: — Viņam gan bus vienalga — svaigi vai nesvaigi; vienā maltītē viņš notiesās kādus piecus.
— Ļoti labi; tātad pierakstām — piecus. Kādām tautībām viņš dod priekšroku?
— Tautības viņam nerūp. Priekšroku viņš dod pazīstamiem, bet nenoniecinās arī svešiniekus.
— Ļoti labi. Pārejam pie Bībelēm. Cik Bībeļu viņš vienā reizē patērētu?
— Noēstu veselu metienu.
— Tas nebūs pietiekami precīzi. Vai jūs runājat par parasto populāro izdevumu vai par ilustrēto ģimenes Bībeli?
— Man šķiet, ilustrācijām nav nekādas nozīmes, tas ir, manuprāt, ilustrēto izdevumu viņš nevērtētu augstāk par parasto iespiedumu.
— Nē, nē, jūs neesat izpratis manu domu. Es runāju par apmēriem. Parastā, populārā izdevuma Bībele sver apmēram divarpus mārciņu, bet lielā, ilustrētā desmit līdz divpadsmit mārciņu. Cik Dorē Bībeļu viņš ņemtos vienā reizē apēst?
— Ja jūs to ziloni pazītu, jūs nejautātu. Viņš noēdīs visu, ko viņam dos.
— Labi — tātad pārrēķināsim visu dolāros un centos. Mums jāņem vērā viss līdz pēdējam. Dorē Bībele maksā simt dolāru eksemplārā — kā nekā juhtādas vākos …
— Viņš tās varētu noēst piecdesmit tūkstoš dolāru vērtībā, teiksim, piecsimt eksemplāru metienu.
— Labi, tas jau ir precīzāk. Pierakstīšu. Ļoti labi — viņam garšo cilvēki un Bībeles, tiktāl būtu labi. Ko viņš vēl ēd? Man jāzina viss pamatīgi.
— Viņš pametīs Bībeles, lai ķertos pie ķieģeļiem, pametīs ķieģeļus, lai ķertos pie pudelēm, pametīs pudeles, lai ķertos pie drēbēm, pametīs drēbes, lai ķertos pie kaķiem, pametīs kaķus, lai ķertos pie austerēm, pametīs austeres, lai ķertos pie šķiņķa, pametīs šķiņķi, lai ķertos pie cukura, pametīs cukuru, lai ķertos pie pīrāgiem, pametīs pīrāgus, lai ķertos pie kartupeļiem, pametīs kartupeļus, lai ķertos pie klijām, pametīs klijas, lai ķertos pie siena, pametīs sienu, lai ķertos pie auzām, pametīs auzas, lai ķertos pie rīsiem, jo rīsi ir viņa galvenā barība kopš bērnības.. Nav nekā, ko viņš neēstu, izņemot Eiropas sviestu, un varbūt ķepētu iekšā arī to, ja dabūtu nogaršot.
— Ļoti labi. Cik lielu daudzumu viņš vienā maltītē apēd — aptuveni? …
— Nu, apmēram no ceturtdaļtonnas līdz pustonnai.
— Un kā ar dzeršanu? …
— Dzer jebkuru šķidrumu. Pienu, ūdeni, viskiju, sīrupu, rīcineļju, kampareļļu, karbolskābi — nav nozīmes uzskaitīt visu; kāds šķidrums gadās pie rokas, tādu tikai lieciet priekšā. Viņš dzers jebkuru šķidrumu, izņemot Eiropas kafiju.
— Ļoti labi. Un kādā daudzumā?
— Rēķiniet aptuveni no piecām līdz piecpadsmit mucām — viņa slāpes svārstās, ēstgriba — ne.
— Tie ir ļoti svarīgi pieturas punkti un būs gaužām noderīgi, dzenot viņam pēdas.
Viņš pazvanīja.
— Alarik, iesūtiet kapteini Bērnsu.
Bērnss ieradās. Inspektors Blants izstāstīja viņam notikušo visos sīkumos. Tad viņš turpināja tāda cilvēka skaidrajā, noteiktajā balsī, kuram visi plāni galvā jau izkārtoti un kurš pieradis pavēlēt:
— Kapteini Bērns, norīkojiet slepenpolicistus Džonsu, Dēvisu, Hol- siju, Beitu un Hekitu sadzīt pēdas zilonim.
— Klausos, ser.
