvēks. Nekad pils līdzekļi neesot bijuši tik ziedošā stāvoklī. Nekad neesot bijis tik daudz naudas mantu kambarī, ne ari tik daudz džina, ko visiem dzert. — Ļoti apmierināts es esmu ar Fulualeu, — viņš nobeidza. — Iedzersim!
— Mums no šās jezgas jātiek laukā jo ātrāk, jo labāk, — Grīfs dažas minūtes vēlāk pačukstēja Pīteram Džī, — citādi mēs nebūsim ne ceptas vardes vērti. Tātad mani pēc pāris minūtēm tiesās par dedzināšanu, par ķecerību, par spitālību un nezin par ko vēl, tādēļ man nu jāliek visi prāti kopā.
Aizejot no karaļa, Grīfs uz mirkli pamanīja karalieni Sepeli. Viņa paklusām vēroja savu karalisko laulāto draugu ar tā žūpu brāļiem, un viņas sarauktās uzacis Grifam bija tikpat kā mājiens. Ja vispār kas bija sasniedzams, tad vienīgi ar viņas palīdzību.
Kādā citā no ēnainajiem plašā pagalma stūrīšiem Kornēlijs turēja tiesu. Viņš jau agri bija ķēries pie darba, jo, kad Grīfs ieradās, patlaban beidza iztiesāt Villija Smī lietu. Karaliskais karaspēks pilnā sastāvā bija sapulcināts apkārt, ja neskaita to daļu, kas sargāja konfiscētos kuģus.
— Lai apsūdzētais pieceļas, — teica Kornēlijs, — un uzklausa tiesas taisnīgo un žēlsirdīgo spriedumu par nesavaldīgu un apkaunojošu uzvešanos, kāda nemaz nepiedien kravas pārzinim. Apsūdzētais saka, — viņam neesot naudas. Ļoti labi. Tiesa ar nožēlu atzīst, ka tai trūkst tuptūža. Tā vietā, kā arī ņemot vērā apsūdzētā trūcīgos apstākļus, tiesa piespriež sodu iepriekšminētajam apsūdzētajam viena balta zīda krekla apmērā, tās pašas šķirnes, fasona un kvalitātes, kādu apsūdzētais šinī mirklī valkā.
Kornēlijs pameta ar galvu vairākiem zaldātiem, un tie aizveda kravas pārzini sānis aiz avokado koka. Pēc mirkļa viņš atkal parādījās, tikai bez minētā apģērba gabala, un apsēdās līdzās Grifam.
— Ko tad jūs bijāt apgrēkojies? — Grīfs ievaicājās.
— Velns lai mani parauj, ja es to zinu. Un kādus noziegumus tad jūs esat pastrādājis?
— Nākošā lieta, — teica Kornēlijs tik oficiāli, cik vien spēja. — Apsūdzētais Dāvids Grīfs lai pieceļas! Tiesa ir aplūkojusi pierādījumus viņa lietā, pareizāk sakot, lietās, un iznes sekošu spriedumu, proti. .. Muti ciet! — viņš uzbļāva Grifam, kas mēģināja viņu pārtraukt. — Es jau teicu, ka pierādījumi ir pārbaudīti, pamatīgi pārbaudīti. Tiesas vēlēšanās nav sagādāt vēl papildu nepatikšanas apsūdzētajam, tālab tiesa izmanto šo gadījumu, lai brīdinātu apsūdzēto, ka par necienīgu izturēšanos viņu sauks pie atbildības. Par atklātu un vieglprātīgu ostas noteikumu un priekšrakstu pārkāpšanu, par karantēnas laušanu un kuģniecības likumu neievērošanu viņa šoneris «Kantāni» līdz ar šo tiek atzīts par konfiscētu Fitu-Ivas valdības labā, lai to pārdotu publiskā izsolē pēc desmit dienām, skaitot no šo- dienējā datuma, līdz ar visiem tā piederumiem, iekārtu, apgādi un kravu, kas pēdējam piederīga. Par apsūdzētā personīgajiem noziegumiem, sastāvošiem no varmācīgas un dumpīgas uzvedības un neiedomājamas necieņas izrādīšanas pret valsts likumiem, viņš tiek sodīts ar summu viena simta mārciņu sterliņu apmērā un piecpadsmit kastēm džina. Es nemaz negrib jums jautāt, vai jums būs kas ko piebilst. Bet vai jūs grib maksāt? To es jums jautā.
Grīfs papurināja galvu.
— Līdz tam, — Kornēlijs turpināja, — lieciet vērā, ka jūs atrodas zem aresta. Te nav tuptūža, kur jūs ieslodzīt. Un vispēdīgi tiesai ir nācis zināms, ka šā rīta agrā stundā apsūdzētais tīšā patvarībā ir savā uzdevumā izsūtījis kanakus rifā saķert zivis brokastīm. Ar to ir nepārprotami pārkāptas Fitu-īvas zvejnieku amata tiesības. Vietējā mājamatniecība ir jāsaudzē. Par šādu apsūdzētā izturēšanos tiesa izsaka stingru rājienu, un pārkāpuma atkārtošanās gadījumā vainīgais un vainīgie, visi bez izņēmuma, nekavējoties tiks likti pie spaidu darbiem Irbenāju ceļa labošanā. Tiesa ir atlaista.
Kad viņi atstāja pagalmu, Pīters Džī piebikstīja Grifam, lai tas paskatās, kur Tui Tulifau bija izlaidies uz paklājiem. Kravas pārziņa krekls, izstaipīts un izspīlēts, jau apņēma karalisko miesu brangumu,
V
— Lieta ir skaidra, — Pīters Džī teica apspriedē Jeremijas mājā. — Dīzijs jau savācis gandrīz visu metāl- naudu. Pa to laiku viņš karali piedzirda ar džinu, ko nolaupījis no mūsu kuģiem. Tiklīdz vien spēs to iekārtot, viņš pievāks kasi un laidīsies lapās vai nu ar jūsu kuģi, vai ar manējo.