«Izsekoju pēdām trīs jūdzes rietumu virzienā. Tikko satiku vienu fermeri, kurš apgalvo, ka tās neesot ziloņa pēdas. Iedobumi radušies no dēstu kociņiem, ko viņš pagājušajā ziemā te izracis. Gaidu rīkojumus tālākiem soļiem.
DĀRLIJS, slepenpolicists.»
— Aha! Zagļu līdzzinātājs! Lieta kļūst nopietna,— noteica inspektors.
Viņš nodiktēja telegrammu Dārlijam:
«Apcietiniet fermeri un piespiediet izdot kompanjonus. Sekojiet pēdām — ja nepieciešams, līdz pat Klusajam okeānam.
Šefs BLANTS.»
Nākamā telegramma:
Koneipointa, PensiMānija, 8.45
«Šeit naktī uzlauzts gāzes saimniecības kantoris, paņemti triju pēdējo mēnešu nesamaksātie rēķini par gāzes lietošanu. Tiku "uz pēdām, steidzos.
MĒRFIJS, slepenpolicists.»
— Žēlīgā debess!— inspektors iesaucās. —Vai viņš tiešām ēstu rēķinus par gāzi?
— Varbūt aiz nezināšanas, dzīvības uzturēšanai tie neder. Vismaz, ja neēd nekā cita.
Un tad satraucošā telegramma:
Aironvila, Ņujorka, 9.30
«Tikko ierados. Pilsētā satraukums. Zilonis izgājis cauri pilsētai šorīt piecos. Daži saka — esot aizgājis uz austrumiem, daži — uz rietumiem, citi — uz dienvidiem, citi — uz ziemeļiem, bet neviens nav palicis uz vietas, lai sīkāk novērotu. Zilonis nogalinājis zirgu; paņēmu no zirga nelielu gabaliņu — katram gadījumam. Zirgs nogalināts ar snuķi, pēc brūces spriežams, ka sitiens nācis kreiliski. No stāvokļa, kādā guļ zirgs, spriežams, ka zilonis aizgājis uz ziemeļiem gar Berklijas dzelzceļu. Pirms četrarpus stundām, bet es nekavējoties došos pa pēdām.
HEIVS, slepenpolicists.»
Es aiz prieka skaļi iesaucos. Inspektors bija stings kā kapa piemineklis. Viņš mierīgi pazvanīja.
— Alarik, atsūtiet kapteini Bērnsu.
Bērnss ieradās.
— Cik cilvēku jums ir tūlītējai iesaistīšanai uzdevumā?
— Deviņdesmit seši, ser.
— Sūtiet tos nekavējoties uz ziemeļiem. Lai viņi koncentrējas gar Berklijas dzelzceļa līniju uz ziemeļiem no Aironvilas.
— Klausos, ser.
— Lai viņi kustas pilnīgā slepenībā. Tiklīdz kā atbrīvosies citi, turiet tos gatavībā.
— Klausos, ser.
— Varat iet.
— Klausos, ser.
Tai pašā bridi saņēmām nākamo telegrammu.
Seidžkornera, Ņujorka, 10.30
«Tikko ierados. Zilonis šeit bijis 8.15. Visiem izdevies aizbēgt no pilsētas, izņemot vienu policistu. Jādomā, zilonis devis triecienu nevis policistam, bet laternas stabam. Trāpījis abiem. Paņēmu gabaliņu policista — katram gadījumam.
STAMS, slepenpolicists.»
— Tātad zilonis nogriezies uz rietumiem,— sacīja inspektors.— Bet izbēgt viņam neizdosies, jo visu apvidu aplenkuši mani ļaudis.
Nākamā telegramma ziņoja.
Gloversa, 11.15
«Tikko ierados. Pilsēta pamesta. Palikuši tikai slimie un sirmgalvji. Zilonis izgājis cauri pilsētai pirms trīsceturtdaļstundas. Pretsātībnieku biedrībai patlaban bija masu sapulce; zilonis iebāza snuķi pa logu un iešļāca ūdeni no cisternas. Daži sarijās ūdeni un nomira, vairāki noslīkuši. Slepenpolicisti Kross un Ošonesijs bija pilsētā, bet aizgāja dienvidu virzienā un ziloni nesastapa. Visā apkaimē daudzu jūdžu platībā valda panika, cilvēki pamet savas mājas. Vienalga, uz kuru pusi viņi dodas, visur saduras ar ziloni, daudzi tiek nogalināti.
BRANTS, slepenpolicists.»