— Slepenpolicistus Mozi, Deikinu, Mērfiju, Rodžersu, Higinsu un Bartolemjū — sadzīt pēdas zagļiem.
— Klausos, ser.
— Nosūtiet stingru sardzi — trīsdesmit izlases vīru un trīsdesmit nomaiņai uz to vietu, kur zilonis nozagts, pavēliet modri stāvēt sardzē nakti un dienu un, izņemot reportierus, nelaist tuvumā nevienu, kam nav manis izdotas rakstveida atļaujas.
— Klausos, ser.
— Izvietojiet civilās drēbēs ģērbušos slepenpolicistus dzelzceļa stacijās, tvaikoņu piestātnēs un prāmju pārceltuvēs, uz visiem ceļiem, kas ved ārā no Džersisitijas, dodiet pavēli pārmeklēt visas aizdomīgās personas.
— Klausos, ser.
— Iedodiet visiem slepenpolicistiem ziloņa fotogrāfiju un aprakstu, lieciet pārbaudīt visus vilcienus, prāmjus un citus satiksmes līdzekļus.
— Klausos, ser.
— Ja zilonis tiktu atrasts, lieciet to sagūstīt un telegrāfiski man par to ziņot.
— Klausos, ser.
— Informējiet mani nekavējoties, ja tiek atrasti jebkādi norādījumi — dzīvnieka pēdu iespiedumi un tamlīdzīgi!
— Klausos, ser.
— Dodiet rīkojumu ostas policijai modri patrulēt!
— Klausos, ser.
— Nosūtiet civilās drēbēs ģērbušos slepenpolicistus pa visiem dzelzce|iem līdz Kanādas robežai, uz rietumiem līdz Ohaio, uz dienvidiem līdz Vašingtonai.
— Klausos, ser.
— Norīkojiet lietpratējus visos telegrāfos, lai viņi noklausās visas pārraidāmās ziņas un pārtulko visas šifrētās telegrammas.
— Klausos, ser.
— Parūpējieties, lai tas viss notiktu pilnīgā slepenībā, ievērojiet — pilnīgā, necaurlaidīgā slepenībā.
— Klausos, ser.
— Ziņojiet man parastajā laikā — precīzi.
— Klausos, ser.
— Varat iet.
— Klausos, ser.
Viņš aizgāja.
Vienu mirkli inspektors Blants domīgi klusēja, ugunīgā kvēle viņa acīs pamazām apdzisa. Tad viņš pagriezās pret mani un mierīgā balsī sacīja:
— Es nemēdzu lielīties, tas nav manā dabā, bet to ziloni mēs atradīsim.
II
Nākamajā rītā par notikumu līdz pēdējam sīkumam bija rakstīts visās avīzēs. Pat vēl vairāk — piedevām bija publicētas slepenpolicista A. un slepenpolicista B., un slepenpolicista N. «teorijas» par to, kā laupīšana notikusi, kas ziloni nolaupījuši un kādā virzienā aizbēguši. Pavisam bija vienpadsmit teoriju, kas aptvēra visas iespējas; šis fakts vien norāda, cik slepenpolicisti ir neatkarīgi savā domāšanā. Nebija divu vienādu vai pat stipri līdzīgu teoriju, izņemot vienu ļoti raksturīgu punktu, kas absolūti sakrita visās teorijās. Proti, kaut gan bija izlauzta manas mītnes aizmugures siena un vienīgās durvis palikušas aizslēgtas, kā sākotnēji bijušas, zilonis nav izvests pa izlauzto caurumu, bet gan pa kādu (pagaidām vēl neatklātu) izeju. Visi bija vienis prātis, ka caurumu sienā laupītāji izlauzuši tādēļ, lai maldinātu policiju. Ne man, ne kādam citam nezinātājam tas nemūžam nebūtu ienācis prātā, bet slepenpolicistus tāda rīcība ne uz mirkli nespēja apvest ap stūri. Tas, ko es, pēc savām domām, biju uzskatījis par vienīgo faktu, kas nav noslēpumā tīts, izrādījās par maniem visdziļākajiem maldiem. Visās vienpadsmit teorijās iespējamie laupītāji bija nosaukti vārdos, bet nevienā teorijā neatklājās vieni un tie paši uzvārdi; aizdomās lika turētas trīsdesmit septiņas personas. Visas avīzes savus ziņojumus nobeidza, publicējot notikuma visnozīmīgākās personas — galvenā inspektora Blanta — domas. īsi saņemot, tās skanēja šādi: