Skaidrs, ka svešais bija pilnā mērā man devis iespēju izrādīties par pēdīgo muļķi. Tas bija pavisam, pavisam skaidrs; tādēļ izgāju laukā un nolīgu vēl vienu vīru, kas krietni prata lādēties. Izmantodams manu iedomību, svešais bija mani pamudinājis uzdot ienākumu summu divsimt četrpadsmit tūkstoš dolāru apmērā. Tūkstoš dolāru gluži likumīgi nebija pakļauti nodokļiem — tā arī bija vienīgā atlaide, ko varēju atrast, un tas bija tikai piliens jūrā. Ņemot vērā likumā paredzētos piecus procentus, man vajadzēja valdībai samaksāt desmit tūkstošus seši simti piecdesmit dolārus ienākuma nodokļa!
(Tūliņ piezīmēšu, ka es tos nesamaksāju.)
Pazīstu kādu ļoti turīgu cilvēku, kura māja ir īsta pils, kura galds ir karalisks un izdevumi milzīgi, bet kuram, kā esmu novērojis no nodokļu piedziņas lapām, vispār nav nekādu ienākumu; pie viņa es savā nedienā devos pēc padoma. Viņš paņēma manu drausmīgo ienākumu kvīšu kaudzi, uzlika brilles, paņēma rokā spalvu un presto' — es kļuvu par galīgu nabagu. Tas bija jaukākais, ko es jebkad esmu pieredzējis. To visu viņš panāca, ar veiklām manipulācijām izmantojot paragrāfu «Atlaides». Manus «valsts, nacionālos un municipālos nodokļus» viņš samazināja par tik un tik, atrada nodokļu atlaidi «zaudējumiem, kas radušies kuģa bojāejas, ugunsgrēka utt. rezultātā», «zaudējumiem, kas ciesti, pārdodot nekustamu īpašumu», «pārdodot lopus», «maksājot īri», «mājas remontā un atjaunošanā», «jau iepriekš no algas atvilktajiem nodokļiem, kalpojot par virsnieku Savienoto Valstu armijā, flotē, finanšu orgānos» un izmantoja vēl citus paragrāfus. Viņš atrada apbrīnojamas «atlaides» visos un ikvienā no šiem paragrāfiem. Darbu pabeidzis, viņš pasniedza papīra lapu man, un es jau pirmajā acu uzmetienā redzēju, ka mani gada ienākumi, tas ir, tīrā peļņa, bijusi tūkstoš divsimt dolāru un četrdesmit centu.
— Piedevām,— viņš paskaidroja,— tūkstoš dolāru jums pēc likuma ir ar nodokļiem neapliekami. Tagad jums atliek vienīgi aiziet, apzvērēt šo dokumentu un samaksāt nodokļus no divsimt piecdesmit dolāriem.
(Kamēr viņš runāja, viņa dēlēns, mazais Vilijs, izvilka tēvam no vestes kabatas divu dolāru banknoti un pazuda; un es būtu ar mieru saderēt uz lielu naudu — ja mans svešinieks rīt apciemotu mazo puišeli, tas viņam iesniegtu viltotu ziņojumu par saviem ienākumiem.)
— Vai jūs,— es jautāju,— šādā pašā veidā izmantojat «Atlaides», aprēķinot arī pats savus ienākumu nodokļus?
— Pats par sevi saprotamsl Ja nebūtu šo vienpadsmit glābšanās paragrāfu, es ik gadu nonāktu pie ubagu spieķa tādēļ vien, lai atbalstītu šo nīstamo, alkatīgo, tirānisko valdību.