Es ar varu valdīju asaras, tik ļoti mani apbēdināja šis slaktiņš. Bet inspektors tikai noteica:
— Vai redzat — mēs sākam viņu ielenkt. Viņš jūt mūsu klātbūtni un atkal pagriezies uz austrumiem.
Taču mūs jau gaidīja jaunas, satraucošas vēstis. Telegrāfs ziņoja.
Hoganporta, 12.19
«Tikko ierados. Zilonis te bijis pirms pusstundas, saceldams drausmīgu satraukumu un izbailes. Viņš plosījies pilsētas ielās, uzbrucis diviem garam ejošiem skārdniekiem, viens nogalinats, otrs izglābies. Gaužām nožēloju.
OFLAHERTIJS, slepenpolicists.»
— Nu viņš ir pilnīgi manu ļaužu ielenkumā,— sacīja inspektors, — nekas viņu vairs nespēj glābt.
Cita citai sekoja telegrammas no slepenpolicistiem, kas bija izkaisīti pa Ņūdžersiju un Pensilvāniju un kas sekoja drošiem norādījumiem — sagrautiem šķūņiem, fabrikām un svētdienskolu bibliotēkām, cerēdami, gandrīz būdami pārliecināti par sekmēm. Inspektors sacīja:
— Man gribētos, kaut varētu ar viņiem sazināties un norīkot viņus ziemeļu virzienā, bet tas nav iespējams. Slepenpolicists iegriežas telegrāfā vienīgi, lai nodotu ziņojumu; tad viņš traucas tālāk, nekad nav zināms, kur viņu varētu noķert.
Pienāca šāda telegramma:
Bridžporta, Konektikuta, 12.15
BOGS, slepenpolicists.»
— Tas taču ir absurdsl— es iesaucos.
— Protams,— atteica inspektors.— Acīmredzot misters Barnums, kurš iedomājas esam milzīgi gudrs, mani nepazīst, bet es pazīstu viņu.
Tad viņš nodiktēja atbildes telegrammu:
«Mistera Barnuma piedāvājums noraidīts. 7000 dolāru vai nekā.
Šefs BLANTS.»
— Tā. Uz atbildi mums ilgi gaidīt nevajadzēs. Misters Barnums nav gājis uz mājām, viņš sēž telegrāfā, tā ir viņa metode, kārtojot darījumus. Pēc trim . . .
«NOKĀRTOTS. P. T. BARNUMS.»
Ar šāda satura telegrammu viņu pārtrauca telegrāfa aparāts. Iekams es paguvu izteikt piezīmi par šo neparasto starpgadījumu, nākamā telegramma aizrāva manas domas citā, ļoti satraucošā gultnē.
Bolīvija, Ņujorka, 12.50 pēcpusd.
«Šeit zilonis ieradās no dienvidu puses un soļoja uz mežu, izjaukdams bēru gājienu un par diviem cilvēkiem samazinādams bērinieku
skaitu. Pilsoņi raidīja uz viņu dažas lodes no neliela lielgabala, tad aizbēga. Mēs ar slepenpolicistu Bērki ieradāmies desmit minūtes vēlāk, bet kļūdījāmies, uzskatot dažus iedobumus zemē par pēdu nospiedumiem, un tā pazaudējām krietni daudz laika. Pēdīgi uzgājām īstās pēdas un pa tām sekojām uz mežu. Nometāmies četrrāpus un vērīgu aci sekojām pēdām, kas mūs noveda līdz krūmājam. Nelaimīgā kārtā zilonis tur bija apstājies atpūsties; Bērke, kas, galvu noliecis, nenolaida acis no pēdu iespiedumiem un tādēļ nepaguva pamanīt, cik bīstamā situācijā nokļuvis, atsitās pret ziloņa pakaļkājām. Viņš pietraucās kājās, sagrāba ziloni aiz astes un gavilēdams iesaucās: «Es pieprasu atlī. . .», taču tālāk netika, jo zilonis ar vienu vienīgu milzīgā snuķa triecienu noguldīja drosmīgo puisi uz visiem laikiem. Es metos atpakaļ, zilonis apgriezās un mežonīgā ātrumā vajāja mani līdz mežmalai, un es neglābjami būtu bijis pagalam, ja pa ceļam nebūtu pagadījušās bēru gājiena paliekas un novērsušas viņa uzmanību. Nule uzzināju, ka bēru gājiens pilnīgi izjucis; bet tas nav nekāds zaudējums, jo tagad tur ir, no kā sastādīt jaunus. Zilonis pa to laiku atkal pazudis.