Šis džentlmenis pieder pie vislabākajiem un solīdākajiem cilvēkiem pilsētā, ir morāli augstu vērtējams, tirdzniecības darījumos godīgs, sabiedriskā ziņā nevainojami tīrs un uzticams, tādēļ es godbijīgi sekoju viņa priekšzīmei. Aizgāju uz nodokļu inspekciju un sava toreizējā viesa apsūdzības pilno acu priekšā apzvērēju melus pēc meliem, blēdību pēc blēdības, nelietību pēc nelietības, kamēr manu dvēseli pārklāja collu collām bieza nepatiesu zvērestu kārta un mana pašcieņa bija sabradāta uz laiku laikiem.
Bet kas par to? Vai to pašu gadu gadā Amerikā nedara tūkstošiem bagātāko, lepnāko, taisnāko, cienījamāko un godājamāko cilvēku? Tādēļ es par to neuztraucos. Un nekaunos.
SATURS Stāstu izlase
Dažas piezīmes, pierakstītas patīkamā izklaides ekskursijā . . 400
Neoficiāls stāsts par neizdevušos kampaņu ……………………….. 438
Neparasts piedzīvojums ………………………………………… 453
Dižrevolūcija Pitkērnā ………………………………………… 475
Fakti par neseno noziegumu karnevālu Konektikutā …. 484
Nozagtais baltais zilonis ……………………………………… 498
Detektīvstāsts ar diviem tēmēkļiem ……………………………… 514
Par labo darbu literatūru ……………………………………… 557
Ceļojošā aģenta stāsts ………………………………………… 562
Rodžerss 567
Leģenda par Zāgenfeldu ^Vācijā) ………………………………… 571
Noslēpumainais apmeklētājs …………………………………….. 576
PASKAIDROJUMI
' Atri, vienā paņemienā. (It.)
II
Pusdienās pulksten sešos sapulcējās tie paši ļaudis, ar kuriem šai otrajā ceļojuma dienā bijām tērzējuši uz klāja un sastapušies brokastīs, priekšpusdienas azaidā, kā ari pie galda iepriekšējā vakarā. Citiem
1 Tā bija kapteiņa paša kļūda. (Autora piezīme.)
IV
Svētdienas vakara agrīnais mijkrēslis Hamiltonā, Bermudu salās ir valdzinošs brīdis. Tur ir tieši pietiekami daudz vieglas vēsmas čukstu, ziedu smaržas un jaukas dīkdienības sajūtas, lai celtu domas pret debesīm; un tieši pietiekami daudz klavieru mūzikas, lai pavērstu tās uz pretējo pusi. Hamiltonā ir ļoti daudz vecu klavieru, un mijkrēšļa stundā tās visas tiek spēlētas. Dažu instrumentu skaņa gadu ritumā kļūst arvien cēlāka, ko, piemēram, var teikt par vijolēm, bet klavieres to vecums nodeldē līdz pēdīgajam. Vispopulārākā šeit joprojām ir tā pati mūzika, ko uz šīm klavierēm plinkšķināja to nevainīgajās bērnības
1 Vai ne? (Vāc.)
1 Bušelis — tilpuma mērs beramu vielu un šķidrumu mērīšanai. (Anglijā vienāds ar 36,4 1.)
I
Pirmā aina norisinās uz laukiem Virdžīnijas štatā; darbības laiks—1880. gads. Tikko notikušas glīta, trūcīga jaunekļa kāzas ar bagātu, jaunu meiču — mīlestība no pirmā acu uzmetiena — un sasteigtas laulības, kurām meitenes tēvs — atraitnis — pretojies visiem spēkiem.
Džeikobam Fulleram — jaunajam vīram — ir divdesmit seši gadi, viņš cēlies no vecas, bet nenozīmīgas dzimtas, kas bijusi spiesta emigrēt no Sedžmūras, turklāt ietaupot līdzekļus karaļa Džaimsa valsts kasei; tā runāja visi: daži aiz ļaunprātības, bet pārējie, gluži vienkārši tādēļ, 'ka tam ticēja. Jaunajai sievai ir deviņpadsmit gadu, un viņa ir ļoti daiļa. Temperamentīga, eksaltēta, romantiska, neizsakāmi lepojas ar to, ka